Katrā novadā ir savas Līgo svētku svinēšanas īpatnības un Līgo galda sastāvdaļas

Tomēr katrā novadā ir arī savas svētku svinēšanas īpatnības un Līgo galda sastāvdaļas, kas iecienītas vairāk nekā citviet – piemēram, Vidzemē tas ir Jāņu siers, Latgalē – šašliks, Kurzemē – pīrāgi, bet Zemgalē – plātsmaizes un kūkas, liecina Rimi Latvia un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja*.

Šogad Līgo plāno svinēt lielākā daļa jeb 79% Latvijas iedzīvotāju. Priekšroka galvenokārt tiek dota svinībām ārpus mājas – divas trešdaļas aptaujāto ciemosies pie draugiem vai atpūtīsies pie dabas. Lai Līgo svētki būtu izdevušies, līdzās iekurtam ugunskuram un bagātīgi klātam svētku galdam, divām trešdaļām svinētāju svarīgi ir arī izpušķot svinību vietu, kā arī lustēties, dziedot Līgo dziesmas un dejojot – to par būtisku svētkos atzinuši 59% aptaujāto līgotāju.

Latgalē – šašliks, lēkšana pāri ugunskuram un stiprie dzērieni
Latgaliešiem, salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem mazāk aktuālas ir tādas svētku tradīcijas kā iekurts ugunskurs vai Jāņu zāļu lasīšana un vainagu pīšana. Toties salīdzinoši biežāk Līgo vakarā tiek iets pirtī un piekopta tāda pusaizmirsta tradīcija kā lēkšana pāri ugunskuram – to darīs piektā daļa aptaujāto. Uz Latgales līgotāju galdiem galvenais ēdiens būs šašliks, bet līdzās alum divreiz biežāk nekā citos novados svētku galdā tiks celti arī stiprie alkoholiskie dzērieni, piemēram, degvīns.

Zemgalē – Jāņu ugunskuri un papardes zieda meklēšana
Savukārt, Zemgaliešus var saukt par visčaklākajiem Jāņu ugunskura kūrējiem – tur šo tradīciju par svarīgu atzinuši 94% iedzīvotāju, apsteidzot visus pārējos Latvijas reģionus. Zemgalieši ir arī naskākie papardes zieda meklētāji – lai gan Latvijas līgotāji šo svētku izdarību novērtējuši kā mazāk svarīgu, Zemgalē 35% svētku svinētāju plāno novērtēt papardes zieda krāšņumu. Savukārt pie svētku galda vairāk nekā citos Latvijas novados tiks baudītas arī dažādas plātsmaizes un kūkas.

Vidzemē – pašu darināts siers un saullēkta sagaidīšana
Pētījumā noskaidrots, ka lielākais svētku kārums Vidzemē ir Jāņu siers, kuru galdā cels 71% aptaujāto. Turklāt vidzemnieki ir arī vismeistarīgākie siera sējēji Latvijā - 29% līgotāju grasās likt galdā pašdarinātu Jāņu sieru, šajā prasmē apsteidzot citus reģionus. Bet vairāk nekā puse aptaujāto līgotāju Vidzemē atzinuši, ka viņiem ir svarīgi sagaidīt saullēktu, arī šajā ziņā apsteidzot pārējos novadus.

Kurzemē – brangs mielasts un pīrāgi
Visbeidzot, kurzemniekiem svarīgāk nekā citiem Latvijas iedzīvotājiem ir lasīt Jāņu zāles un pīt vainagus – tā norāda 76% aptaujāto. Taču visspēcīgākā Līgo vakara tradīcija ir bagātīgi klāts svētku galds, kas ir svarīgs vairāk nekā trim ceturtdaļām līgotāju Kurzemē. Interesanti, ka šeit vairāk nekā citviet Latvijā iecienīti pīrāgi – bez tiem svētki nav iedomājami 67% svinētāju.

“Domājot, ko likt galdā Līgo vakarā, un gatavojot svētku mielastu, vairāk nekā 40% svētku svinētāju izvēli nosaka tas, vai ēdieni ir viegli pagatavojami. Tikpat būtiski ir, lai izvēlētie produkti būtu veselīgi un svaigi. Tomēr galvenais apsvērums, plānojot svētku galdu, ir iespēja sevi palutināt – katrs otrais aptaujātais Līgo svētkus uzskata par brīdi, kad var atļauties baudīt ikdienā retāk izmantotus produktus,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Kopumā uz svētku galda šogad iezīmējas veselīgāka ēdienu izvēle, jo līdzās tradicionālajam Jāņu sieram un šašlikam kā trešo svarīgāko svētku ēdienu divas trešdaļas iedzīvotāju izvēlas svaigus dārzeņus. Savukārt no dzērieniem jau tradicionāli uz svētku galda goda vietā tiks likts alus, kā arī kvass un ūdens, secināts Rimi Latvia un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

*Rimi un pētījumu centra SKDS aptauja 2019. gada jūnijā, kurā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.