Kā uzlabot attiecības, ja katrs dzīvo savā valstī?

Attiecību veidošana ir darbs, kas prasa ne mazums pūļu. Īpaši tad, ja otrs atrodas tālumā. Īpaši tad, ja paša sirsniņā nav miera un harmonijas. Ko darīt? Personīgās meistarības trenerei Sarmītei Šmitei vaicā kāda sieviete.

FOTO: Evita Knospiņa, http://www.lotart.lv

Reizēm domājam, ka, mainot dzīves vietu, problēmas pazudīs, bet patiesībā mūkam no sevis, un tas nekad neizdodas.

"Nesaprotu, kā lai uzlaboju savas attiecības ar vīru. Dzīvojam atsevišķi – viņš ārzemēs, es Latvijā. Katra mūsu saruna „Skaipā” pārvēršas naidpilnā sarunā. Mani kaitina, ka viņš nespēj nokārtot elementāras lietas – telefona karti, bērnu pabalstu papīrus u.t.t. Viņu savukārt moka iedoma, ka LV man ir vesels bars mīļāko un ka viņu krāpju. Kad ierosinu – meklē dzīvesvietu, dzīvosim kopā, tad ir atrunas, nav auto, tu jau neesi tik mīļa, tas nav vienkārši. Kad piedāvāju šķirties, lai viņam būtu iespēja būt kopā ar tādu, kas būs mīļāka, tad es to vien gaidot. Kā lai savaldu savas dusmas? Saprotu, ka nav viegli nevienam no mums, bet tomēr. Skumji, ka no tā visa cieš bērni. Sasola dāvanas, pēc tam paziņo, nē tomēr nebraukšu."


Atbild Sarmīte Šmite, personīgās meistarības trenere, kursu “Kā kļūt laimīgākai?”:
"Viegli patiešām nav nevienam, jo jūs abus šķir liels attālums un, cik saprotu, arī laiks... Kāpēc jūsu vīrs izbrauca strādāt uz ārzemēm? Vai jums bija noruna, ka pēc laika uz turieni pārcelsieties arī jūs un jūsu bērni? Kādas bija attiecības, kad dzīvojāt visi kopā Latvijā? Pamēģiniet atbildēt uz jautājumiem, varbūt, ka arī kāda atbilde atnāks pašai.

Ja attiecības jau tad kaut kādā mērā šķobījās, tad iespējams vīrs vēlējās aizbraukt, lai kaut ko saprastu... Varbūt bija vēlme no kaut kā aizmukt? Reizēm domājam, ka, mainot dzīves vietu, problēmas pazudīs, bet patiesībā mūkam no sevis, un tas nekad neizdodas. Cilvēki bieži neizrunājas, tātad sasāpējušo jautājumu nerisina, bet kādu laiku dzīvo ilūzijās, ka tā pati risināsies. Bet, tā dzīvojot, katrs savās domās, rada domu tēlus, kuri neatbilst patiesībai. Tā rodas vēl lielāka nesaprašanās, greizsirdība, aizdomas, pārmetumi… Jātiek skaidrībā, ko jūs abi vēlaties. Kādu ģimeni turpmāk veidosiet. Varbūt patiešām kādu laiku ir jāpadzīvo tā, kā ir tagad, jo arī ārzemēs ir visādi ar darbiem. No tālienes skatoties, vienmēr izskatās citādi, bet kā ir patiesībā?

Otrs jau ir pieradis, ka sarunas risinās tieši tā, kā risinās. Varbūt izmēģināt pavisam citu taktiku?

Ja jūs jau zināt, ka vakarā būs saruna ar vīru un jau iepriekš uz to gatavojaties ar pārmetumiem, tad tas arī notiks. Ar savām domām mēs radām enerģētiku, un arī no attāluma to var sajust. Otrs jau ir pieradis, ka sarunas risinās tieši tā, kā risinās. Varbūt izmēģināt pavisam citu taktiku? Vispirms pašai ir jāsaprot, ko vēlaties. Ko darīsiet, ja izbrauksiet? Vai pietiks valodas zināšanas? Vai varēsiet iztikt bez radu un draugu atbalsta? Vai spēsiet palīdzēt bērniem apgūt jaunu valodu un iedzīvoties svešās tradīcijās? Ja alga vīram nav liela, vai spēsiet izdzīvot ar to, kas ir? Vai pietiks pacietības un enerģijas? Ja ziniet, ka esiet gatava uz lielām dzīves pārmaiņām, tad ieteiktu tomēr piestrādāt pie attiecību sakārtošanas ar vīru, bez jebkādiem pārmetumiem. Dodiet iespēju viņam sajusties svarīgam un vajadzīgam, būt vīrietim ar lielo burtu. Atbalstiet viņu, cik varat, palieliet, ja kas labi izdevies. Ja visu laiku zāģējam, tad nekas labs no tā neiznāk...

Ja ir grūti izrunāties, tad uzrakstiet vīram vēstuli, kurā paudiet, kā jūs jūtaties, kas jums sāp...

Reklāma
Reklāma

Bet no otras puses skatoties, varētu padomāt par vārdiem... Tu neesi pietiekoši mīļa...
Varbūt pajautāt, ko viņš ar to gribēja teikt? Varbūt Jums kaut kas ar to ir jāsaprot?
Izlemt šķirties, tā vienkārši pārtraukt attiecības, vai tas būtu prāta darbs? Lai vēlāk neiznāk, ka to visu nožēlojiet. Vai jums pašai ir vēlme dzīvot kopā ar šo vīrieti? Ja jā, tad sāciet mainīt savu attieksmi, bet negaidiet, ka otrs mainīsies uzreiz. Tas notiks pamazām. Un, ja otrs tomēr nemainās, un tādu cilvēku jūs nevarat pieņemt, tad dariet visu, lai jūsu attiecības ir cilvēcīgas, bez naida un pārmetumiem, juridiski sakārtotas.
Kamēr esiet emocijās, kamēr nemierīga iekšējā pasaule, prāts „cilā netīro veļu”, bet varbūt, ka tā ir jāizvēdina, šis tas patiešām jāizmazgā un šis tas jāsašķiro. Jāizmet laukā lielais, jāsaliek pa plauktiņiem. Un jāizprot, kas tie ir par plauktiņiem? Kas katrā no tiem būs novietots... Tas, cik daudz visā būs iejaukti bērni, tomēr ir atkarīgs arī no jums. Kā jūs noskaņojat savus bērnus. Ieteiktu gan, lai kāds arī šis cilvēks ir, tas ir jūsu bērnu tēvs. Ja tas ir iespējams, lai jūsu sarunās, kad risināt nepatīkamus jautājumus, klāt nebūtu bērni. Ja domājiet; diez vai šis ir mans īstais vīrietis, šī doma jau izjauc jūsu attiecības. Domām ir liels spēks...

Dodiet iespēju viņam sajusties svarīgam un vajadzīgam, būt vīrietim ar lielo burtu. Atbalstiet viņu, cik varat, palieliet, ja kas labi izdevies.

Ja ir grūti izrunāties, tad uzrakstiet vīram vēstuli, kurā paudiet, kā jūs jūtaties, kas jums sāp... Uzrakstot vēstuli, arī sevi vairāk sapratīsiet un uzrakstīto var vairākas reizes pārlasīt, pārdomāt... Pateicieties par labo, ko esat kopā piedzīvojuši. Atrodiet, par ko šo cilvēku uzteikt... Dodiet viņam un sev laiku, lai nomierinātos, saprastu, ko katrs no jums vēlas, ko lietas labā varētu mainīt vai darīt... Veltiet laiku savām lietām, vairāk samīļojiet bērnus, piezvaniet biežāk saviem vecākiem. Atrodiet, par ko priecāties...

Sajūtiet sevi kā sievieti, harmonizējiet sevi… Sākumā kaut no ārpuses. Palasiet kādu labu literatūru, kā nomierināt prātu. Esiet pateicīga, ka jums ir doti bērni... Pateicības uzrakstiet uz papīra. Un lai šī sajūta jums seko visas dienas garumā. Pateicībai ir liels spēks un, ja pateicamies par to, kas mums ir, tad ieraugām, cik daudz mums ir...

Lai jums izdodas ieklausīties sevī, izprast un iemīlēt sevi!"