Iekopjam mazdārziņu: audzējam SELERIJU

Selerijas ir plaši pazīstamas kopš senseniem laikiem. Šiem subtropu klimata augiem patīk siltums un mitrums, un uz ziemu no mazdārziņa vari to pārstādīt podiņā, lai audzētu uz palodzes.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Lapu selerija piešķirs lielisku garšu kā zupām, tā arī salātiem.

Dārzos audzē trīs seleriju pasugas. Latvijā vispopulārākās ir sakņu selerijas (Apium graveolens L. var. rapaceum). Galvenā ēdamā daļa ir līdz 1,5 kg smaga, apaļa vai ovāli apaļa sakne, bet arī lapas ir ēdamas.
Pasaulē visvairāk pazīst kātu selerijas (Apium graveolens L. var. dulce), kas saknes paresninājumu nemaz neveido, bet kam galvenā ēdamā daļa ir paresninātie, rabarberiem līdzīgie lapu kāti, protams, var ēst arī lapas.
Lapu selerijas (Apium graveolens L. var. secalinum) ir salīdzinoši nelieli, kupli augi, kas neveido saknes paresninājumu, bet to ēdamā daļa ir smalkas lapiņas ar patīkamu aromātu un pikantu garšu.


Dēstu audzēšana
■    Selerijām vajadzīgs siltums, substrāta optimāla temperatūra sēklu dīgšanai ir 20 °C. Par 15 °C zemākā temperatūrā sēklas nedīgst nemaz, bet par 25 °C augstākā temperatūrā dīgtspēja samazinās.
■    Tikpat liela nozīme ir gaismai, un tieši gaismas trūkuma dēļ dažreiz sēklas nedīgst vairākas nedēļas.
■    Dēsti jāaudzē ar piķēšanu. Sēklas sēj marta sākumā kūdras substrātā lēzenos trauciņos vai kastītēs pēc iespējas retāk.
■    Sēklas neapber, bet apsmidzina ar siltu (25 °C) ūdeni no pulverizatora, trauciņu vai kastīti ietin caurspīdīgā polietilēna plēvē un novieto siltā, gaišā vietā.
■    Siltumā un gaismā selerijas sadīgst aptuveni nedēļas laikā. Parādoties zaļajai pūciņai — dīgstiem, plēvi noņem, bet sējumu aprasina no pulverizatora.
■    Aptuveni pēc divām nedēļām, kad augiem sāk attīstīties pirmā īstā lapa, tos piķē.
■    Dēstu audzēšanai vispiemērotākās ir kasetes ar 2,5-3 cm lielām ligzdām. Tāpat dēstus var piķēt kastītēs aptuveni 5x5 cm attālumā.
■    Dēsti aug aptuveni 45-50 dienas.
■    Ja dēstus audzē dārzeņu dēstiem paredzētā kūdras substrātā, bez papildmēslošanas var iztikt.
■    Lai pavasara salnas neveicinātu seleriju priekšlaicīgu izziedēšanu, tās jāaudzē siltumā, tas ir, gaisa temperatūra naktī un dienā nedrīkst būt zemāka par 17 °C (dienā tā var būt augstāka).
Smalkus augus nedrīkst piķēt pārāk dziļi, jo to augšanas pumpurs atrodas gandrīz pie paša sakņu kakliņa un, apberot to ar zemi, augšana apstāsies.

Kas apdraud selerijas
Selerijas Latvijā slimo ar vairākām lapu plankumainībām, bet to ierobežošanai nav reģistrēts neviens augu aizsardzības līdzeklis. Selerijas labi garšo laputīm. Uz selerijām mēdz savairoties tīklērces, bet tās var novērst, rūpīgi laistot.
Var veidot garšaugu miksli balkona kastē, kur kopā ar lapu selerijām aug lapu pētersīļi, dilles, baziliks un kāda puķe — Alises lobēlijas vai zemās samtenes.

Novācot saknes nedrīkst iegriezt sasist vai citādi mehāniski bojāt, jo tas pasliktina to uzglabāšanu.

Izplatītākās šķirnes
Kātu selerijas

■    'Tango' - šķirne ar skaistām, zaļām lapām un gariem, vertikāliem, ļoti gludiem kātiem. Neveido sānu dzinumus, kompakta lapu rozete. Veģetācijas periods — 90 dienas pēc dēstu izstādīšanas.
■    'Tall Utan 52/70' — agrīna šķirne, izturīga pret slimībām, ražu vāc 100 dienas pēc dēstu izstādīšanas. Lapu kātiņi gari, gaiši zaļi, ar patīkamu, atspirdzinošu garšu.
■    'Zefir' — vidēji agrīna šķirne. Lapu kātiņi gari, resni, koši zaļā krāsā, sulīgi, garšīgi.
Sakņu selerijas
■    'Giant Prague' — augstražīga, agrīna šķirne, izaug 120 dienās pēc izstādīšanas. Veido lielu, apaļu, gludu sakni bez tukšuma vidū.
■    'Monarch' — pazīstama šķirne, veido lielas, blīvas saknes ar baltu mīkstumu un patīkamu garšu. Izaug 145 dienās pēc dēstu izstādīšanas.
■    'Brilliant' — pazīstama vidēji vēlīna šķirne svaigam patēriņam un uzglabāšanai, izaug 145 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Veido lielas, iegareni apaļas saknes.
Lapu selerijas
■    'Afina' — šķirne piemērota lapu vairākkārtējai (8-10 reizes) griešanai un ataudzēšanai. Tumši zaļas, ļoti aromātiskas lapas ar gariem kātiem.
■    'Safir' — šķirne piemērota lapu kaltēšanai. Aromātiskas, veselīgas lapas ar smalkiem kātiņiem, labi ataug pēc nogriešanas.
■    'Zwolsche Krul' — sena holandiešu šķirne. Lapas līdzīgas krokotiem pētersīļiem, bet garša — selerijām, tāpēc amatieri to maldīgi uzskata par seleriju un pētersīļu krustojumu. Augs apmēram 30 cm augsts.

Stādīšana
Sakņu un kātu selerijas atklātā laukā var stādīt maija sākumā, bet siltā pavasarī — pat aprīļa beigās.
Sakņu selerijas stāda 4-6 augus kvadrātmetrā, tas ir, ievērojot 70 cm rindstarpas un 25-35 cm attālumu starp augiem. Ja augu skaits būs mazāks, izaugs sevišķi lielas, 1,5 kg smagas saknes.
Kātu selerijas stāda, ievērojot aptuveni 70 cm rindstarpas un 20-25 cm attālumu starp augiem (6 augi/m2).
Lapu selerijas stāda, ņemot vērā 15 cm rindstarpas un 20x20 cm attālumu. Tās var izaudzēt pat dēstu kastītēs. Priekšrocība ir tā, ka kastītes siltumnīcā pārliek no vienas vietas citā un regulāri nogriež lapas.

Mēslošana
Sakņu un kātu selerijas regulāri jāmēslo ar komplekso mēslojumu (15-20 g/10 I ūdens), bet lapu selerijām, kurām regulāri plūc lapas, par labu nāks papildmēslošana ar kalcija vai amonija nitrātu (10-15 g/10 I ūdens) vismaz reizi mēnesī.

Ražas novākšana
Lapu selerijas vāc pēc vajadzības, pirmās lapiņas var šķīt jau no lielākiem dēstiem.
Kātu selerijas novāc, nogriežot ar nazi zem lapu rozetes pamatnes, pēc tam saīsina lapas.
Sakņu selerijas vāc rudenī pirms salnām (pieauguši nenovākti augi pacieš nelielas salnas — mīnus 5-6 °C, bet apsalušas saknes slikti glabājas). Augus izrauj no zemes, nogriež lapas apmēram 5-10 mm virs sakņu pieres, saīsina sānsaknes zem bumbuļa. Saknēm akurāti notīra lieko zemi. Ledusskapī vai aukstuma kamerā 0-10 °C temperatūrā, 98-100% relatīvajā gaisa mitrumā sakņu selerijas var uzglabāt 7-8 mēnešus.

 

Nobaudi šos ēdienus!

Reklāma
Reklāma

Krāsnī ceptas selerijas ar Parmas sieru

Rīsu un seleriju zupa

Kartupeļu biezeņzupa ar burkāniem un selerijām

Selerijas un ābolu salāti