Viedoklis: Mammas dvēseles kliedziens! Ne par to, ka ir grūti, bet es arī gribu valsts atbalstu! 20

 27. marts 2020 17:45 Viedoklis

Ritot attālināto mācību pirmajām dienām, daudzi vecāki saskaras ar grūtībām - kā apvienot pilnas slodzes darbu ar bērnu mācīšanu? Viedoklī dalās Indra Faksa, divu 2. klases skolnieku mamma.



Foto: Shutterstock.com

Uz izmisuma rebežas šonedēļ nonāca daudzi vecāki


Indra raksta:
 
“Attālināto mācību trešās dienas piezīmes:
 
Piecēlos 05.20, lai varētu kaut nedaudz pastrādāt.
Ha-ha-ha! Viens dēls pieslējās 06.15, viss sākas – samīļošana, brokastis.
 
Skolotāji ir centušies padarīt bērniem darbus interesantākus, bet bērni, diemžēl, sāk saprast, ka katru dienu būs jāmācās! Šodien vienam dēlam uznāca lieli niķu gājieni, meta grāmatas un burtnīcas pa gaisu, bļāva, ka neko nemācīsies.
Otrs, šodien, paldies Dievam, mērķtiecīgā noskaņojumā un ir gatavs strādāt.
 
Šodien latviešu valodā jauna tēma un uzdevums uzrakstīt pašam savu teiku, piepūtām vaigus un visi kopā mācījāmies, kas ir teika, ko tā ēd un kā viņu veidot. Labi, ka man vecmāmiņa bija latviešu valodas skolotāja.
Angļu valoda. Nevienam negribas mācīties.
Matemātika – dēli nedaudz atdzīvojas, tiek galā paši. Vienam dēlam forša skolotāja, atsūta atpakaļ smailiņus, bildi ar savu sunīti un kaķīti, bērns ierunā labos vārdus skolotājai.
Bērniem pietrūkst komunikācijas ar skolotājiem! Viņiem vienā dienā tika nogriezts viss – skola, treniņi, klases biedri, skolotāji.
 
Ap plkst. 12.00 viens puika pienāk un saka – mammu es gribu kaut ko apēst, es saku, dēliņ, lūdzu, pagaidi līdz pusdienām. Tālākais dialogs:
- Uztaisīšu siermaizīti.
- Dēliņ, sieriņu vakar apēdām.
- Nu tad desmaizīti.
- Arī desiņu vakar apēdām.
- Nu tad paņemšu baltmaizīti.
- Arī to mēs, sirsniņ, vakar apēdām un šodien līdz veikalam neesam tikuši.
 
Palika kauns. Mājās viss apēsts, bet ne tāpēc, ka nav naudas vai veikalā produktu, bet tāpēc, ka neesam tikuši līdz veikalam (uz lielāku veikalu jābrauc ar mašīnu).
 

Fūūū! Ap 15:00 esam beiguši skolu.
Sāku lasīt vatsap saraksti, nāk uztraukums – vai es būtu palaidusi garām, ka pie teikas arī kukainis bija jāuzzīmē (kāds par tādu ierunājies), pārlasu uzdevumu, neatrodu, sarakste vatsap par šo turpinās. Labi, par to es domāšu rīt. Šodien mums vēl jābrauc uz pilsētu, lai es varētu tikties ar klientiem, apmainīties ar dokumentiem, ieiet veikalā utt.

Pa ceļam satiku kaimiņieni, viņa teica, ka mūsu trepēs ir atbraukušie no Spānijas un viņai liekoties, ka neievēro karantīnu. Ups! būs jāatceras trepes un rokturus dezinficēt biežāk.

Ap 18.00 esam mājās – ar visiem dezinfekcijas un piesardzības pasākumiem.
Bērni iet ārā dauzīties pa pagalmu.
Es gribu GAĻU! Attopos, ka šajā režīmā 3 dienas kārtīgi neesmu ēdusi, tikai kaut ko uzkodusi. GRIBU GAĻU!
Apēdu 3 lielus steika gabalus.
Pa vidu sazvanu klientus. Šo to apskatos ziņās, info par to, kā iet citiem.

Plkst. 19.00 
Ārā tumšs, jāsauc bērni mājās. Vakariņas. Saplānojam rītdienu. 
Stunda laika pastrādāt.
21:00 lieku dēlus gulēt, pēc tam būs laiks pastrādāt.
Aizmigu kopā ar bērniem.

Kopā mums viss izdosies!?

Sākšu ar to, ka esmu 2 dēlu (dvīņu) mamma, mani abi dēli mācās 2. klasē katrs savā centra skolā. Katrs savā skolā tādēļ, lai viens otram netraucētu, lai būtu iespēja patstāvīgi attīstīties. Esmu atbildīga mamma, jau dažas dienas pirms 14.03. pārorganizēju savu darbu tā, lai varu strādāt no mājām un kopā ar bērniem ievērot visus drošības ieteikumus, t.i., neapmeklēt kopīgu sanākšanu vietas (jebkādu), uz veikalu ejam pa vienam, nebraucam ar sabiedrisko transportu, mazgājam rokas, dezinficēju visu un visus, tai skaitā kopīgās kāpņu telpas daļu līdz savam dzīvoklim, utt.

Kad lai es izdaru to darbu, ar kuru pelnu naudu, lai to visu iepriekšējo varētu nodrošināt?

23.03.2020. sākās skolas gaitas mājās. Šodien ir otrā diena.
Esmu kļuvusi par matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas, dabaszinību, sporta, mūzikas, vizuālās mākslas, sociālo zinību, ētikas un mājturības skolotāju.
Bērniem 1-4.klasei darbu uzdevumi tiek iesūtīti e-klasē vai mykob, tie ir jāizpilda un daļa (lielāka vai mazāka) atskaišu, t.i., fotogrāfiju, video formā jāiesūta skolotājiem.
Skolotāji ir centušies, lai padarītu bērniem mācību procesu interesantāku, piemēram, atrodi youtube to un to, izgatavo kopā ar vecākiem smilšu vai sāls spilventiņu sporta nodarbībām, ko varēs izmantot, veic pētījumu un izgatavo Latvijas karti ar ģimenes locekļu dzimšanas vietām, izskaties kopā ar vecākiem fotogrāfijas, sagatavo pētījumu. Papildus parastie matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas mājas darbi un ikdienas stundu darbi.
Atgādinu – šodien ir tikai otrā mācību diena šādā režīmā! Tie ir sākuma uzdevumi!


Kā Jums, cienījamie, kungi un dāmas, šķiet, otrās klases (šeit jālasa arī pirmās, trešās un ceturtās) skolnieks patstāvīgi šo spēj izdarīt? Lai cik arī ģeniāls bērns nebūtu.


Šobrīd audzinu savus dēlus viena, mums visi vecvecāki, diemžēl, ir miruši, mana māsa ar ģimeni dzīvo citā valstī, tēta māsa ar ģimeni dzīvo citā valsti, draudzenēm un kaimiņiem ir savi bērni un savas ģimenes.
Man bez visa iepriekšējā bērni ir vismaz 3 reizes dienā kārtīgi jāpabaro, jāsagādā viss, ko likt mutē, jāparūpējas, lai visiem ir tīras mutes un apģērbs, lai mani bērni brīvajos brīžos nesagāž kāda kaimiņa šķūnīti vai neizsit ar futbola bumbu kādu rūti. Galīgā cūkkūtī mājās arī negribās dzīvot, tad es strādāju attālināti (tikai īsti pati nesaprotu kad man tas iznāk) :)

Paldies Dievam, mani bērni šobrīd ir veseli!

Kad lai es izdaru to darbu, ar kuru pelnu naudu, lai to visu iepriekšējo varētu nodrošināt?

Lūdzu valsts atbildīgos dienestu finanšu atbalsta programmās iekļaut vecākus, kuri šobrīd sēž mājās ar bērniem, pilda skolotāju funkciju!

Es strādāju no mājām, papildus šobrīd esmu sākumskolas visu mācību priekšmetu skolotāja, es esmu pavārs, bērnu pieskatītāja, apkopēja, naudas pelnītāja.
Lūdzu valsts atbildīgos dienestu finanšu atbalsta programmās iekļaut vecākus, kuri šobrīd sēž mājās ar bērniem, pilda skolotāju funkciju!
Būšu pateicīga par jebkāda veida atbalstu – bezmaksas nervu zālēm, elektrības, interneta rēķinu atcelšanu, pārtikas piegādi, finansiāla pabalsta veidā, jebko. Mums šādi jādzīvo vismaz līdz 14.04., es vēlos arī pēc tam vēlēties redzēt savus bērnus, nevis pavadīt dienas Tvaika ielā.

Paldies par uzmanību.

Ar cieņu,
Indra Faksa
2020. gada 26.marta rīts




20 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas