Brīnišķais, kurš piedzima 6

 15. jūnijs 2010 7:25 Emuāri

Apmēram pirms gada iztulkoju grāmatu Piedzimt bez vardarbības, ko darīju sava trešā bērna gaidīšanas laikā. Un šķita tikai pašsaprotami, ka nākamā grāmata, ko tulkošu, būs par jaundzimušajiem — par viņu pirmajām dzīves stundām, dienām, mēnešiem. Bija pat tāds plāns. Plāns..., kas nepiepildījās. Izrādījās, ka man bija vajadzīgs gandrīz gads, lai šo grāmatu kaut vai tikai izlasītu.




Kad ar pasta sūtījumu saņēmu grāmatu
Tavs Brīnišķais Jaundzimušais
(Your Amazing Newborn), pat neatverot, ieliku to plauktā. Nespēju piespiest sevi šo grāmatu izlasīt pat pēc vairākkārtējiem tuvu draugu uzmundrinājumiem. Negribu, neinteresē, neuzrunā!

Vēl tad, kad pirms pāris nedēļām sāku to lasīt, jutu, ka kaut kā savādi distancējos no rakstītā un fotogrāfijās redzamā. Līdz pat pēdējai grāmatas lappusei mani nepameta sajūta, ka viss tajā rakstītais nekādi neattiecas uz mani. Vai tiešām var būt, ka arī man kā jaundzimušam bērnam reiz būtu pienākusies šāda izturēšanās, iejūtība, vērība?
Grāmatas pamatideju vistiešāk, šķiet, raksturo Maiju Indiāņu teiciens: "Pasaules nākotne mājo bērnos. Mammas apskāvienos bērns var saņemt drošības sajūtu, kas ļauj viņam noticēt, ka šī ir viņa pasaule. Kopā ar tēvu bērns uzkāps visaugstākajā kalnā, lai redzētu, cik skaista ir viņa pasaule."
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Es redzu, ka pasaule man apkārt ir skaista. Bet vai šī ir mana pasaule? Tas ir jautājums, kas nodarbina manu prātu vēl tagad.

Nemaz nevajag tik daudz, lai bērnā uz visu mūžu ieliktu uzticēšanos pasaulei un spēju veidot drošas piesaistes attiecības ar citiem cilvēkiem. Klusināta gaisma un skaņa, pieskārieni un netraucēta nepārtraukta būšana kopā — siltumā, drošībā, mīļu cilvēku apskāvienos.
 
Taču tikpat viegli toreiz bija mums, kuri dzimām vēl pirms dažiem desmitiem gadu, neiedot — atņemt. Jau uzreiz pēc piedzimšanas.
Vai es varu saviem bērniem iedot to, kā man nav bijis pašai? Vai varu? Man nerūp, vai varu — es to vēlos!
Man tā vēl joprojām ir cīņa par spēju uzticēties šai pasaulei un veidot tuvas attiecības ar cilvēkiem. Un tā ir grūta cīņa. Varbūt tāpēc arī ir vajadzīgs tik ilgs laiks, lai izlasītu pāris teikumu un ieskatītos pāris attēlos — tik apskaužami cilvēcīgos, tik tuvības pilnos.
 
Autore:
Linda Vītuma
, dūla
* Foto ir no grāmatas Your Amazing Newborn, 10.lpp, 99.lpp, 66.lpp


6 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāma

Kategorijas