Atklāsmes bērnu slimnīcā

Dzēsts lietotājs

Pilnībā pievienojos Guntara apgalvojumam par to, ka ar sarunām ir iespējams atrisināt virkni visdažādāko problēmu un pārpratumu. Līdzīgi ir ar miskastes iznešanu vai ēst gatavošanu. Ja ģimenē nekad par to nav runāts, tad tiešām dažreiz var šķist, ka mīļotā sieviete taču visu var izmazgāt, pagatavot, iztīrīt un sakārtot. Viņai taču palīdzība nemaz nav vajadzīga... :) Un kā vēl ir, tikai viņas ne vienmēr ir gatavas to atzīt!

Dzēsts lietotājs

Man atkal šķiet, ka nav ne par ko jārunā - ja ir netīri trauki vai pilna miskaste, un es vēl pie dzīvības, izdarīšu kas jādara

Dzēsts lietotājs

Nav jau tā, ka trauki un miskaste ir vienīgais, par ko parunāt..:) Pieņemu, ka Viesturs tos minēja tikai kā piemērus.. Es zinu ģimenes, kur viens vai otrs ir tik pārliecināti, ka viss ir kārtībā, ka beigu beigās, sanāk nelāgs pārsteigums, jo izrādās, ka visu šo laiku kaut kas ir krājies un nupat sakrājies tā ka vairs izturēt nevar.. Bet likās, ka viss čiki, ja jau neviens nesūzas..

Dzēsts lietotājs

Guntar, paldies par rakstu! Man stipri gribētos zināt, kāpēc tad īsti Anniņa nevarēja pačurāt, kāda bija diagnoze? Ja ar nierītēm viss bija kārtībā, kas bija pie vainas, ka šķidrums krājās organismā??

Dzēsts lietotājs

Es saprotu, ka nieres bija uz laiku apstājušās, bet vēl nebija sācies tas process, kad viņas vairs nevar "iedarbināt". Būtībā, kā jau rakstīju, pāris stundu jautājums un būtu bijis par vēlu..

Dzēsts lietotājs

Tas viss bija organisma atūdeņošanās jeb tā saucamās dehidratācijas dēļ. Atūdeņošanās iemesls bija rota vīruss.

Dzēsts lietotājs

... Lasīju rakstu un atcerējos sevi (mūs ar mazo divgadnieku). Februāra sākumā arī mēs nokļuvām infektoloģijas nodaļā. To atceros, kā kādu baisu trilleri - sistēmas, sistēmas, sistēmas + rota vīruss. Diagnozi gan nenoteica, bet, kad pēc apārstētā klepus ar vienu kāju jau bijām mājās, pēcpusdienā mazulim uznāca slikta dūša, naktī "parāva vaļā" arī mani. Saskumu ne pa jokam, jo slimnīcas atmosfēra ir patiesībā briesmīga. Vienīgais, kas mani tur noturēja, ir ārstu kompetence, zāles un to efektīvā pielietošanas iespēja, taču ne par to ir stāsts. Arī es biju lieciniece tam, kā tētis perfekti tiek galā ar mazu, slimu bērnu. Ar savu mazo tikām divģimeņu istabiņā, kur iepazinos ar jaukas meitenītes (2,5g.) tēti. Tādu čubināšanos un uzmanību, kā arī negulētās naktis, manā prātā līdz šim "piestāvēja" tikai māmiņām. Es kļūdījos. Jūs esat foršie, izturīgie un krietnie! Priecājos, ka tādi cilvēki ir starp mums un ar jums, laimīgās mammītes! A

Dzēsts lietotājs

Es lasiju rakstu un man ir viens lidzigs gadijums,tikai manai meitinai ir 11 meneshi. Vienu vakaru vinja saka nezeligi vemt man tada gadijuma nebija bijis domajam ja vairs nevems tad neko, tas turpinajas kadas 5 reizes 10 min. protams palika bail,vedam uz slimnicu Liepaja tur mus apskatija un ielika nodala. Soks man bija ka tadam mazam jaliek katetrs lai sistemu pilinatu, vinja kliedz kadas 30 minutes un man lidzi iet nelava,es izmisuma noraudajusies palata. meitinu atnes un masinas tikai man pasaka nu neraudi nekas jau briesmigs nebija.......... Tad mus nakama diena palaida majas jo nekas tads neturpinajas un analizes ari bija labas,kad parbraucam majas liels bija mans parsteigums apskatoties berna rocinjas. viena roconja vien meginats durt 6 reizes un otra kadas3.....es apbrinoju tos arstus....man iedomajoties par to visu vien jau nak raudien
1 2 3

Saistītie raksti

Kategorijas