Pirmās stundas pēc dzemdībām. Jaundzimušā pārbaudes, uzvedība, fizioloģiskās pārmaiņas

Reizēm tas ir pārsteidzoši, cik pirmās stundas vecāku lomā var būt piesātinātas! Bet kādam citam - klusas un mierīgas, jo mazais tik paēd un guļ… Uzzini, kas notiek pirmajās stundās, kad ilgi gaidītais mazulītis ir klāt!

Pirmais kliedziens

„Kad bērniņš piedzimst, aprūpētāji priecājas par viņa pirmo kliedzienu, jo šis kliedziens plaušās iepleš alveolas (alveola ir plaušu pamatsastāvdaļa), kas, guļot mammas puncī, ir bijušas saplakušas. Bļāviena rezultātā plaušās ieplūst gaiss, lai mazulis varētu veiksmīgi elpot,” skaidro Rīgas Dzemdību nama vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska.

Apgares skala

Pirmajā un piektajā minūtē pēc dzemdībām (atsevišķos gadījumos arī desmitajā) vecmāte vai ārsts novērtē jaundzimušā vispārējo stāvokli, pievēršot uzmanību piecām lietām: ādas krāsai, sirdsdarbībai, elpošanai, muskuļu tonusam un atbildes reakcijai uz refleksiem. Vērtēšana notiek 10 baļļu sistēmā, un katrā vērtēšanas reizē ir sava atzīme - Apgares skaitlis, ko bērniņa veselības vēsturē ieraksta ar slīpsvītru, piemēram, 8/8. „Jāatzīst, ka 10 balles mēs liekam retāk - visbiežāk figurē astoņi un deviņi, arī septiņas balles ir normas robežās. Reizēm mazulim ir jāpiepalīdz - piemēram, jāatsūc gļotas no deguna un rīkles. Obligāti to dara, ja augļūdeņi bijuši zaļi. Ja Apgares skaitlis ir seši un zemāks, vajadzīga lielāka palīdzība,” stāsta vecmāte Embure-Zapoļska.

Apgares skalas noteikšana nekavē māmiņas un bērniņa kontaktēšanos - šo procesu jaunie vecāki parasti pat nepamana. „Ja mazulim viss ir kārtībā, viņu īpaši nepēta - parasti skalu nosaka vizuāli, skatoties uz bērnu, jo kliedziens ir pietakami skaļš, ādas krāsa rozā un mazulis aktīvs.”
Reizēm, vedot bērnu pie ārstiem uz apskatēm, tiek taujāts, vai māmiņa neatceras šos Apgares skaitļus, taču vecmāte Embure-Zapoļska teic, ka tie mammai nav obligāti jāatceras.

Balts bērniņš?

Jaundzimušā āda dažkārt ir klāta ar baltu krēmveida vielu, ko dēvē par kazeozo masu jeb vernix. Šī viela mazulīti vēderā ir pasargājusi no izmirkšanas augļūdenī un palīdzējusi izstumties caur dzemdību ceļiem, tādējādi viņa ādiņa kļuvusi slidenāka. 
Ja mazulis ir dzimis pirms laika, šīs masas būs vairāk, ja bērniņš ir iznēsāts - vernix var būt vairs tikai krokās ap kaklu, rokām, cirkšņos, padusēs. Vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska stāsta: 

„Tām mammām, kas ļoti vēlas, lai mazulim kazeozās masas nomazgā, jāizstāsta, ka piedzimstot zīdainītim termoregulācija ir ļoti labila un kazeozās masas palīdz saglabāt siltumu. Tāpēc labāk, ja šī baltā viela netiek nomazgāta, bet ļauj tai uzsūkties ādā. Turklāt tā vienkārši ar ūdeni kazeozās masas nomazgāt nevar - tā ir trekna, taukaina, maiga viela, kas turpina barot ādiņu. Varbūt var mēģināt noslaucīt, taču tas ir vairāk nevajadzīgi nekā vajadzīgi.”

Svēršana un mērīšana

Iespējams, pēdējos pāris mēnešus tu esi centusies izskaitļot gaidāmā bērniņa svaru, un nu tas ir zināms! „Bērniņu sver drīz vien pēc piedzimšanas, taču nepareizs ir uzskats, ka bērniņš obligāti jāsver pirms pirmās barošanas - svēršana parasti notiek pirmo divu stundu laikā pēc dzimšanas,” saka vecmāte.  „Par vidējo jaundzimušā svaru uzskata 3,1–3,5 kg - tas ir labs svars, lai gan mūsdienās bērni ir kļuvuši smagāki un arvien vairāk ir četrkilogramīgo bērnu.”  Jaundzimušo uzreiz arī nomēra, tiek noteikts galvas, krūšu apkārtmērs un mazuļa garums, un šos datus ieraksta bērna aprūpes vēsturē, kā arī uz rokassprādzītes, ko iedod līdzi vecākiem. Vidējais mazuļa garums ir 50–55 cm.

Jaundzimušā āda dažkārt ir klāta ar baltu krēmveida vielu, ko dēvē par kazeozo masu jeb vernix. Šī viela mazulīti vēderā ir pasargājusi no izmirkšanas augļūdenī un palīdzējusi izstumties caur dzemdību ceļiem, tādējādi viņa ādiņa kļuvusi slidenāka.

Placentas piedzimšana

Placentas piedzimšana ir trešais dzemdību periods - placentārais. Kad dzimst placenta, var parādīties velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, var būt kas līdzīgs kontrakcijai, tikai - stipri vien vājākai nekā pirmajā un otrajā periodā. Placenta parasti izdalās 10–15 minūtes pēc mazuļa piedzimšanas, un ir krietni vieglāk nekā izstumt mazuli. „Ja placenta nedalās 30 līdz 45 minūšu laikā, tad visticamāk placenta ir pieaugusi dzemdes sienai un ārsts to atdala ar roku. To dara narkozē, kad medikamentu ievada vēnā,,” skaidro Embure-Zapoļska. Kamēr notiek placentas piedzimšana, bērniņu nosver, mēra, saģērbj vai iedod tētim.

Noskaties video lekciju: pirmās stundas pēc dzemdībām

Pirmā barošana

Tiek uzskatīts, ka visaktīvākais zīšanas reflekss jaundzimušajam ir pirmajās 10 minūtēs pēc piedzimšanas un, ja vien ir iespēja viņu pielikt pie krūts, tas jādara. Tagad slimnīcās, kolīdz mazulis piedzimst, viņu uzliek māmiņai uz vēdera, un notiek šis svarīgais miesiskais kontakts, kas palīdz arī uzturēt bērniņa siltumu. „Ir tādi bērni, kuriem zīst vajag tūdaļ, un arī tādi, kuriem gribas atpūsties, - pirms rīkoties tālāk, jāņem vērā arī jaundzimušā vēlmes,” uzskata vecmāte. Kristīne Embure-Zapoļska saka: „Kad bērns sāk zīst, māmiņas galvas smadzenes saņem ziņu un komandu, kādiem hormoniem jāsāk izdalīties. Un tas ir ļoti svarīgi, jo šie hormoni atbild par dzemdes savilkšanos un par piena veidošanos.”

Sākotnēji bērniņš var izdzert vien pāris piles māmiņas pirmpiena - un ne vairāk kā vienu tējkaroti vienā reizē. Kuņģa apjoms ir maziņš, turklāt pirmpiens ir tik trekns un visām barības un citām vajadzīgajām vielām piesātināts, ka viena tējkarote katrā ēšanas reizē var arī nesanākt, bet ar to pietiek. Mazais pie krūts jāliek tik bieži, cik viņš grib, lai māmiņas organisms saprot, cik daudz piena būs nepieciešams. Pirmpienā ir visas bērnam vajadzīgās barības vielas pareizā konsistencē un daudzumā, turklāt pienā ir imūnvielas, tā bērniņš saņem gatavas antivielas pret slimībām, kuras ir apkārt un ar kurām mamma ir slimojusi.

Izrakstoties no slimnīcas, pārliecinies, ka nepieciešamības gadījumā, tev būs kam uzdot jautājumus, kā arī uzzini zīdīšanas speciālista kontaktus; tas var noderēt, kad divas trīs dienas pēc dzemdībām sāks veidoties īstais piens vai arī tā dēvētā piena krīze. „Lūgums māmiņām - ja ir radies kāds jautājums, problēma, negaidiet vakaru, bet zvaniet jau dienas laikā!” piekodina Rīgas Dzemdību nama vecmāte Embure-Zapoļska.

Sākotnēji bērniņš var izdzert vien pāris piles māmiņas pirmpiena — un ne vairāk kā vienu tējkaroti vienā reizē. Kuņģa apjoms ir maziņš, turklāt pirmpiens ir tik trekns.

Analīzes

Ja dzemdības notikušas slimnīcā, katru dienu apraudzīt māmiņu un bērnu vizītē dodas gan neonatologs (bērnu ārsts), gan ginekologs. Pēc valsts noteiktās programmas jaundzimušajam jāveic divas pārbaudes, viena no tām — analīzes uz FKU (fenilketonūrija). Tā ir vielmaiņas patoloģija, kas jādiagnosticē pēc iespējas ātrāk, citādi slimība var izraisīt pat garīgo atpalicību. Analīzes tiek ņemtas no bērniņa kājas īkšķa vēl laikā, kamēr mazais ir slimnīcā. Asins paraugi tiek nosūtīti uz ģenētikas centru, un ar vecākiem sazinās tikai tad, ja analīzes nav normas robežās.
Otra valsts programmā noteiktā pārbaude ir dzirdes pārbaude, un arī to veic, kamēr bērniņš nav izrakstīts no stacionāra uz mājām. Pārbaude notiek ar īpašu aparātu.

Došanās mājās

Pirms došanās mājās māmiņai veic fluorogrāfiju, jo šī procedūra jāizpilda reizi gadā, un pēdējā gada laikā māmiņa to nav varējusi veikt grūtniecības dēļ.
Parasti māmiņu ar bērnu mājās no slimnīcas izraksta trešajā ceturtajā dienā pēc dzemdībām. Ja bijis ķeizargrieziens - apmēram ceturtajā, piektajā dienā.
Kad jaunā ģimene ir mājās, 24 stundu laikā pie tās būtu jāierodas bērna ārstam. Vēl esot slimnīcā, vecākiem ar slimnīcu jāvienojas, kādā veidā ārstam tiks paziņots, ka mājās ierodas jaundzimušais. Vecāki, kuriem jau zināms savs ārsts, paši sazinās un vienojas par pirmās vizītes laiku; ja vecākiem sava ģimenes ārsta nav, slimnīca sazinās ar jaunajai ģimenei tuvāko poliklīniku, kas norīko ārstu uz bērniņa apskati.