Pirmās stundas pēc piedzimšanas mazuļa acīm. Viss ir savādāk, bet kā?

Atrašanos siltumā nomaina vēss gaiss
Iekšpusē: pirmo deviņu mēnešu elements ir ūdens. Neatkarīgi no tā, kur atrodas mamma – guļ siltā saulītē vai izgājusi pastaigā saltā ziemas rītā, mazulis peldas 37 grādu siltos augļūdeņos.

Ārpasaulē: nākot pasaulē, bērns uzreiz sastopas ar vēsu gaisu – ja mammas vēderā viņš pieradis būt 37 grādu siltumā, tad piedzimstot telpā ir ap 22 grādiem. 15 grādu starpība ir vērā ņemama! Varam salīdzināt, kā mums būtu pēc peldēšanās siltā, plus 22 grādu ezera ūdenī iznākt ārā 7 grādu temperatūrā... Tā ir atbilde uz jautājumu, vai bērnam nav par karstu uz mammas punča un vēl kārtīgi sasegtam – nē, pavisam noteikti nav! Tāpēc jaundzimušajam ļoti tīk uzreiz pēc piedzimšanas atrasties uz siltā mammas punča apsegtam ar iepriekš sasildītiem autiņiem un sedziņu! Ir pierādīts, ka pat nosalušus jaundzimušos veiksmīgāk var sasildīt uz mammas vēdera nekā inkubatorā.

 

Nepārtrauktu barības pievadi nomaina nepieciešamība zīst
Iekšpusē: esot mammas vēderā, mazulis nepārtraukti saņem barības vielas. Vai vēderā esošam bērniņam var iestāties bada sajūta? Nē, jo neatkarīgi no mammas un paša mazuļa nomoda un miega periodiem, mammas bada vai sāta izjūtas pa placentas asinsvadiem viņam tiek piegādātas barības vielas.

Ārpasaulē: uzreiz pēc piedzimšanas lielākā daļa bērnu, līdzīgi kā sportisti, kas noskrējuši garu un grūtu distanci, kādu brīdi vēlas atpūsties. Vienkārši būt uz mammas vēdera, sajust siltumu, saklausīt viņas sirdspukstus... Nepieciešamība paēst parādās nedaudz vēlāk – visbiežāk 30–60 minūšu laikā, kad pats jaundzimušais izrāda interesi zīst, meklējot mammas krūtsgalu, čāpstinot lūpiņas un grozot galviņu – to sauc arī par meklēšanas refleksu. Šā refleksa mehānismā svarīgs ir arī moments, kad mazulis mēģina veidot kontaktu ar mātes acīm. Redzes saiknes izveidošana ir ļoti svarīga jaundzimušajam bērnam. Ja tas nenotiek, viņš izaug, neapgūstot spēju lūkoties citam acīs tieši, nenovēršot skatienu, – tāda skatienu apmaiņa viņam vienmēr radīs diskomfortu un neveiklības izjūtu. Pēc tam, kad mazulis nokļuvis mātes rokās, viņš mēģina izveidot ar viņu vizuālo kontaktu: viņš skatās uz mātes krūti un seju, cenšoties koncentrēt skatienu uz viņas acīm. 
 

Pieklusinātas skaņas vēderā nomaina pasaules skaļums un reizē klusums
Iekšpusē: mammas vēderā mazulis pieradis dzirdēt, kā pukst mammas sirds – tā viņam ir kā mūzika, kas vēsta, ka viss ir labi, ir miers un paļāvība. Bērns dzirdējis tūkstošiem mammas sirdspukstu, tie viņu var ieaijāt, jā, arī uzmodināt, ja mamma satraucas vai ir nobijusies un viņas sirds sitas strauji... Mazulis dzird arī mammas zarnu un citu iekšējo orgānu darbību, protams, viņas balsi un kā aiz liela paklāja – arī citu cilvēku balsis un skaņas, kuras, vēderā esot, skan nedaudz izmainīti, tomēr pietiekami skaidri, lai vēlāk, bērnam piedzimstot, viņš tās spētu atpazīt.

Ārpasaulē: bērniņam vispatīkamākās šķiet savas ģimenes locekļu balsu skaņas, kas skan droši, bet mierīgi. Arī pēkšņs pilnīgs klusums, piemēram, nošķirot mazuli no mammas uzreiz pēc piedzimšanas un noliekot blakus istabā, var likt tikko dzimušam bērnam justies neomulīgi. Nav vairs drošo mammas sirdspukstu, bet gan bezgalīgs, neizprotams klusums... Sajūtu varētu salīdzināt ar to, kā mums būtu justies pēkšņi uz skaļas ielas, vairs nedzirdot ne auto dūkoņu, ne jelkādas citas skaņas...
 

Pieskārieni 
Iekšpusē: mammas vēderā bērns iepazīst pats sevi, jau ap 16.–20. grūtniecības nedēļu ir attīstījusies tauste, kas ļauj viņam izjust pieskaršanās brīnumu pašam sev, kā arī dzemdei vai nabassaitei. 

Ārpasaulē: uzreiz pēc piedzimšanas mazulis sastopas ar pirmajām rokām savā mūžā – visbiežāk tās ir vecmātes gādīgās rokas, tomēr nereti arī pati māmiņa vai tētis ir tie, kas „saķer” savu bērniņu, un vecmāte tikai uzmundrinoši atbalsta jauno ģimeni šajā svētajā brīdī. Tikko dzimuša bērna vislabākā vieta ir pie mammas – jo ātrāk, jo labāk, atliekot svēršanu, mērīšanu un ģērbšanu vismaz par stundu vai divām, ļaujot ģimenei piedzimt pa īstam, nepārtraucot tik svarīgo pirmo iepazīšanos. Dzīvnieku pasaulē māte aplaiza savu mazuli vai aptausta to. Tādā veidā viņa atzīst savu bērnu, bet bērns – savu māti. Jaundzimušajam mātes pieskārieni ir signāls „es esmu drošībā”, bet mātei tas ir signāls, ka bērns ir dzīvs un viņš ir jābaro. Šis impulss veicina sievietei hormonu – oksitocīna un prolaktīna – izdalīšanos, kas sekmē mātes un bērna emocionālo saikni, tāpēc tos arī sauc par saikņu hormoniem. Bez tam oksitocīns un prolaktīns stimulē laktāciju. To iedarbībai pateicoties, sievietei sāk darboties mātišķais instinkts, kas ļauj viņai labāk saprast bērnu un nodrošināt viņa vajadzības.  

 

Pierasto šaurību nomaina plašā neierobežotā pasaule
Iekšpusē: mammas vēderā bērniņš pēdējās grūtniecības nedēļās sastop skaidri jūtamas robežas – lai ietilptu mammas dzemdē, viņš visbiežāk pievelk kājiņas, ir spējīgs izdarīt nelielas kustības, un visapkārt ķermenim jūtamas dzemdes sienas. Tas mazulim mammas puncī šķiet pierasti un nomierinoši.

Ārpasaulē: piedzimstot visas „robežas ir vaļā”, pasaule šķiet milzīga un bezgalīga, bērns ar rociņām mēģina sajust robežu, tāpēc, piekļaujot jaundzimušo sev cieši klāt, viņš uzreiz kļūst mierīgāks, jūtas pasargāts. 

Nobeiguma vietā
„Ja bērns būs apmierināts ar jauno pieredzi, spēs to izbaudīt visā tās neparastumā, viņš ātri vien aizmirsīs pasauli, kuru tikko pametis. 
Nekādas nožēlas, nekādu atpakaļ raidītu skatienu!
Ienākšana dzīvē ir kā pamošanās no gara, tīkama sapņa, nevis iztrūkšanās no murga. 
Ja tagadne ir tik burvīga, kāda jēga pieķerties pagātnei?” 

Autore: Māra Grieze, dabisko dzemdību vecmāte

Literatūras avoti:

• Čaregradska, Ž. Bērna dzīves pirmā stunda un pirmā diena. Naš mališ, Nr. 2, 2003. (No krievu valodas tulkojusi  Alisa Čerņavska.) Pieejams.
• Leboijē, F. Piedzimt bez vardarbības. Mansards, 2009.
• Grehems, D. = Грэхэм, Д. Kā kļūt par vecāku pašam sev. = Как стать родителем самому себе. 1993.
• Klauss, M. H.; Klausa, F. H. Pirmo nedēļu brīnums. Mansards, 2011.
• Odent, M. „The First Hour Following Birth: Don’t Wake the Mother! 
• Midwifery Today, 2002.
• Wetscher, R. „9 Monate voller Sicherheit und Genuss” Published by Nestle.

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".