Pasaulē katrs desmitais bērniņš piedzimst priekšlaikus

Eiropā gada laikā priekšlaikus piedzimst aptuveni 500 000 mazuļi. Šis skaits pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis, lai gan kopējais dzimušo bērnu skaits ir samazinājies. Latvijā 2011. gadā piedzima vairāk nekā 18 000 bērni, no tiem pāragri piedzima 1 100 mazuļi.

Mazulim pasaulē būtu jāienāk no 38. līdz 42. grūtniecības nedēļai. Pasaules Veselības organizācija definējusi, ka priekšlaicīgi dzimušie mazuļi ir tie, kas dzimuši līdz 37. grūtniecības nedēļai. It īpaši aprūpējami ir tie bērniņi, kas piedzimst stipri priekšlaicīgi un sver mazāk par 1 kilogramu. Latvijā katru gadu piedzimt aptuveni 50 šādi mazuļi.

Aptuveni pusē gadījumu, kad mazulis piedzimst priekšlaicīgi, īstais iemesls netiek atklāts. Tomēr ir vairāki riska faktori, kas var veicināt priekšlaicīgas dzemdības, piemēram, infekcijas, augsts asinsspiediens, mātes kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana), pārslodze, augsts stresa līmenis un citi. Priekšlaicīgu dzemdību risks pastāv, gaidot dvīnīšus, trīnīšus, kā arī tad, ja sievietei jau bijušas priekšlaicīgas dzemdības. Riska faktors ir arī mātes vecums – valstīs, kur ir augsts ienākumu līmenis, priekšlaicīgas dzemdības visvairāk saistītas ar to, ka sievietes izvēlas laist pasaulē bērnus vēlāk, bet valstīs ar zemu ienākumu līmeni – pusaudžu grūtniecība. Bērni dzimst priekšlaicīgi neatkarīgi no valsts attīstības līmeņa.

Aptuveni pusē gadījumu, kad mazulis piedzimst priekšlaicīgi, īstais iemesls netiek atklāts. Tomēr ir vairāki riska faktori, kas var veicināt priekšlaicīgas dzemdības, piemēram, infekcijas, augsts asinsspiediens, mātes kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana), pārslodze, augsts stresa līmenis un citi.

Priekšlaicīgi dzimuši mazuļi ir īpaša riska grupa, viņiem ir augstāks mirstības un dažādu īslaicīgu un ilglaicīgu veselības problēmu risks gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. Viņiem biežāk iespējamas hroniskas plaušu saslimšanas, redzes traucējumi, barošanas problēmas, pat vienkāršs vīruss var izrādīties nāvējošs. Šiem bērniem ir lielāks cerebrālās triekas risks (ar kustību traucējumiem), vēlāk var parādīties mācīšanās un uzvedības traucējumi.

Pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai un aprūpes sistēmas uzlabojumiem, arvien vairāk dziļi neiznēsāto mazuļu izdzīvo (dziļi neiznēsātie mazuļi ir tie, kas dzimuši līdz 28. grūtniecības nedēļai). Medicīnas darbinieku profesionalitāte nemitīgi aug, zināšanas tiek pilnveidotas, arvien vairāk tiek izprasta un pilnveidota saudzīgā aprūpes pieeja priekšlaicīgi dzimušajiem mazuļiem. Tomēr situāciju joprojām iespējams uzlabot, piemēram, saistībā ar respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) profilaksi.

Priekšlaicīgu dzemdību risks pastāv, gaidot dvīnīšus, trīnīšus, kā arī tad, ja sievietei jau bijušas priekšlaicīgas dzemdības.

RSV ir plaši izplatīts un ļoti lipīgs vīruss. Pārāk agri dzimušie bērni ir pakļauti ļoti lielam saslimšanas riskam, jo viņiem trūkst antivielu, kas palīdzētu cīnīties pret vīrusu. Šis vienkāršais vīruss var izpostīt visu ieguldīto darbu, kas paveikts, lai palīdzētu trauslajai dzīvībai. Lielāks risks saslimt ar smagu RSV infekciju ir zīdaiņiem, kuri dzimuši laikā no 22. līdz 35. grūtniecības nedēļai, – viņu elpošanas un imūnā sistēma nav vēl pilnībā attīstījusies. Bērnus var pasargāt no RSV, vīrusa sezonas laikā ievadot specifiskās antivielas.