Bērns skolā vardarbīgs, bet vecāki atviegloti – galvenais, lai pašam neviens nedara pāri

Skaidrojumu par to, kā ģimenēm rīkoties šādos gadījumos, jautājām klīniskajam un veselības psihologam Elvim Dudarevam, kuram ir ļoti liela darba pieredze, strādājot tieši ar bērniem un jauniešiem.

Tātad pirmā no situācijā. Bērns skolā tiek apcelts. Kas ir pirmie soļi, kas pilnīgi noteikti būtu jāveic vecākam?

Pirmais solis ir noteikti sākt ar pašu skolu. Sazināties ar klases audzinātāju, psihologu vai sociālo pedagogu. Tad var turpināt līdz mācību daļas pārzinei un skolas direktorei. Nozīmīgi ir arī, ka komunikācija nav tikai mutiska, bet arī rakstiska. Var ieteikt rakstīt oficiālu iesniegumu skolas direktoram un vienoties par drošības plānu skolēnam. Ja ir fiziskas traumas, var apmeklēt ģimenes ārstu. Ja tomēr nekas netiek risināts, tad var vērsties IKVD vai Izglītības ministrijā vai Izglītības pārvaldē. Tāpat arī ir nepieciešams atbalsts pašam bērnam, tas var būt speciālists, piemēram, psihologs. Atbalstoša vide ārpus skolas, piemēram, cita vide, kur bērnu pieņem (pulciņi, treniņi). Un svarīgi ir arī pašam bērnam runāt, ka viņš nav vainīgs un ka tas, kas notiek, nav pieņemami, un ka vecāki dara visu iespējamo, lai tas atrisinātos.

Bet kā būtu jārīkojas, ja bērns apceļ citus? Jo šādos gadījumos visbiežāk vecāki diemžēl izvēlas problēmu nerisināt, jo galvenais jau, ka bērnu pašu neapceļ

Dzirdot šādu situāciju, svarīgi ir, ka vecāks nav vienaldzīgs. Cieš ne tikai tie bērni, kurus apceļ, bieži vien cieš arī tie bērni, kuri citus apceļ. Tas ietekmē spējas veidot veselīgas attiecības nākotnē, ir mazāk empātijas pret citiem. Kā arī iespējams, bērnam ir trauksme vai grūtības regulēt emocijas. Vecākam noteikti nav jābūt vienaldzīgam vai noliedzošam. Tas tikai uztur un pastiprina bērna tieksmi turpināt tā rīkoties. Sākumā vajadzētu pārrunāt situāciju. Svarīgi ir norādīt, ka tieši tāda uzvedība pret citiem nav pieņemama. Protams, vērtīgi ir arī noskaidrot situāciju, kas īsti notika, ko bērns vēlējās panākt. Var arī jautāt, kā bērnam liekas, kā cits jutās. Būtībā ir jāsaprot, kas ir šādas uzvedības cēlonis. Vai tā ir emociju regulācija, trauksme vai kaut kas cits. Un, balstoties cēlonī, var domāt turpmākās darbības.

Vispārīgi ieteikumi būtu: ja ir nodarīti materiālie zaudējumi, tad to vajadzētu atlīdzināt. Ja vardarbība notiek internetā (WhatsApp, Roblox utt.), tad ierobežot ekrāna laiku. Ja tas notiek kādā ārpusskolas aktivitātē, tad ierobežot to, līdz bērns spēj ievērot noteikumus. Attīstīt empātiju. Piemēram, lasot grāmatas, skatoties filmas vai pārrunājot ikdienas situācijas, var jautāt bērnam, kā viņš domā, kāpēc citi tā rīkojas. Kā jūtas citi cilvēki?

Svarīgi ir arī pieminēt, ka atkarībā no problēmas lieluma ir nepieciešama arī sadarbība ar skolu vai citiem speciālistiem, kas ir bērna ikdienā. Piemēram, uzsākt sarunu ar skolu (klases audzinātājs, skolas psihologs). Vienoties par vienotu plānu, kādas ir sekas noteiktām darbībām, var izmantot pozitīvo pastiprinājumu vai sodus. Pozitīvs pastiprinājums, piemēram, ja bērna uzvedība ir atbilstoša norunai 1 nedēļu, tad viņš saņem kaut ko (kino, saldumi, pārgājiens). Pārrunāt ar bērnu, kādas ir dabiskās sekas viņa rīcībai (piemēram, klasesbiedri un skolotāji var mainīt attieksmi pret viņu, reputācijas maiņa u. tml.). Ja gadījumā iestājas dabiskās sekas, tad vecākam jābūt gatavam atbalstīt bērnu un mēģināt uzlabot situāciju.

Var arī piesaistīt atbalsta personālu, ja uzvedība atkārtojas, piemēram, skolas psihologu, lai attīstītu emociju regulācijas prasmes un sociālās prasmes.

Materiāls veidots Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.