Daļa bērnu pat baidās iet iekšā. Kas patiesībā notiek Latvijas skolu tualetēs?

Trakāk, kā filmās

Starpbrīdis. Meiteņu tualetēs sapulcējušās skolas populārākās dāmas, lai apspriestu karstākos jaunumus un pavītu pa kādai intrigai. Kāda krāso lūpas un piekārto pīrsingus, citas pilnīgā bezrūpībā uzvelk dūmu no elektroniskās cigaretes un rupji aizcērt tualetes durvis mazo pirmklasnieču deguna priekšā. Lielākās jau sen labi sapratušas, ka mēģināt doties šajā midzenī ir pārlieku drosmīgs lēmums. Viņas labāk pacietīsies uz tualeti paprasīties stundas laikā, jo tad tur vismaz būs droši… Šis viss izklausās pēc kāda amerikāņu pusaudžu filmās redzēta scenārija? Nē, tā diemžēl kļuvusi par skarbu realitāti ne vienā vien Latvijas skolā.

Jo stilīgāka meitene, jo šausmīgāka uzvedība tualetē

Kāda mamma, kuras meita mācās vienā no lielajām Pierīgas skolām (pēc sievietes lūguma viņas vārdu un skolas nosaukumu neminēsim), stāsta, ka izglītības iestādes tualetēs pastāv visdažādākās problēmas. Viņas meita mācās trešajā klasē, un lielākas vai mazākas nebūšanas šajā jomā pastāvot visu laiku. Skola pieņemot mērus, uz brīdi situācija kļūstot labāka, un atkal viss sākoties no gala. Visslielākā problēma sievietesprāt esot saltu smēķēšana: “Es īsti nemācēšu teikt, kā ir zēnu tualetēs, bet meiteņu labierīcībās iet vaļā pilnīga visatļautība. Nesaprotu, kā vispār 13 gadu vecumā var ienākt prātā doma vienā mierā smēķēt skolas tualetē? Protams, šo elektronisko cigarešu dūmi nav tā jūtami kā parasto cigarešu, līdz ar to tas viss ir vieglāk noslēpjams, bet nu tik un tā – izklausās pēc spļaušanas virsū pilnīgi visiem noteikumiem. Kad mana meita, toreiz pirmās klases skolniece, izstāstīja, ka ar draudzenēm neesot varējušas tikt uz tualeti, jo lielās meitenes tur darījušas visādas sliktas lietas (kas, kā vēlāk izrādījās, bija Salto smēķēšana), es biju tiešām šokā. Ņemot vērā, ka esmu skolas vecāku padomē, mēs rīkojāmies nekavējoties. Tika norīkotas dežūras, visi bērni tika aicināti ziņot, ja redz kādus pārkāpumus. Bet tie bērni jau baidās stāstīt. Neviens negrib būt tas, kurš nosūdz skolas stilīgākos personāžus. Un skolotājiem jau arī to resursu ir tik, cik ir – nu nenostāvēsi tu gribot visiem blakus. Tā arī cīnāmies. Ik pa laikam kādai pieķertajai smēķētājai sanāk kārtīgas nepatikšanas, un tad uz laiku ir miers. Vēl jau problēma tāda, ka, ja viņas nesmēķē, viņas mēdz tajās tualetēs ierīkot nezin kādus štābiņus, un mazajiem tāpat bail tur rādīties. Ceram drīz panākt ar skolu vienošanos, ka mazajiem bērniem būs vienas tualetes, lielajiem – citas. Jo savādāk es neredzu, kā ar šo problēmu cīnīties.”

Zēnu tualetēs vēl brutālākas problēmas

Aprunājoties ar puišu vecākiem un arī pašiem bērniem, nākas secināt, ka viņu tualetēs, par laimi, nekādas pulcēšanās un mobingošanas plānošanas sapulces nenotiek, bet pastāv citas problēmas. Mammamuntetiem uzrunātais 15 gadus vecais Jēkabs, kurš mācās kādā no galvaspilsētas mikrorajona skolām, stāsta: “Nezinu, mūsu skolā nekad neesmu redzējis, ka kāds baigi tusētos tualetēs vai nelaistu mazos bērnus. Ir bijis, ka kāds kādu Salto uzpīpē, bet parasti jau tie pīpētāji iet ārā starpbrīžos. Vienīgais, kas gadās – ka, ākstoties, esam salauzuši podu, ā, un kabīnes durvis vienreiz…”.

To, ka zēnu tualetēs vairāk ir problēmas tieši ar dažām demolēšanas tipa darbībām, pierāda arī kāds ieraksts sociālajā platformā Threads. 

Diskusijas autors raksta: “Vai citās Latvijas skolās skolēni arī demolē tualetes? Konkrēti Aspazijas pamatskolā Jūrmalā tā ir vesela problēma. Skola ir jauna, nesen uzcelta no jauna, bet skolēni, zēni, ir paspējuši izdemolēt vienu tualeti, lauzt podiem vākus – nolauzt. Regulāri piekakā pisuārus, piekakā grīdu, čurā uz tās. Kāpj ar kājām uz podiem. Vai tiešām tā ir mūsdienās norma?”

Arī citi diskusijas dalībnieki komentāros atzīst, ka problēma pastāv. Gan jau minētajā Aspazijas skolā, gan arī daudzviet citur:

• “Jā, demolē, arī met WC papīru ārā pa logu. Tualetēs dežūrē skolotāji un tāpat pamanās. Es par šo brīnos, jo tā nav nekāda palīgskola. It kā visi saprātīgi bērni.”
• “Arī vienā citā Jūrmalas skolā tā bija 100% norma. Kā tagad cīnās, vairs nezinu.”
• “Jā, demolē, arī met WC papīru ārā pa logu. Tualetēs dežūrē skolotāji un tāpat pamanās. Es par šo brīnos, jo tā nav nekāda palīgskola. It kā visi saprātīgi bērni.”
• “Strādāju skolā, jā, tas notiek… Arī katru dienu brīnos, ka viņiem pašiem patīk pēc tam tur vēl sēdēt uz grīdām un ietusēt. Iečurā miskastē un tad tur sēž. Sporta ģērbtuves ir līdzīgs stāsts.”

Mammamuntetiem sazinājās ar Aspazijas skolu, un izglītības pārstāvja teiktais gan nedaudz atšķiras no tā, kas minēts konkrētajā Threads ierakstā, bet skola atzīst, ka problēma ir bijusi un turpmāk šīm lietām tiks pievērsta pastiprināta uzmanība:

“Vēlamies precizēt, ka ierakstos aprakstītā situācija atbilda vienai faktiskajai situācijai pagājušajā mācību gadā. Skola apzinājās problēmu, un tai tika pievērsta pastiprināta uzmanība.Pagājušā mācību gada noslēgumā un vasaras brīvlaikā tika veikti nepieciešamie remontdarbi, un tualetes telpas tika sakārtotas, tādējādi novēršot ierakstos minētās tehniskās problēmas un bojājumus.

Vienlaikus skola ir veikusi arī organizatoriskus pasākumus, lai līdzīgas situācijas nepieļautu turpmāk. Ir izstrādāti pedagogu dežūru grafiki, un pedagogi starpbrīžos pievērš pastiprinātu uzmanību arī tualešu telpām un skolēnu uzvedībai tajās. Ja tiek konstatēti pārkāpumi vai skolas inventāra bojājumi, situācija tiek nekavējoties risināta.

Ar skolēniem tiek pārrunāta atbildīga un cieņpilna attieksme pret skolas vidi, kopīpašumu un higiēnas prasību ievērošana. Skola arī turpmāk regulāri uzraudzīs tualešu tehnisko un sanitāro stāvokli.”