Jauni noteikumi – Rīgā ar suņiem vairs nedrīkstēs atrasties rotaļu un sporta laukumos

Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt kārtību un atbildību istabas dzīvnieku turēšanā pašvaldībā, lai istabas dzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošinātu istabas dzīvnieku reģistrācijas uzraudzību.

Pašvaldība skaidro, ka prasība citās publiskajās vietās, kas atrodas ārpus suņu specializētā pastaigu laukuma, atrasties ar suni tikai pie pavadas noteikta sabiedriskās kārtības, personu drošības, vides tīrības un higiēnas prasību nodrošināšanai.

Publiskās vietas vienlaikus izmanto dažādas sabiedrības grupas, tostarp bērni, seniori, personas ar invaliditāti, velosipēdisti un citi iedzīvotāji, kuru drošība un tiesības uz netraucētu publiskās vides izmantošanu ir aizsargājamas.

Ar pavadu nodrošināta suņa nepārtraukta kontrole samazina risku, ka dzīvnieks varētu apdraudēt personas, izraisīt satiksmes negadījumu, radīt konfliktus ar citiem dzīvniekiem vai traucēt sabiedrisko kārtību. Nosakot vietas, kur var atrasties suns pie pavadas, ievērots samērīguma princips. Prasība neierobežo suņa īpašnieka vai turētāja tiesības izmantot publisko ārtelpu kopā ar suni, bet paredz minimālos piesardzības pasākumus, kas nepieciešami citu personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, uzsver pašvaldībā.

Nekādi suņi bērnu rotaļu laukumos

Ar suni pie pavadas nevarēs ienākt un atrasties bērnu rotaļu laukumos, izglītības iestāžu sporta laukumos, oficiālās pilsētas peldvietās peldsezonas laikā, kā arī publisko pasākumu norises vietās, ja publiskā pasākuma organizators ir noteicis aizliegumu atrasties ar suni. Tāpat ar suni pie pavadas nedrīkstēs atrasties citās vietās, kur šāds aizliegums noteikts normatīvajos aktos. Visās šajās vietās būs atļauts atrasties ar suni asistentu, suni pavadoni un terapijas suni.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums pēc pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt istabas dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt istabas dzīvnieka identitātes numura pārbaudi. Gadījumā, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs neizpilda šo prasību, pārbaudes nodrošināšanai pašvaldības policijas amatpersonai ir tiesības pieaicināt dzīvnieka notveršanai un nofiksēšanai pakalpojuma sniedzēju, kas publiskā iepirkuma rezultātā ir ieguvis tiesības pašvaldības teritorijā nodrošināt klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu.

Stingrāk kontrolēs arī dzīvnieku klaiņošanu

Noteikumi paredz, ka klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu istabas dzīvnieku izķeršanu organizē pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu.

Istabas dzīvnieka īpašnieks sedz pašvaldībai izdevumus, kas tai radušies, samaksājot pakalpojuma sniedzējam par dzīvnieka nofiksēšanas pakalpojumu vai klaiņojoša vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē atbilstoši dzīvnieka kartītē norādītajai informācijai un izcenojumiem, kas noteikti starp pakalpojuma sniedzēju un pašvaldību noslēgtajā līgumā par attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu.

Pašvaldības policija nodrošinās normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli, kā arī pienākumu neizpildes gadījumā tai būs tiesības izdot administratīvo aktu, uzliekot pienākumu izpildīt normatīvajos aktos paredzēto.

Saistošie noteikumi vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē.