Nikotīns bērnu dzīvē ne vienmēr smird pēc cigaretēm. Dažreiz tas smaržo pēc mango...

Lai vecākiem šādā brīdī nebūtu jāpaliek vieniem, 23. jūlijā darbu sāk sabiedriska iniciatīva un informatīvā vietne “Nikotīnis”. Tajā vienuviet tiks apkopoti vecāku pieredzes stāsti, intervijas ar narkoloģijas un bērnu veselības speciālistiem, kā arī praktiski ieteikumi, kā pamanīt nikotīna lietošanu, sākt sarunu ar bērnu un meklēt palīdzību.

Kamēr mēs meklējam cigarešu smaku, nikotīns ir mainījis formu

2024.gada ESPAD pētījumā 52% Latvijas 15–16 gadus veco skolēnu atzina, ka kaut reizi lietojuši tabakas vai tai alternatīvus izstrādājumus. E-cigaretes kaut reizi bija lietojis 51% aptaujāto skolēnu, bet nikotīna spilventiņus – 19% jeb gandrīz katrs piektais. Aptaujā piedalījās 3142 Latvijas skolēni.

Tie nav dati par kaut kur tālu notiekošu problēmu. Tie ir mūsu bērni. Mūsu mājās.

Nikotīna spilventiņš ir mazs, nerada dūmus un tiek ievietots starp lūpu un smaganu. Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka šāds lietošanas veids nodrošina augsta nikotīna līmeņa uzsūkšanos un var radīt nikotīna saindēšanās un atkarības risku. Nikotīna lietošana īpaši kaitīga ir bērniem un pusaudžiem, kuru smadzenes vēl attīstās.

Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka nikotīna spilventiņi tiek popularizēti, izmantojot jauniešiem pievilcīgas garšas, neuzkrītošu iepakojumu, sociālos tīklus un vēstījumus par iespēju tos lietot nemanāmi, tostarp skolās un vietās, kur smēķēt aizliegts.

Nikotīns nav pazudis. Tas ir mainījis formu, iepakojumu un ceļu līdz bērnam.

“Man vajag zināt, ko darīt šovakar”

Vecāku pieredze rāda, ka problēmas atklāšana bieži ir tikai sākums. Pirmajām bailēm un dusmām seko jautājumi: cik ilgi bērns lieto nikotīnu, vai jau izveidojusies atkarība, kā ar viņu runāt, pie kura speciālista vērsties un ko darīt, ja palīdzība nav pieejama uzreiz.

“Es sapratu, ka atlabšana būs process, nevis viens notikums. Taču man nebija ne jausmas, ar ko sākt un pie kā vērsties,” stāsta pusaudža mamma.

Meklējot palīdzību, ģimenes var saskarties gan ar ilgu gaidīšanas laiku līdz konsultācijām, gan ar situāciju, kurā pusaudzis pats neatzīst problēmu un nevēlas vērsties pie speciālista.

“Man nevajadzēja vēl vienu vispārīgu stāstu par nikotīna kaitīgumu. Man vajadzēja, lai kāds pasaka: ko darīt šovakar, kā runāt ar bērnu un kur meklēt palīdzību. Es sēdēju un apsvēru izvēles pilnīgi viena – bez padoma, bez atbalsta un ar visu atbildību tikai uz sevi.”

Iniciatīvas “Nikotīnis” dalībniece Janita Veinberga uzsver, ka vecāki bieži pamana notiekošo vēlu nevis tāpēc, ka viņiem būtu vienalga, bet tāpēc, ka mūsdienu nikotīna produktus iespējams lietot un paslēpt daudz vieglāk nekā tradicionālās cigaretes.

“Vecākam, kurš atrod nikotīna spilventiņus bērna somā vai uzzina, ka bērns tos lietojis jau ilgāku laiku, nevajag nosodījumu. Viņam vajag skaidru sākumpunktu: kā saprast situācijas nopietnību, kā runāt ar bērnu, kur meklēt palīdzību un ko dusmās neizdarīt nepareizi. Tieši šādas vietas mums pietrūka,” saka Janita Veinberga.

Bērns nav pretinieks

Pirmajā brīdī vecākiem var rasties vēlme kliegt, sodīt, pārmeklēt bērna mantas vai pieprasīt tūlītēju solījumu nekad vairs nelietot. Tomēr iniciatīvas veidotāji aicina atcerēties – bērns, kurš lieto nikotīnu, nav vecāka pretinieks.

Viņš ir bērns, kuram nepieciešams pieaugušais, kas spēj saglabāt kontaktu un turpināt sarunu arī tad, kad pašam ir bail, dusmas un bezspēcības sajūta.

“Nikotīnis” veidotāji uzsver, ka atbildību par situāciju nevar uzlikt tikai bērnam, vecākiem vai skolai.

Šī nav tikai skolas tualetes problēma. Tā ir ģimeņu vakariņu galda problēma. Tā ir sabiedrības veselības un bērnu drošības problēma.

Veselības inspekcija norāda, ka nikotīns ir akūti toksiska viela, kas izraisa spēcīgu pieradumu un atkarību. Nikotīnu saturošu produktu lietošana atkarībā no devas var izraisīt pārdozēšanu, smagu saindēšanos un atsevišķos gadījumos arī nāvi.

Tomēr iniciatīvas mērķis nav radīt paniku vai pasludināt bērnus par vainīgajiem.

“Mēs nemeklējam vainīgos. Mēs meklējam rīcību. Sods var apturēt vienu epizodi. Saruna, uzticēšanās un profesionāla palīdzība var apturēt procesu,” saka Janita Veinberga.

Vieta, kur sākt

Vietnē www.nikotinis.lv vecākiem būs pieejami:

    • citu vecāku pieredzes stāsti;

    • narkoloģijas un bērnu veselības speciālistu intervijas;

    • praktiski ieteikumi sarunai ar pusaudzi;

    • informācija par palīdzības un atbalsta iespējām;

    • pašnovērtējuma materiāli vecākiem;

    • forums pieredzes un atbalsta apmaiņai.

Vietne neaizstāj ārsta, narkologa vai cita speciālista konsultāciju. Tās uzdevums ir kļūt par pirmo orientieri vecākam, kurš tikko sapratis: mans bērns lieto nikotīnu, un es nezinu, ko darīt tālāk.

Iniciatīvas komanda aicina arī citus vecākus dalīties savā pieredzē. Ne tāpēc, lai publiski iztirzātu bērnu kļūdas, bet lai nākamā ģimene problēmu atpazītu agrāk un palīdzību atrastu ātrāk.

“Mēs neesam pret bērniem. Mēs esam par viņiem. Un mēs vairs negribam klusēt par atkarību, kas ģimenēs pārāk bieži ienāk ātrāk nekā palīdzība.”