Vienkārši bez jēgas skrollē telefonu – jaunieši atzīst, ka nespēj tikt galā ar šo atkarību

Skrollēšanai jaunieši velta ievērojamu dienas daļu – vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto sociālos tīklus skrollē vismaz trīs stundas dienā, bet teju katrs ceturtais jeb 24% – vairāk nekā četras stundas. 69% aptaujāto paši atzīst, ka sociālajos tīklos pavada pārāk daudz laika. Pārmērīgu skrollēšanu biežāk apzinās vecākie jaunieši: vecumā no 17 līdz 19 gadiem 74% atzīst, ka sociālajos tīklos pavada pārāk daudz laika, salīdzinot jauniešiem vecumā no 14 līdz 16 gadiem (66%). Līdzīga tendence novērojama arī citviet Baltijā – Lietuvā 66% aptaujāto jauniešu atzīst, ka sociālajos tīklos pavada pārāk daudz laika, savukārt Igaunijā tā norāda pat 85%.

Kā jaunieši jūtas pēc ilgstošas skrollēšanas?

Sociālie tīkli jauniešu ikdienā kalpo gan saziņai, gan izklaidei, tomēr pēc ilgstošas skrollēšanas daļa jauniešu norāda uz nogurumu un citām pašsajūtas izmaiņām. 21% aptaujāto Latvijas jauniešu pēc ilgstošas skrollēšanas jūtas noguruši vai izsmelti, bet 14% izjūt vainas sajūtu par lieki iztērēto laiku. Vēl 7% pēc skrollēšanas jūtas nemierīgi vai nervozi, un tikpat daudzi saskaras ar fizisku diskomfortu, piemēram, acu vai galvas sāpēm un stīvu kaklu, savukārt 5% izjūt FOMO (fear of missing out) jeb bailes kaut ko palaist garām.

Aptaujas dati rāda, ka atsevišķas pašsajūtas izmaiņas biežāk norāda meitenes. Nogurumu vai izsīkumu pēc ilgstošas skrollēšanas izjūt 27% meiteņu un 14% puišu, savukārt vainas sajūtu par iztērēto laiku – attiecīgi 17% un 9%. Arī grūtības pārtraukt skrollēšanu nedaudz biežāk min meitenes – ar šādu situāciju saskārušās 80% meiteņu un 75% puišu. 

“Jaunieši ļoti labi pamana savus digitālos paradumus. Liela daļa apzinās, ka skrollē vairāk, nekā vēlētos, un daudzi pēc tam jūtas noguruši, vainīgi vai trauksmaini. Tāpēc risinājums nevar būt tikai aicinājums “lietot telefonu mazāk”. Jauniešiem vajadzīga vide, kurā ir vieglāk pārslēgties uz kaut ko dzīvu, jēgpilnu un sasniedzamu: draugiem, kustību, hobijiem, prasmēm, radošiem projektiem un iespējām pašiem kaut ko ietekmēt,” norāda Uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa.

Kas palīdzētu skrollēt mazāk?

Aptauja rāda, ka jaunieši sociālajos tīklos pavadītu mazāk laika, ja viņiem būtu pieejamas saistošas un jēgpilnas alternatīvas – vairāk laika ar draugiem vai ģimeni (50%), jauna hobija vai prasmes apgūšana (38%), kā arī sports vai aktivitātes brīvā dabā (33%). Savukārt 12% jauniešu norāda, ka viņus motivētu arī jauni izaicinājumi vai balvas.

Vienlaikus jaunieši tehnoloģijas nesaista tikai ar izklaidi un sociālajiem tīkliem. 46% aptaujāto uzskata, ka tehnoloģijas var palīdzēt veidot veselīgākus ieradumus, 37% norāda, ka tās palīdz mācīties, bet 28% – uzturēt regulāras fiziskās aktivitātes. Dati rāda, ka ļoti būtiska nozīme ir ne tikai pie ekrāna pavadītajam laikam, bet arī tam, kādam mērķim tehnoloģijas tiek izmantotas.

“Šie dati rāda, ka jaunieši savus digitālos paradumus apzinās – viņi pamana, ka skrollēšana nereti aizņem vairāk laika, nekā paši vēlētos. Taču svarīgi ir ne tikai samazināt pie ekrāna pavadīto laiku, bet arī atrast tam jēgpilnas alternatīvas un izmantot tehnoloģijas ar konkrētu mērķi. Tās var kļūt par instrumentu, lai mācītos, radītu, attīstītu jaunas prasmes un meklētu risinājumus sev un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem,” saka Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.