Veselības ministrs: Sociālo platformu uzņēmumiem jāuzņemas lielāka atbildība par jauniešu psihisko veselību

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), Abu Meri otrdien tikās ar uzņēmuma "Meta" politikas vadītāju Centrālajā un Austrumeiropā Vitniju Saldavu, lai pārrunātu sociālo mediju ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem.

VM secina, ka arvien vairāk valstu pastiprina uzmanību sociālo mediju ietekmei un meklē risinājumus, kā mazināt bērnu un jauniešu saskari ar kaitīgu un nepiemērotu saturu digitālajā vidē. Arī Latvijā šis jautājums kļūst arvien aktuālāks.

Veselības ministrs uzsver, ka ilgi ignorēta sociālo mediju ietekme uz psihisko veselību. Viņš atsaucas uz pētījumiem, kuru rezultāti rāda saistību starp nekontrolētu sociālo mediju lietošanu agrīnā vecumā un trauksmes, depresijas un miega traucējumu pieaugumu. Ministrs secina, ka īpaši būtiski tas ir bērniem un jauniešiem, kuru psiholoģiskā un kognitīvā attīstība vēl turpinās.

Abu Meri pauž gatavību dialogam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, taču bez izlēmīgas rīcības satura patērēšanas un platformu atbildības stiprināšanā būtisku uzlabojumu nebūs. Viņa ieskatā Latvijai ir jāvirzās uz savu likumdošanas risinājumu izstrādi, negaidot vienotu Eiropas Savienības (ES) regulējumu, lai savlaicīgi un efektīvi pasargātu bērnus un jauniešus.

Sarunā ar "Meta" pārstāvi puses pārrunāja iespējas uzlabot jauniešiem pieejamā satura drošību un platformu līdzšinējos soļus kaitīga satura mazināšanā. Vienlaikus puses uzsvēra, ka efektīvai jauniešu aizsardzībai digitālajā vidē būtiska ir uzticama vecuma verifikācija, kas ļautu platformām identificēt nepilngadīgos un piemērot atbilstošus drošības risinājumus.

Sarunā norādīts, ka šādai pieejai vajadzētu aptvert plašu tiešsaistes platformu loku, nevis tikai atsevišķus lielākos sociālos tīklus, lai novērstu jauniešu pāreju uz mazāk regulētām vidēm. Vienlaikus tika uzsvērts, ka tehniskā infrastruktūra šādiem risinājumiem lielā mērā jau pastāv, taču nepieciešams vienots regulējums, kas ļautu to efektīvi izmantot visā ES.

VM atzīmē, ka Eiropas līmenī šis jautājums jau ir dienaskārtībā – vairākas valstis ievieš vai apsver ierobežojumus bērnu piekļuvei sociālajiem medijiem, un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ir uzsvērusi nepieciešamību digitālajai videi būt tikpat drošai kā fiziskajai, taču pagaidām konkrētas un izlēmīgas rīcības ir maz.

Tāpēc, kā informē VM, virzība šajā jomā prasa gan ES līmeņa regulējumu, gan aktīvāku rīcību nacionālā līmenī. Lai panāktu reālas izmaiņas, valstīm ir svarīgi sākt darbu pie saviem likumdošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot kopējo ES pieeju. Šāda paralēla virzība ļautu ne tikai ātrāk ieviest konkrētus pasākumus, bet arī dot skaidru signālu EK par nepieciešamību pēc vienota un efektīva regulējuma visā Eiropā, akcentē ministrijā.

VM piebilst, ka Latvija aktīvi piedalās arī iniciatīvā "Mental Health Together" (MENTOR), kas vērsta uz psihiskās veselības stiprināšanu dažādās politikas jomās, kā arī turpina diskusijas starptautiskā līmenī par iespējamiem risinājumiem bērnu aizsardzībai digitālajā vidē.

Veselības ministrs norāda, ka šis ir viens no prioritārajiem jautājumiem, pie kura darbs jāsāk nekavējoties, izstrādājot priekšlikumus nacionālā līmeņa regulējumam, lai stiprinātu bērnu un jauniešu aizsardzību digitālajā vidē, vienlaikus veicinot arī kopējo ES regulējuma attīstību. Ministrs uzsver, ka nacionāla iniciatīva ir būtisks solis, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu un dotu skaidru signālu par nepieciešamību pēc efektīvākiem risinājumiem.