Digitālā terapija pusaudžiem un jauniešiem ar trauksmi un depresiju — kas tā ir un kā tā strādā

Varētu pie speciālista iet privāti, bet 50-80 eiro par konsultāciju lielākajai daļai nav reāla iespēja. Tātad, tomēr jāgaida. Bet pētījumi rāda, ka ilgstoša gaidīšana rindā bieži vien pasliktina mentālās veselības stāvokli. 

Profesionāla atbalsta pieejamības trūkums, jo īpaši reģionos dzīvojošiem pusaudžiem un jauniešiem, bija galvenā motivācija arī Latvijā pirmo reizi ieviest citviet jau plaši un ilgstoši pielietotu palīdzības veidu- iKBT. Problēmas savlaicīgi nodrošināt palīdzību ir arī citām valstīm, ne tikai Latvijai. Pieprasījums pēc palīdzības ir tik ļoti pieaudzis, ka trūkst gan naudas, gan speciālistu. Un visi meklē risinājumus. Latvijā izvēlējāmies neeksperimentēt, bet adaptēt un ieviest digitālu terapiju, kas jau vairāk nekā desmit gadus veiksmīgi darbojas Somijā. 

Digitālā terapija – ko tas īsti nozīmē?

Pēdējo gadu laikā pasaulē strauji pieaug mākslīgā intelekta risinājumi, kas piedāvā “psiholoģiskus padomus”. Pētījumi rāda, ka šo rīku kvalitāte ir neviennozīmīga un īpaši jauniešiem pastāv risks nepareizi interpretēt saņemto informāciju vai piešķirt tai pārmērīgu uzticamību. Situācijās, kas saistītas ar depresiju, trauksmi vai paškaitējumu, šādi padomi var būt ne tikai neefektīvi, bet arī bīstami.

Latvijā tik tikko ieviestais terapeita vadītais iKBT modelis ir būtiski atšķirīga pieeja. Tā ir uz pierādījumiem balstīta psihoterapijas metode, ko ir izstrādājusi Helsinku Universitātes slimnīca un kas jau ilgstoši ir pieejama Somijā. Šī terapija pētījumos uzrāda tikpat augstu efektivitāti kā tradicionālā jeb klātienes konsultēšana, turklāt ir gan finanšu, gan cilvēkresursu efektīva. Tātad izmaksā mazāk, un arī viens speciālists var palīdzēt vismaz divreiz vairāk pacientiem nekā tradicionālās terapijas ietvaros. 

“Es nejutos, ka būtu kaut kādas sienas, robežas starp mani un speciālistu. Es jutos dzirdēta.”- pacients

Kā tas izskatās praksē? 

Jaunietis pats vai ar sava ārsta nosūtījumu saņem izvērtēšanas konsultāciju pie speciālista (psihologa, psihiatra), un, ja iKBT ir atbilstoša palīdzība, tad terapiju var uzsākt dažu dienu laikā. iKBT noris caur speciālu lietotni jeb aplikāciju telefonā, kurā ir strukturēti moduļi- sesijas, ar teorētiskiem materiāliem rakstveida, audio un video formātā, ar uzdevumiem, piemēriem un dienasgrāmatu, kā arī ar iespēju komunicēt ar terapeitu čatā. Nav jābrauc uz klīniku. Nav jāsalāgo savs dienas režīms ar speciālista darba laiku.. iKBT var saņemt no mājām, autobusā, pusdienas pārtraukumā, kaut pludmalē. Katram pacientam tiek piešķirts īsts, dzīvs un atbilstoši apmācīts terapeits. iKBT prasa patstāvīgu darbu, motivāciju un spēju sevi disciplinēt, atrodot aptuveni vienu stundu nedēļā, ko veltīt sev, savas veselības un pašsajūtas uzlabošanai. Taču speciālists ir klātesošs, atbild uz jautājumiem, seko līdzi progresam, iedrošina, pamudina, pat, ja fiziski atrodas simtiem kilometru attālumā. 

1006 pacienti, 36 iKBT speciālisti un viņu pieredze

Pilotprojektā* iKBT bez maksas saņēma 1006 pacienti vecumā no 10 līdz 26 gadiem trīs ārstniecības iestādēs: Bērnu un pusaudžu resursu centrā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Nacionālajā psihiskās veselības centrā. Pakalpojuma sniedza 36 apmācīti speciālisti jeb iKBT terapeiti. Somijas kolēģi mūs pieskatīja un atbalstīja vairāk nekā pusotra gada garumā, lai iKBT ieviešana Latvijā noritētu veiksmīgi.

“Es tiešām sapratu, kā tikt galā ar savām domām un neļaut tām pārņemt sevi,” - pacients. 

Laiks no nosūtīšanas līdz pirmajam klīniskajam kontaktam bija vidēji četras dienas. Nevis mēneši. Un — kas ir vissvarīgākais —visi trīs protokoli: depresijai, ģeneralizētajai trauksme un sociālajai trauksmei, uzrādīja nozīmīgu (un statistiski ticamu) klīnisku uzlabojumu. Jaunieši jutās labāk, sāka labāk izprast sevi, savas domas, doties sabiedrībā, apguva jaunas pašpalīdzības prasmes. Turklāt veselība un pašsajūta uzlabojās arī tiem, kuri iKBT līdz galam nepabeidza. Jaunietim palika labāk, zuda motivācija terapiju turpināt un viņš veiksmīgi varēja atgriezties savā ikdienas dzīvē. 

iKBT nerisina visas problēmas

Somijas pieredze apstiprinājās arī Latvijā, proti, iKBT nav brīnumlīdzeklis un nevar aizstāt klātienes terapiju smagos gadījumos, piemēram, ja jaunietim ir augsts pašnāvības risks. Vislabāk iKBT strādāja jauniešiem, kuri bija sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, kuri bija motivēti un kuriem ir vieglāk uzsākt terapiju, ja nav jāiznāk no mājas un jātiekas klātienē. Turklāt iKBT patiešām ir bez maksas, jo nav jāsedz pat ceļa izdevumi, kas dažkārt ir šķērslis saņemt palīdzību. Kā lielākās iKBT priekšrocības pacienti un speciālisti uzsvēra vieglo pieejamību, elastību, terapijas materiālu kvalitāti un daudzveidību, terapeita iesaisti, ērti un viegli lietojamo aplikāciju ar labu dizainu un augstu drošību. 

“Man ir darbs un vēl citas lietas. Un tad es domāju, ka tā digitālā terapija būtu ideālākais veids, jo tas ir attālināti un bez konkrētiem laikiem.”- pacients

Taču daļa jauniešu tomēr atzina, ka, lai arī ļoti novērtē digitālās terapijas ērtumu, viņi tomēr vēlas dzīvu cilvēku klātienē. Runājot ar jauniešiem, bieži dzirdējām teikumu- "Vismaz kaut kas būs. Nevis nekas." Puse no iKBT pacientiem bija no reģioniem, kur bērnu psihiatru un profesionālas palīdzības nav vispār vai ir ļoti maz. Šiem jauniešiem digitālā terapija bija vienīgā pieejamā palīdzība. Bet ne vienmēr visatbilstošākā.

“Ar to diezgan daudz nācās saskarties, ka ir cilvēki no diezgan sliktām situācijām, grūtām situācijām, kur viņiem nav citu alternatīvu uz doto mirkli, un tad ko viņiem tieši darīt? Vai bija piemērota vai nē, iKBT tomēr ir labāk nekā nekas”- terapeits

Arī speciālisti atzina, ka daudziem iKBT patiešām ir labāk nekā nekas, taču tas nedrīkst tikt uztverts kā pietiekams atbalsts situācijās, kad pacientam nepieciešama papildus vai cita veida palīdzība. iKBT nevajadzētu būt "vismaz kaut kas". Tas ir labs palīdzības veids — tiem, kuriem tas ir piemērots. Un tādu ir daudz.

Vai iKBT Latvijā ir uz palikšanu?

Tagad mēs zinām, ka arī Latvijā iKBT ir reāls un efektīvs pirmais solis, lai pusaudži un jaunieši varētu uzlabot savu mentālo veselību. Taču pilotprojekts ir noslēdzies, tāpēc, ja zvanīsiet, lai pieteiktos uz iKBT izvērtēšanas konsultāciju, mēs nevarēsim jūs ielikt pat gaidīšanas rindā. 

Somijas pieredze liecina, ka iKBT ir ne tikai klīniski efektīva, bet arī ekonomiski izdevīga ilgtermiņā. Jo agrīna, pieejama palīdzība samazina risku, ka problēma kļūs hroniska un prasīs daudz dārgāku ārstēšanu vēlāk. Tas ir izdevīgi gan cilvēkiem, gan valstij.

Ja raugāmies uz nākotni, pilotprojekta rezultāti sniedz arī skaidras attīstības rekomendācijas Latvijai. Pirmkārt un galvenokārt, tas nozīmētu sekot Somijas piemēram un iekļaut iKBT valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozā, integrējot to kā pirmās izvēles pakalpojumu vieglu un vidēji smagu depresijas un trauksmes traucējumu gadījumos, kas nodrošina savlaicīgu palīdzību. Un ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem, kuriem arī nepieciešama palīdzība, kuri arī gaida rindā un noteikti novērtētu iKBT elastību un savietojamību ar darbiem un citiem dzīves pienākumiem. 

Informāciju sagatavoja Liene Dambiņa, Bērnu un pusaudžu resursu centra dibinātāja un valdes priekšsēdētāja; Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.