Pusaudzis regulāri sūdzas par dažāda veida sāpēm, taču izmeklējumos neko neatrod. Vai tas ir veids, kā pievērst sev uzmanību?

Atbild izglītības un skolu psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Sabīne Bērziņa: ‘’Tākā abi pusaudži sūdzas par sāpēm un abiem neparādās nekādi objektīvi, medicīniski cēloņi, var domāt par:

1) iemācītu uzvedību, kurai ir kāds ieguvums pusaudžiem. Saslimšanas uzvedības funkciju var saprast tad, ja pavērojam, ko pusaudži iegūst, kad sūdzas par sāpēm – varbūt tad var atpūsties, nav mājas pienākumu, varbūt vecāki pievērš vairāk uzmanības, varbūt ir kādas ‘’atlaides'' skolas uzdevumiem, varbūt vismaz uz to brīdi mazinās spriedze ar visiem pienākumiem? Problēma ir tajā, ka bērni paši diez vai teiks, kāds viņiem ir labums, ja kaut kas sāp, bet to var kā tādu fantāziju jautājumu pārvērst, ka slimot ir nepatīkami, taču citiem varētu likt justies labāk tas, ka vismaz tad nav jāiet uz skolu, varbūt var padarīt to, ko pašam gribas, varbūt ir emocionāli vieglāk jo vienkārši nav vairs pienākumu un pavērot, ko paši pusaudži saka, kādi varētu būt slimošanas ieguvumi.

Ja patiešām kaut kas sāp, bet fiziska iemesla nav, tad var domāt par:

2) somatizāciju, kad bērna emocijas izpaužas caur ķermeni. Citreiz, ja ir emocionāla spriedze, ķermenis var noreaģēt ar sāpēm. Pusaudžiem jāsaprot, kā emocijas izpaužas ķermenī, piemēram, kamols kaklā, kad ir skumji, sirds dauzās, kad ir bail, un, ja emocijas sakrājas, vienam sāp galva, citam ir reiboņi, citam slikta dūša utt.

Visbiežāk gan somatizācija saistīta ar spriedzi jeb bailēm, trauksmi, ka pastāv ļoti liela varbūtība, ka būs katastrofāli slikts iznākums un viņam pašam nav risinājumu, kā tikt galā un ir izjūta, ka nav resursu, nav, kas var palīdzēt tikt galā. 

Būtu labi saprast, vai runa ir par to, ka slimošanai ir kāds ieguvums un varbūt šo ieguvumu pēc iespējas var ieviest ikdienā, piemēram, vairāk vecāku uzmanības. 

Ja runa ir par somatizāciju, kad emocijas izpaužas caur ķermeni, tad saprast, vai bērna spriedze, bailes nav saistītas ar kādu no 4 komponentiem – vai trūkst prasmes, kā tikt galā konkrētā situācijā, vai trūkst palīdzības, vai šķiet, ka sekas kādam notikumam būs katastrofālas, vai tiek pārvērtēta iespējamība sliktajam notikumam.

Prasme veselīgi tikt galā ar emocijām

Noteikti jāpievērš uzmanība, vai bērni māk veselīgos veidos tikt galā ar emocijām. Var kopīgi izveidot sarakstu ar veidiem, kas var palīdzēt tikt galā ar spriedzi, izkliedēt iekšējo nemieru, piemēram, paņemt pauzi no visa, palūgt palīdzību, padalīties grūtībās ar draugu utt.  Pārrunājiet ar bērnu, kādi ir tie veidi, kas nepalīdzēs tikt galā ar emocijām. Piemēram, ‘’nedomāt'' jeb izstumt nepatīkamās emocijas nav palīdzoši, jo tās nekur nepazūd, bet gan sakrājas un vēlāk izpaužas caur ķermeni.