Pusaudzis vecākiem: “Jūs vienmēr mani kritizējat!”
Situācija: Pusaudzis ilgi taisās uz skolu, un tu saki, ka viņš uzvedas egoistiski.
Pusaudžiem jādod padomi, taču ir svarīgi ievērot mēru. Pusaudzis virzās cauri egocentriskās domāšanas fāzei un nespēj uztvert situāciju no tava skatu punkta. Tas nozīmē, ka kritiku Viņš uzskata par piesiešanos, nevis vecāku pūlēm uzlabot dēla uzvedību. Viņš sajūt kritizēšanu pat tur, kur tās nav, jo pusaudži mēdz negatīvāk interpretēt citu sejas izteiksmi, uzskatot, ka mēs esam neapmierināti ar viņiem, kaut gan patiesībā tā nemaz nav.
Mums kā vecākiem nepieciešams rūpīgi apsvērt, kā gribam izteikt savas vēlmes par pusaudža uzvedības uzlabošanu, raugoties, lai tās nepāraugtu pastāvīgā kritizēšanā. Pētījumi liecina: tieši kritizēšana ir atzīta par vissvarīgāko faktoru, kas ietekmē to, kā bērns tver attiecības ar vecākiem pat tad, kad pats jau ir pieaudzis. Laika gaitā tā sabojā vecāku un bērnu attiecības un ir atzīta par attiecību izjukšanas biežāko iemeslu.
Ko tu varētu domāt
Pat ja zini, ka kritizēšana šķiet demoralizējoša, tu vari padomāt, ka tev ir pienākums norādīt uz to, ko dēls darījis nepareizi. Ja pusaudzis atbild nepieklājīgi vai metas pretuzbrukuma, tu vari just neapmierinātību par to, ka viņš neklausās, kas viņam tiek teikts.
Laika gaitā kritika noārda saiti starp bērniem un vecākiem
Ko viņš varētu domāt
•Atbilde uz kritiku ar apvainojumu "nepārtrauktā kritizēšanā" ir veids, kā pusaudzis mēģina novērst uzmanību no problēmas.
• Pat ja tu kritizē dēlu tikai pa retam, jāatceras, ka pusaudzim ir tieksme uz "nekad vai vienmēr" domāšanu. Viņš var apgalvot, ka tu nepārtraukti viņu kritizē un "piesienies" viņam.
• Ja tu bieži kritizē, pārspīlējot situāciju, vai uzdod izmisuma pilnus retoriskus jautājumus, pusaudzim var sākt likties, ka viņš tev nepatīk tāds, par kādu ir kļuvis. Viņš var attālināties no tevis, lai izvairītos no dvēseles sāpēm par to, ka ir radījis vilšanos.
• Pat ja pusaudzis neizrāda, ka ir sāpināts, viņam droši vien nepatiks tevis dotais apzīmējums - "egoistisks". Dēlam var likties, ka nav iespējams tikt vaļā no vecāku viedokļa, tāpēc vienkāršāk būs ar to sadzīvot, nevis mēģināt šo viedokli mainīt.
Kā tu varētu reaģēt
Nesaasini situāciju. Pusaudzis mēģina apgāzt kritiku ar savu apgalvojumu, ka jūs esat slikti vecāki, un cer, ka uz to tiks atbildēts. Nepaļaujies šai provokācijai.
Runā konkrēti. Nemēģini teikt vispārinājumus vai uzdot retoriskus jautājumus, bet paskaidro, kas un kāpēc tevi neapmierina.
Mierīgi sniedz ieteikumus. Ja pusaudzis spēj uztvert izteikumus ar frāzi "es jūtos", izmanto tos sava viedokļa izskaidrošanai. Uzsver, ka ir labāk visur ierasties laikā.
Padomā, kā viņš tevi uztver. Tu esi nozīmīgākā persona pusaudža dzīvē, kas viņu vislabāk pazīst un mīl, un viņam rūp tavs viedoklis, kaut arī pusaudzis to neizrāda. Uzskati viņa agresiju par aizstāvēšanās līdzekļi, nevis par izaicinošu nekaunību.
Ilgtermiņā
- Ierosini viņam pašam novērtēt sevi. Kādā mierīgā brīdī pajautā dēlam, kā viņš varētu no rīta sagatavoties skolai ātrāk. Sapratne palīdz pusaudzim mierīgi pārdomāt savas darbības.
- Pārtrauciet sakarību ciklu. Kritizēšana liek pusaudzim domāt, ka viņa izaicinošā uzvedība un dusmas ir pamatotas. Ja tās dēļ jūs abi esat uztraukti un nostājušies aizsardzības pozā, ir pienācis laiks restartēt jūsu attiecības. Mēģini intensīvi izrādīt savu mīlestību. Saki, ka vēlies pavadīt laiku kopā, ļaujot dēlam izvēlēties, ko darīt. lr svarīgi nekritizēt pusaudzi, lai viņa piesardzīgā attieksme mainītos un jūs abi kopā atkal varētu justies brīvi.
- Runājiet par pusaudža izjūtām. Kritizēšana ārda attiecības. Kādā mierīgā brīdi pajautā, vai dēlam tiešām šķiet, ka Viņš tiek nepārtraukti kritizēts. Ja tā ir, mēģini to saprast un uzslavē viņu par pareizām darbībām, piemēram, modinātājpulksteņa zvana iestatīšanu par 10 minūtēm agrāk. Konkretizētas uzslavas Jauj pusaudzim saprast, ko viņš dara pareizi, un ir daudz ticamāk, ka dēls tā darīs arī turpmāk.
Fragments no grāmatas “Ko domā mans pusaudzis? Praktiskā bērnu psiholoģija mūsdienīgiem vecākiem”.