Augusta vidus – laiks radināt bērnus mosties agrāk un citi ieteikumi, kā sagatavot bērnu skolai

Kā šādos apstākļos palīdzēt bērnam sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām un kā pasargāt bērnu no iespējamā stresa, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga un psiholoģe Amanda Zariņa. 

1. Veidot emocionāli drošu vidi

“Viens no svarīgākajiem vecāku uzdevumiem ir izveidot bērnam emocionāli drošu vidi, nodrošinot viņam atbalstu, mīlestību, izpratni par bērna vajadzībām, lai viņš varētu pilnvērtīgi attīstīties un labāk sagatavotos jaunajam mācību gadam. Pretējā gadījumā, saskaroties ar pārmaiņām, bērnam var būt kā stresa, tā arī trauksmes izpausmes. Lai to nodrošinātu, vecākiem nepieciešams novērot bērna emocijas un tajās iedziļināties, saskatīt bērna uzvedībā izmaiņas. Nereti pieaugušie ignorē vai noliedz bērna negatīvās emocijas (skumjas, dusmas, aizkaitinājums), vien norādot, lai beidz ākstīties vai lai tūlīt apklust un tamlīdzīgi. 

Tā vietā pieaugušajiem vajadzētu pārrunāt ar bērnu notikumus, izjūtas, pārdomas un, ja redzams, ka kaut kas nav kārtībā – tad jāpalīdz viņam saprast, kādēļ viņā ir šādas emocijas. Piemēram – redzu, ka tu esi noskumis, kas noticis? Tāpat jānodrošina emocionāls atbalsts bērna brīvā laika nodarbēs, piemēram, zīmējot vai ko būvējot no rotaļlietām, izrādot interesi un uzslavējot par paveikto,” norāda psiholoģe Amanda Zariņa. 

2. Savlaicīgi gatavot bērnu pārmaiņām

Lai atvieglotu bērna skolas gaitu sākumu, bērns jau savlaicīgi jāsāk gatavot pārmaiņām. Psiholoģe norāda, ka vislabāk būtu sākt ar skaidrības ieviešanu par gaidāmajiem notikumiem. Tas jo īpaši svarīgi ir arī mazajiem bērniem, kad vienkāršā un bērnam saprotamā valodā nepieciešams izrunāt notikumu nianses, lai nezināmais viņā neradītu stresu. Psiholoģe norāda, ka vecākiem jāskaidro, kas bērnus skolā sagaida, ko viņi tur darīs, kā rīkoties dažādās situācijās. Nepieciešams atbildēt uz visiem bērna jautājumiem pacietīgi, saprotami un svarīgākais – uz kuriem paši vecāki zina atbildes. Ņemot vērā to, ka pašlaik vēl nav zināms, kā tiks organizēts mācību process – tad tas bērnam ir arī jāskaidro, neradot viņā trauksmi, bet darot zināmu, ka līdzko šāda informācija būs pieejama, bērns par to tiks informēts. 

Uzsākoties jaunam mācību gadam, būtiski bērnu jau savlaicīgi gatavot pārmaiņām, lai viņam būtu skaidrs, kas un kad tieši skolā notiks, kādā veidā un cik ilgi. Lai bērnu labāk sagatavotu gaidāmajām pārmaiņām, ieteicams spēlēt lomu spēles, ar kurām kopā ar vecākiem tiek iziets cauri vairākām iespējamām situācijām skolā, lai bērnam radītu lielāku pārliecību, drošības sajūtu par pagaidām viņam vēl nezināmo. Tāpat, lai bērnos veicinātu koncentrēšanās spējas, vecākiem kopīgi ar bērniem ieteicams spēlēt galda spēles, kurās svarīgi ir vērošana, gaidīšana un tikai tad sava gājiena veikšana. Uzmanības un koncentrēšanās spējas var veicināt arī apkārtnes un vides vērošana. 

Ar bērnu var izspēlēt arī dažādas lomu spēles, kur bērns ar vecāku spēlē dažādas situācijas un trenējas sarunāties – ko teikt un kā rīkoties attiecīgajās situācijās. 

3. Sagatavot un ievērot konkrētu dienas režīmu 

Mazāki bērni informāciju labāk uztver vizuāli, tāpēc pirms skolas sākšanās ieteicams izveidot dienas režīmu, kurā tiktu uzskaitītas vismaz ierastās ikdienas gaitas, kurām vecāks kopā ar bērnu var sekot līdzi. Piemēram, sākot ar pamošanos konkrētā laikā, tālāk zobu tīrīšana, apģērbšanās. Šādi bērns tiek pamazām radināts pie ikdienas režīma, kuram svarīgi sekot līdzi, taču svarīgi, ka tas sākotnēji tiek darīts ar vecāku atbalstu. Līdzīgi ir arī ar lielākiem bērniem – svarīgi viņiem dot uzdevumus un sekot līdzi to izpildei. Ne mazāk svarīgi ir jau tagad sākt sekot līdzi viņu miega režīmam – vai bērns neiet gulēt pārāk vēlu un līdz ar to nevar no rītiem pamosties. Nepieciešamības gadījumā jācenšas pakāpeniski šo ieradumu mainīt, lai, sākoties skolai, agrie rīti nesagādātu izaicinājumu.

4. Iemācīt bērnam samazināt stresu

Bērnam pirmsskolas periodā 1. septembra tuvošanās un ar to saistītās pārmaiņas ikdienā var radīt bailes un palielināt stresa līmeni. Par bērna stresa izpausmēm liecina pārlieku aizkaitināmība, komunikācijas grūtības, apetītes samazināšanās vai pieaugums, kā arī miega traucējumi. Ja pieaudzis cilvēks pats spēj spriest par stresa cēloņiem un tos novērst, tad bērns nesaprot, kas tieši ar viņu notiek un kā atbrīvoties no sliktā noskaņojuma, tāpēc jau savlaicīgi var mācīt bērnam stresu mazinošus vingrinājumus, piemēram, elpošanas tehnikas, kas nomierinās bērna nervu sistēmu un mazinās trauksmi. Jāmēģina ieelpot, aizturēt elpu un izelpot, to atkārtojot vismaz piecas reizes. Ar bērnu var izspēlēt arī dažādas lomu spēles, kur bērns ar vecāku spēlē dažādas situācijas un trenējas sarunāties – ko teikt un kā rīkoties attiecīgajās situācijās. Vēl var palīdzēt skaitīšana līdz desmit un atpakaļ, kā pozitīvās domāšanas veicināšana, piemēram, sakot sev, ka: viss būs labi, es esmu mierīgs, es tūlīt izdomāšu kā rīkoties. Tāpat viens no svarīgākajiem faktoriem ir arī sabalansēts uzturs, droša vide un uzticamas savstarpējās attiecības ar vecākiem. 

5. Izvairīties no saldumiem kā stresa mazinātājiem

Ja bērns saskaras ar stresu un tam raksturīgajām izpausmēm, nereti vecāki tā mazināšanai dod dažādus našķus un kārumus, taču farmaceite Zane Melberga norāda, ka nevienā pētījumā nav pierādīts, ka saldumi “strādā” kā stresa mazinātājs. Turklāt tam ir pietiekami daudz citu, ne mazāk gardu alternatīvu, kas būtu gan veselīgāks, gan efektīvāks risinājums. Piemēram, labāki būs svaigi augļi un ogas, augļu sukādes, dzērvenes pūdercukurā vai zāļu tēja ar medu. 

Liela nozīme bērna stresa noturības veicināšanai, kā arī imunitātes stiprināšanai un veselībai kopumā ir arī miegam. 

Tā trūkums var samazināt organisma dabiskās aizsargspējas un līdz ar to padarīt jutīgāku arī pret iespējamām saslimšanām, tāpēc vecākiem ieteicams veidot un sekot līdzi bērna miega režīmam jau pirms skolas gaitām. Ja bērns naktīs neizguļas, tad to labāku var radīt vanna pirms gulētiešanas, kā arī guļamistabas izvēdināšana. Tāpat labākam naktsmieram ieteicams dzert melisas tēju.

6. Pirms skolas gaitu atsākšanas – talkā var nākt vitamīni 

Farmaceite norāda, ka viens no būtiskākajiem vitamīniem, ko dot bērnam pirms skolas gaitu atsākšanās, ir C un B grupas vitamīni. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, ļaujot organismam veiksmīgi cīnīties ar iespējamu saaukstēšanos. Savukārt B grupas vitamīni ir būtiski, jo tie veicina normālu nervu sistēmas darbību. Svarīgi uzņemt arī vērtīgās omega-3 taukskābes, kas veicinās bērna koncentrēšanās spējas, attīstīs kognitīvās spējas un stiprinās imunitāti. Bērna attīstībai, pašsajūtai un noskaņojumam būtisks ir arī D vitamīns, taču, lai noskaidrotu atbilstošāko devu, iepriekš ieteicams nodot asins analīzes. Sākoties jaunam mācību gadam, kad nepieciešams atsākt striktu ikdienas režīmu, aptiekās vēršas arvien vairāk vecāku, kas sūdzas par bērna satraukumu, stresu – tādā gadījumā bērnam ieteicams dzert magniju saturošus līdzekļus. Jāatceras ik dienu uzņemt arī pilnvērtīgs un vitamīniem bagāts uzturs – jo īpaši dažādu krāsu augļi un dārzeņi, kuros ir vairums vitamīnu un bērna attīstībai svarīgo mikroelementu. Par bērnam piemērotākajiem vitamīniem, taukskābēm, to iedarbību un lietošanu aicinām konsultēties ar ārstu.