Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs: "Viedierīces šobrīd ir atļautas un pat vēlamas!"

Kā šobrīd vecāki var palīdzēt pandēmijas nogurdinātajiem bērniem un jauniešiem, raidījumā "Vecāku stunda" iesaka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

FOTO: Shutterstock.com

Pārguruši vecāki un kā citroni izspiesti bērni jau ir neapstrīdama realitāte. Vēl mazliet jāiztur! Kā palīdzēt bērniem, kas mēnešiem mēģina sadzīvot ar noteiktajiem ierobežojumiem? Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta, ka pandēmijas laikā bērnu vajadzības ir tādas pašas, kādas tās bija pirms tam. Proti, nozīme ir bērna vecumposmam, jo katrā vecumā ir savas vajadzības un augšanas uzdevumi. 

Pusaudžu vecumā tās smadzeņu daļas, kas spējīgas strukturēt dienu, plānot laiku, motivēt uz darbību, saistīt tagadējo darbību ar ilgtermiņa sekām, vēl nav līdz galam nobriedušas. Klātienes skolai šajā ziņā ir liela loma, jo tieši skola dod regularitāti, struktūru, ārējo motivāciju.

Piemēram, zīdaiņiem primārā vajadzība ir drošība un tas, ka vecāks spēj pietiekoši jūtīgi reaģēt uz mazuļa vajadzībām, lai veidotos veselīgs piesaistes mehānisms. Skolas vecuma bērniem ir citas vajadzības. Jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki joprojām ir ļoti vajadzīgi, bet viņus nevajag klāt visu laiku. Vecāki iedod regularitāti un struktūru dienai, jo bērns pats to vēl nav spējīgs izdarīt. Īpaši aktuāli tas ir mājsēdes un pandēmijas apstākļos. 
 

Ieskats raidījumā

Arī pusaudzim joprojām vajag palīdzību strukturēt dienu, lai gan dažreiz var šķist, ka

 viņš jau ir pietiekami liels cilvēks un viņam pašam jābūt spējīgam plānot, mācīties un tikt galā ar ikdienu. Tā gluži nav, jo pusaudžu vecumā tās smadzeņu daļas, kas ir spējīgas plānot laiku, motivēt uz darbību, saistīt tagadējo darbību ar ilgtermiņa sekām, vēl nav līdz galam nobriedušas. Klātienes skolai šajā ziņā ir liela loma, jo tieši skola dod regularitāti, struktūru, ārējo motivāciju. Tā kā klātienes skolas šobrīd nav, tātad atbildība tiek pārlikta uz vecāku pleciem. 
Jārēķinās, ka pusaudži nebūs tie, kas labprāt pieņems uzliktos ierobežojumus. Viņi cīnīsies, jo viens vecumposma uzdevums ir atdalīties un separēties no vecākiem, veidot savu identitāti. Šeit liela loma ir grupas piederībai. 

 

Viens no vecāku uzdevumiem ir palīdzēt savam pusaudzim šobrīd saglabāt kontaktu ar vienaudžiem. 

 

Skaidrs, ka pastiprināti tiek lietotas viedierīces, kuras izmanto mācībām, izklaidei un saziņai ar draugiem. Vecākus uztrauc ilgais laiks, ko tīņi pavada virtuālajā realitātē, bet visam jāpieiet ar mēra sajūtu. Ārsts stāsta, ka ir redzējis arī ļoti neveiksmīgus risinājumus šai problēmai – vecāki pilnībā aizliedz lietot viedierīces. “Tas nepavisam nav risinājums, jo līdz ar to viņš aizliedz jebkāda veida komunikāciju ar vienaudžiem, kas ir ļoti svarīga. Arī sarakstīšanās un spēļu spēlēšana tīklā šobrīd ir risinājums kontaktam ar vienaudžiem,” uzsver psihiatrs. 

 

Skaties raidījuma “Vecāku stunda” 3.sēriju!