Vai nepilngadīgais var uzsākt patstāvīgu dzīvi atsevišķi no vecākiem

Vai nepilngadīgs bērns, kuram ir vairāk par 16 gadiem, var aiziet no vecākiem un sākt patstāvīgu dzīvi?

 

Nepilngadīgo var izsludināt par pilngadīgu arī pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet ne agrāk, kamēr viņš sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus.

FOTO: Shutterstock.com

Nepilngadīgo var izsludināt par pilngadīgu arī pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet ne agrāk, kamēr viņš sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus.

Atbild juriste Ilona Barkovska.

Līdz pilngadības sasniegšanai vecāki rūpējas par bērnu un viņa mantu un bērns šajā laikā ir vecāku aizgādībā.

Tātad – līdz pilngadībai vecāki pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Nepilngadīgais nevar noslēgt darījumus – piemēram, noslēgt īres līgumu uz sava vārda, lai dzīvotu atsevišķi no vecākiem. Jo saskaņā ar Civillikuma 1405. pantu, lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā darījuma taisīšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Un saskaņā ar Civillikuma 1408. pantu rīcībspējas trūkst nepilngadīgajiem.
 

 

Nepilngadīgais nevar noslēgt darījumus – piemēram, noslēgt īres līgumu uz sava vārda, lai dzīvotu atsevišķi no vecākiem. 

 

Tāpat saskaņā ar Civillikuma 187. pantu, īstenojot tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības var ierobežot, ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju īstenot aizgādību (203. p.).

Reklāma
Reklāma

Tātad vecāki ir tiesīgi atprasīt savu bērnu no trešajām personām un atgriezt bērnu viņa dzīvesvietā.

Saskaņā ar Civillikuma 220. pantu izņēmuma gadījumos un sevišķi svarīgu iemeslu dēļ, kad nepilngadīgā aizbildņi un tuvākie radinieki apliecina, ka viņš uzvedas nevainojami un spēj patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības un izpildīt savus pienākumus, nepilngadīgo var izsludināt par pilngadīgu arī pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet ne agrāk, kamēr viņš sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus.

Un saskaņā ar Civillikuma 221. pantu pilngadību pirms termiņa (220. p.) piešķir attiecīgā bāriņtiesa, kuras lēmumu apstiprina tiesa. Par pilngadīgu uzskatāma persona, kas likumā paredzētajā kārtībā stājusies laulībā pirms astoņpadsmit gadu vecuma.

Tātad nepilngadīgu var izsludināt par pilngadīgu, vēršoties bāriņtiesā, ar nosacījumu, ka viņš sasniedzis 16 gadu vecumu, uzvedas nevainojami, spēj patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības un izpildīt savus pienākumus (ko apliecina viņa aizbildņi un tuvākie radinieki).

Tāpat par pilngadīgu uzskatāma persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, bet ir stājusies laulībā likumā paredzētajā kārtībā.


Informācija no portāla: