"Pēc trim gadiem es tevi varu padzīt no mājām..." Mammas vēstule meitai pusaudzei

Paklau, mazā! 

Pēc trim gadiem es varu izdzīt tevi no mājas. Skan baisi, jā? Un tomēr.
Tev 18 gados būs divi varianti -  Tu sāksi mācīties augstskolā, es tevi atbalstīšu, cik varēšu, līdz tās beigšanai vai kamēr atradīsi darbu;
Vai arī tu ignorē augstskolu (es tevi par to nekad nenosodīšu) un ej strādāt. Tikai tad tu sevi nodrošināsi pati. Es neuzskatu, ka ir pareizi uzturēt 18+ gadus vecu nestudējošu meitu. Tev ir trīs gadi, lai izlemtu. Mēs jau esam pārplānojuši dzīvokli - tavas istabas vietā būs mūsu guļamistaba.


Tu esi brīnišķīga. Tu esi skaista. Un ļoti gudra. Tu esi daudz labāka par mani. Tu esi lieliska. Es pazīstu tevi piecpadsmit gadus, un tu esi daudz labāka, nekā spēju iztēloties pat savos visdrosmīgākajos sapņos. Ja kāds to nesaprot - tā ir viņa problēma. Nu un nedaudz arī tēta.
 

Es tev neesmu paraugs. Tu esi pilnīgi cita, atsevišķa personība, kurai nav jāmīl tas, ko mīlu es. Tev ir tiesības apšaubīt manu autoritāti un noliegt manas vērtības. Viena nianse: par savu izvēli arī atbildēsi pati.
 

Tu esi brīva. Es neko no tevis negaidu. Tu vari strādāt par sētnieci, manikīri, atslēdznieci, metinātāju, būt mājsaimniece, biznesa analītiķe, biroja vadītāja vai kasiere. Es neuzskatu par iespējamu iejaukties tavā dzīves ceļa izvēlē. Bet neaizmirsti pārlasīt 1. punktu.

Tu man neko neesi parādā. Es tevi neaudzināju parāda atprasīšanai. Es nemaz negaidu, ka tu man nodrošināsi vecumdienas, pienesīsi ūdensglāzi, es arī nesapņoju, ka tu saņemsi Nobela prēmiju. Tev ir tiesības izvēlēties, kas ir svarīgi un vērtīgi tev. Vai laist visu pašplūsmā. Tā ir tava dzīve un tava izvēle.

Tev ir mājas. Lai kas notiktu tavā dzīvē, es būšu līdzās, ja tev tas būs nepieciešams. Es atbalstīšu un pažēlošu, jutīšu līdzi un mēģināšu palīdzēt, ja tu lūgsi. Bet es neiejaukšos pati.

Man ir sava dzīve. Man nav pienākuma skriet tev palīgā pēc pirmā svilpiena un pamest savas lietas Tevis dēļ, upurēt savu komfortu tavējā labā. ES VARU. Bet TAS NAV PIENĀKUMS.

Tev ir sava dzīve. Ar ko tu precēsies, vai tev dzemdēt bērnus, būsi vai nebūsi lesbiete, iestāties kādā politiskā partijā - to tu lemsi pati. Maniem politiskajiem uzskatiem un dzīves pārliecībām nekādi nav jāietekmē tavu izvēli. Tu vari rīkoties tā, kā tev liek sirds, sirdsapziņa vai pašlabums. Tu tādēļ mani nepazaudēsi, nekļūsi par nevēlamu personu, Tu joprojām būsi mana meita.

Neviens tev nevēlas apzināti kaitēt. To nav viegli saprast, bet tā ir patiesība: visi domā tikai par sevi. Arī es. Jā. Katrs cilvēks jebkuros dzīves apstākļos uzvedas tā, kā uzskata par pareizu. Neviens psihiski vesels cilvēks apzināti nebojā savu dzīvi. Viņš/viņa rīkojas tā, kā uzskata par pareizu un labu sev. Neko vairāk. Vienkārši jūsu pasaules uzskati var nesakrist.

Pasaule ir netaisna. Nav garantētu veidu, kā gūt panākumus un izbēgt no neveiksmes. Tu šo pasauli nekontrolē. Tu vari visu darīt pareizi, bet attapties pakaļā. Tu vari pārkāpt visus noteikumus un tomēr būt zirgā. Vienīgais par ko ir jāuztraucas - godīgums! Nemelo sev. Mācies sevi saprast. Apzinies savas patiesās vajadzības un jūtas. Un domā, kā Tev būtu labāk.

Tavs "labi" vienmēr kādam būs "slikti". Tu aizņemsi kāda cita vietu universitātē vai veikala kasē. Tu satiksies ar kāda cita cilvēka mūža mīlestību vai sēdēsi kāda cita cilvēka iemīļotākajā kinoteātra sēdvietā. Tavs "slikti" kādam citam būs "labi", tā ka jūs esat kviti.

100% tu vari ticēt tikai sev. Nē, pat man ne, es taču nevaru ielīst tavā galvā. Noteikti tu kaut ko nestāsti līdz galam un kaut ko slēp. Es zinu, es daru tieši tāpat. Arī man ir mamma. Tikai Tu pati zini VISU par sevi. Tikai Tu zini, uz ko esi spējīga.

Neuzvel atbildību citam. Pēc 18 gadu vecuma par savu dzīvi esi atbildīga tu pati. Dzemdē bērnus, ja spēsi viņus izaudzināt viena. Ķeries pie projekta, ja to novadīsi bez kolēģu palīdzības. Emigrē, ja vari sevi iedomāties vienu citā valstī. Ja paveiksies un būs palīgi, ģimene, tuvinieki - tev būs vieglāk. Bet viņi to tev nav parādā. Nemaz neceri.

Izvērtē. Katrai rīcībai ir sekas. Iespējams, Tu nevarēsi paredzēt visu. Taču mēģini izskaitļot, ko vari, - jo labāk apsvērsi variantus, jo saprātīgāk rīkosies.

Neklausi mani. Esmu uzrakstījusi 14 punktus, kuri, manuprāt, padarīs tavu dzīvi labāku par manējo. Bet Tu neesi es. Par to bija atsevišķs punkts. Nesalīdzini. Nepielīdzinies. Ej un dzīvo. Es Tevi laidu pasaulē nevis tādēļ, lai Tu būtu mana meita. Es gribēju laist pasaulē cilvēku, kurš tajā nodzīvos pats savu dzīvi. Ej un dzīvo to.

Tikai pēc tam nežēlojies.

Un neatslēdz telefonu. Es uztraucos.