Apkārt jauno dārzeņu pārbagātība, bet bērns atsakās pat pagaršot. Ko darīt lietas labā?

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Eva Šmite skaidro, ka bērna attieksmi pret dārzeņiem nosaka gan bioloģiski, gan psiholoģiski, gan vides faktori.

"Cilvēks piedzimst ar dabisku tieksmi pēc saldas garšas, savukārt daudzi dārzeņi, īpaši zaļie, satur rūgtvielas, kas bērniem var šķist nepatīkamas. Tāpēc brokoļi, Briseles kāposti vai spināti ne vienmēr ir bērnu iecienītākie produkti," stāsta speciāliste.

Turklāt maziem bērniem raksturīga arī tā sauktā neofobija – dabiska piesardzība pret nepazīstamiem produktiem. Visbiežāk tā izpaužas aptuveni no divu līdz sešu gadu vecumam, kad bērns var atteikties pat nogaršot jaunu ēdienu.

Ne mazāk svarīga ir arī ēdiena tekstūra, smarža un izskats. Dažkārt bērnam nepatīk nevis pats dārzenis, bet gan veids, kā tas pagatavots. Piemēram, viņš var atteikties no vārītiem burkāniem, taču labprāt ēst tos svaigus vai sagrieztus stienīšos.

Liela nozīme ir arī ģimenes paradumiem. Ja pieaugušie paši reti ēd dārzeņus vai par tiem izsakās negatīvi, bērns daudz retāk izvēlēsies tos ēst.

Atteikums nenozīmē, ka dārzenis negaršos vienmēr

Daudzi vecāki pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem secina: "Viņam brokoļi negaršo." Taču uztura speciāliste aicina nesteigties ar šādiem secinājumiem.

Bērnam var būt nepieciešamas 10 līdz 15 vai pat vairāk saskares reizes ar vienu un to pašu produktu, līdz tas kļūst pazīstams un pieņemams. Tāpēc atteikums vienā vai divās reizēs vēl nenozīmē, ka bērns šo produktu nekad neēdīs.

Svarīgākais ir regulāri, bet bez spiediena piedāvāt dārzeņus atkal – pēc dažām dienām vai nedēļas, arī citā pagatavošanas veidā.

Nespiediet apēst par katru cenu

Vecākiem nereti šķiet, ka bērns jāpārliecina vai jāpiespiež vismaz nogaršot. Tomēr spiediens bieži rada pretēju efektu.

Eva Šmite iesaka ļaut bērnam ar jauno produktu iepazīties pakāpeniski. Sākumā pietiek, ja viņš dārzeni aptausta, pasmaržo vai tikai pieliek tam mēli. Arī tā ir vērtīga pieredze, kas palīdz mazināt piesardzību.

Tieši mierīga un pozitīva atmosfēra pie galda ilgtermiņā dod daudz labākus rezultātus nekā cīņa par katru apēsto kumosu.

Ļaujiet bērnam piedalīties

Bērni daudz biežāk pagaršo ēdienu, kuru paši palīdzējuši izvēlēties vai pagatavot. Speciāliste iesaka kopā doties uz veikalu vai tirgu, ļaut bērnam izvēlēties, piemēram, papriku vai gurķi, pēc tam tos nomazgāt, palīdzēt sagriezt (atbilstoši vecumam) vai salikt uz šķīvja. Tas rada interesi un sajūtu, ka ēdiens ir arī paša bērna veikums.

Mainiet pasniegšanas veidu

Ja bērns atsakās no viena dārzeņa, tas nenozīmē, ka tas jāizslēdz no ēdienkartes.
Vienu un to pašu produktu var piedāvāt svaigu, ceptu, tvaicētu, zupā, biezenī vai kopā ar iecienītu mērci, piemēram, humosu, jogurta mērci vai gvakamoli. Dažreiz pietiek arī mainīt formu – sagriezt ripiņās, stienīšos vai daiviņās.Arī pasniegšana var palīdzēt. Mazākiem bērniem interesantāk šķiet "varavīksne" no dažādu krāsu dārzeņiem vai brokoļi, kas pārtop par maziem kokiem.

Esiet piemērs paši

Bērni daudz vairāk mācās no pieaugušo rīcības nekā vārdiem. Ja vecāki paši regulāri ēd dārzeņus un dara to ar prieku, bērnam rodas sajūta, ka tā ir normāla ikdienas maltītes daļa. Savukārt frāzes "apēd brokoli, tad dabūsi desertu" var panākt pretējo – bērns sāk uztvert desertu kā vērtīgāku par dārzeņiem.

Dodiet iespēju izvēlēties

Bērniem patīk justies patstāvīgiem, tāpēc reizēm pietiek dot iespēju izvēlēties.

Piemēram:

• Vai šodien gribi gurķi vai tomātu?
• Burkānus vai papriku?
• Ēdīsi tos svaigus vai ceptus?

Veicinot pozitīvu attieksmi pret dārzeņiem jau agrā bērnībā, iespējams veidot veselīgus ēšanas paradumus, kas saglabājas arī vēlāk dzīvē. Kā uzsver BKUS uztura speciāliste Eva Šmite, svarīgākie palīgi vecākiem ir nevis piespiešana, bet gan pacietība, konsekvence un pozitīva pieredze pie ģimenes galda.