Latvijā 87 % bērnu neēd pietiekami daudz zivju. Kā tas ietekmē viņu veselību?

FOTO: Shutterstock.com
Izrādās, rīdzinieki biežāk sasniedz nepieciešamo zivju un jūras velšu iknedēļas normu (15 %), nekā, piemēram, Kurzemē dzīvojošie, kur tādu ir par 3 % mazāk.
Šodien mēs par to runājam, jo daudziem liekas, ka vasarā uztura bagātinātāji vispār nav nepieciešami.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā gan bērni, gan pieaugušie uzturā lieto ļoti maz zivju un jūras velšu. 87 % bērnu ēd zivis retāk nekā būtu nepieciešams, bet pieaugušo vidū zivju lietošana uzturā ir piecas reizes zemāka nekā nepieciešams – tie ir 70 grami nedēļā jeb 10 grami dienā. Šāds deficīts ir raksturīgs daudzām valstīm, kaut arī, piemēram, kaimiņvalsts Somija uzrāda labus rezultātus. [2]
Ja salīdzina, kā atšķiras zivju lietošana bērnu uzturā dažādos reģionos, tad Fjord strong omega-3 pētījums atklāj, ka rīdzinieki biežāk sasniedz nepieciešamo zivju un jūras velšu iknedēļas normu (15 %), nekā, piemēram, Kurzemē dzīvojošie, kur tādu ir par 3 % mazāk. Zemgalē un Latgalē tādu ir attiecīgi 13 % un 15 %.
Izpratne par omega-3 nozīmi mūsu pašu un īpaši bērnu uzturā, kā arī bērnu nodrošināšana ar šo svarīgo uzturvielu korelē ar vecāku izglītības līmeni: cilvēku ar augstāko izglītību bērni divas reizes biežāk ēd pietiekamu daudzumu zivju nekā bērni, kuru vecākiem ir pamatizglītība – attiecīgi 6 % un 15 %. Arī vadītāji un pašnodarbinātie biežāk nodrošina bērniem nepieciešamo zivju un jūras velšu daudzumu nekā vecāki, kas strādā tirdzniecības vai pakalpojumu jomā, kā arī strādnieki – dažos gadījumos pat sešas reizes.
“Tas ir likumsakarīgi, jo mēs ģimenē ēdam vienu un to pašu maltīti, turklāt vecāki veido bērnu uztura ieradumus. Ir vecāki, kas, piemēram, vispār uzturā nelieto zivis, jo tās viņiem nepatīk, un ir tādi, kas nedomā, ka tas ir nepieciešams. Rezultātā 13 % bērnu neēd zivis, jo viņiem tās negaršo,” skaidro uztura speciāliste.
“Latvijas iedzīvotāji ir maz informēti par omega-3 lietošanas ieguvumiem, īpaši bērniem. Bet DHS un EPS aktīvi piedalās ne tikai smadzeņu attīstībā, bet arī procesos, kas nodrošina normālu nervu sistēmas darbību. DHS labvēlīgi ietekmē bērnu spēju atcerēties un apgūt jaunu informāciju, uzlabo spēju noturēt uzmanību un koncentrēties. Omega-3 atbalsta neirotransmiteru sistēmu darbību (piemēram, serotonīna un dopamīna), kas atbild par emociju un uzvedības regulāciju, palīdzot bērniem labāk pārvaldīt stresu un emocionālās reakcijas. Ir pētījumi, kuri atklāj, ka omega-3 lietošana uzlabo lasīšanas iemaņas bērniem ar zemām lasīšanas iemaņām. [3] Tāpat līdztekus kognitīvajām funkcijām, DHS ir svarīga redzes sistēmas attīstībai, jo tā koncentrējas acs tīklenē. Tādēļ ļoti vēlētos, lai mēs izvēlētos veselīgas alternatīvas ierastajiem saldumiem,” skaidro uztura speciāliste.
Ikdienā neizjūtam omega-3 deficītu – vienkārši pašsajūta ir sliktāka nekā varētu būt, īpaši ar laiku, jo šim deficītam ir uzkrājošs efekts. Vienlaikus nesen veikts medicīnisks pētījums atklāja, ka omega-3 lietošana tikai vienu mēnesi pozitīvi ietekmē kognitīvās funkcijas bērniem vecumā no trīs līdz 17 gadiem, uzlabojot sīko motoriku, verbālo un vizuālo uztveri, kā arī samazinot trauksmes līmeni. [4]
“Tādēļ iesaku sekot tam, lai savā un bērnu ēdienkartē būtu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas.
Omega-3 mums ir svarīga jau no ieņemšanas brīža, jo palīdz veidoties augļa smadzenēm, nervu sistēmai un redzes orgāniem, līdz pat sirmam vecumam, jo palīdz saglabāt prāta skaidrību, atmiņu un dzīvībai svarīgu orgānu veselību dzīves otrajā pusē.
To mūsu organisms nesintezē patstāvīgi, tādēļ to nepieciešams uzņemt vai nu ar uzturu, vai ar pārtikas piedevām,” skaidro J.Jansone.
Jāņem vērā, ka omega-3 dienas deva ir 1000 mg pieaugušam cilvēkam un 500 mg – bērnam no trīs gadiem. Šāds ir produktu tops, kuri to satur:
- Anšovi – 1,4–2,2 г EPA + DHS 100 gramos produkta,
- Atlantijas lasis – 1,29 – 1,38 EPS / DHS vienā porcijā (75 g),
- Nebrīvē audzēts lasis – 1,61 – 1,77 EPS / DHS vienā porcijā (75 g),
- Siļķe – 1,6 EPS / DHS vienā porcijā (75 g),
- Forele, cepta – 0,66 – 0,74 EPS / DHS vienā porcijā (75 g),
- Menca – 0,11 EPS / DHS vienā porcijā (75 g),
- Zutis – 0.11 EPS / DHS vienā porcijā (75 g),
- Karpa – 0,56 EPS / DHS vienā porcijā (75 g),
- Olas – 0,07 EPS / DHS vienā porcijā (divas olas).
Tādējādi uzņem omega-3, divreiz nedēļā ēdot vismaz 180-200 gramus zivs un jūras velšu. Diemžēl iegūt pietiekamu daudzumu omega-3 no augu izcelsmes avotiem ir ļoti grūti, jo tie satur ļoti maz mums nepieciešamo taukskābju. Vēl jo vairāk tādēļ, ka omega-6, kuras mēs uzņemam ar neveselīgu pārtiku ar zemu uzturvērtību, bloķē veselīgo un svarīgo omega-3 taukskābju uzsūkšanos, tādēļ vajadzība pēc veselīgajām polinepiesātinātajām taukskābēm palielinās. Ne velti ar katru gadu ieteicamā omega-3 deva pieaug, galu galā – jo lielāku pozitīvo efektu veselībai mēs vēlamies panākt, jo lielāku omega-3 devu mums ir jāuzņem.
Ja jūtat, ka sabalansēt ģimenes ēdienkarti un iekļaut tajā pietiekami daudz jūras velšu ir grūti, neignorējiet problēmu. Kompensējiet deficītu ar zivju eļļu – kapsulās, šķidrā veidā vai pat dražeju veidā mazuļiem no trīs gadu vecuma. “Izvēloties, aptieku plauktos meklējiet produktu ar maksimāli augstu koncentrāciju, lai izdzerot vienu kapsulu vai pusi tējkarotes jūs un jūsu bērns saņemtu visas veselības uzturēšanai nepieciešamās vielas (1400 mg EPS un DHS),” skaidro Jevgēņija Jansone. Piemēram, šāds EPS un DHS apjoms ir atrodams FJORD STRONG OMEGA-3 zivju eļļā – tā ir augstākās kvalitātes koncentrēta zivju eļļa, kas satur līdz pat 70 % vērtīgo omega-3 taukskābju, un ir iegūta no ilgtspējīgi zvejotām sīkām savvaļas zivīm.
Sertificēta saskaņā ar starptautiskajiem kvalitātes un drošības standartiem, FJORD STRONG OMEGA-3 piedāvā īpaši tīru un labi absorbējamu omega-3 formu – triglicerīdus, kas ir dabiski sastopami dabā. Pieejama kapsulu, šķidrā un želejas formā, šī zivju eļļa ir viegli lietojama, nezaudējot efektivitāti un nodrošinot ikdienā nepieciešamo omega-3 daudzumu veselības uzturēšanai. Turklāt negaršo pēc zivs.

FJORD STRONG OMEGA-3 var atrast visās aptiekās, tostarp tiešsaistē ŠEIT.
Atsauces:
- Aptauja notika sadarbībā ar pētījumu biroju Norstat 2025. gada janvārī. Aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā.
- https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38879135/
- https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/22970149/
- https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10498982/?utm_source=chatgpt.com