Kāpēc vecākiem tik grūti noturēt savu bērnam pateikto “Nē”?

Nesen “Mammamuntetiem.lv” veiktajā aptaujā 75 % vecāku norāda, ka bērniem līdz 2 gadu vecumam piedāvā ekrānierīces, piemēram, lidojot lidmašīnā, gaidot rindā pie ārsta vai tad, kad vecākiem nepieciešama atelpa. [1] “Esmu novērojusi, ka vecākiem ir grūti savam bērnam pateikt – nē. Noturēt to “nē”. Es pieļauju, ka šim ir cieša saistība ar to, kāpēc tik daudzos gadījumos bērns tiek pie ierīces,” sarunā ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu un kognitīvi biheiviorālo psihoterapeiti, izglītības psiholoģi un pētnieci Sabīni Bērziņu min Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja. Kāpēc tā?

Nē pateikšana ir ļoti svarīga prasme – ne tikai vecākiem, atzīst Ņikita Bezborodobvs. “Varam padomāt, cik viegli citās situācijās (ne tikai kontekstā ar bērniem) ir pateikt – nē. Šī prasme cilvēkam ir jāapgūst, un to var apgūt tikai caur ārējām robežām. Ka ir iespējamas tādas situācijas, kad tiek saņemts – nē. 

Svarīgi ir, lai šīs robežas, kas ir jā un kas ir nē, ir konsekventas. Lai nav tā, ka tās visu laiku mainās vai ka ir izteikta pretruna starp dažādām audzināšanā iesaistītām personām. 

Mamma saka jā, tētis nē, vai otrādi. Tas bērnam nav palīdzoši, jo bērnam šīs robežas nav internalizētas, iekšējas. Ja nav skaidras ārējās robežas – īpaši tiem bērniem, kuriem ir grūtāk ar vadības funkciju attīstību, piemēram, bērniem ar UDHS, tad tā ir pat ļoti kaitnieciska situācija un pieaugušajiem ir svarīgi vienoties. Robežas var būt plašākas un šaurākas, bet svarīgi, ka tās ir konsekventas,”

Savukārt Sabīne Bērziņa atgādina, cik svarīgi ir, lai jau pateiktais nē vēlāk nepārvērstos par jā. “Kad vecāks savam bērnam pasaka nē – vienalga, kādā vecumā tas būtu –, jāapzinās, ka var nākties visu citu nolikt malā, lai darītu šo “nē” līdz galam. Tad ir jāieslēdz savi iekšējie groži un jāpasaka sev, ka es izturēšu. Jā, tas var nebūt viegli,” teic psihoterapeite.

Viņa uzsver, ka vecāku lomas pildīšana ir liels emocionāls darbs dienu un nakti. “Gaidot bērnu, mēs esam pieraduši domāt vairāk par aprūpi – būs jātaisa ēst, jāmazgā drēbes utt., taču šīs 24 stundas diennaktī būs arī emocionālais darbs, kas paņem ļoti lielu vecāka enerģiju. Tāpēc atkal atgriežamies pie jautājuma par bērna audzināšanas dalīšanu, īpaši brīžos, kad kvalitatīvi emocionālo darbu vairs nevaram veikt,” meklēt vecākus atbalstu sev mudina speciāliste.

Visu ekspertu sarunu par to, ko bērniem līdz 24 mēnešu vecumam nodara ekrānierīču lietošana, lasi šeit.

Par kampaņu “Mazulis telefonā”

“Mazulis telefonā” ir vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” informatīva kampaņa par to, kā organizēt savu ikdienu, lai mazulim līdz divu gadu vecumam netiktu piedāvāta ekrānierīce. Kā bērnu ilgtermiņā ietekmē tas, ja ierīce tomēr tiek dažādās situācijās piedāvāta? Kā mainīt ikdienu ar bērnu, ja ierīce līdz šim atļauta, bet tagad paradumus ir motivācija mainīt? Izsmeļošu informāciju lasi www.mammamuntetiem.lv. Kampaņa tiek īstenota ar NVO fonda atbalstu.

Atsauces:

1) Aptauja Mazulis un ekrānierīces. 2023, Mammamuntetiem.lv

“Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.” Numura tēma “Mazulis telefonā” ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par numura tēmas “Mazulis telefonā” saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.