Bērnam niķi, vecākiem "brauc jumtiņš". Kā pieaugušajam saglabāt vēsu prātu un racionālu rīcību

Pirms iziešanas no mājas pēdējā brīdī pazaudēta kurpe; izlijis piens, lai gan ir trīs reizes atkārtots nolikt glāzi tālāk no galda malas; atkal noklīdušas dzīvokļa atslēgas...  Kā lai neeksplodē uz bērnu, kad tevi nedzird! Neklausa! Un pēc tam tev, tieši tev (!) jāvāc viss, kas aiz viņa ir izbiris, izlijis, pazudis, nokavēts... 

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Photo by Ba Phi from Pexels

Ir tik viegli un pašsaprotami tādā brīdī zaudēt savaldību, sākt kliegt, draudēt ar sodiem, kurus diez vai varēsi izpildīt.  Kidsactivitiesblog.com veidotāja Hollija, trīs  dēlu mamma, savā blogā raksta, ka pirmo reizi tā nopietni aizdomājusies par savām emocionālajām  un nesavaldīgajām reakcijām uz bērnu uzvedību tad, kad viens no bērniem atzinies, ka bieži vien neko nejautā mammai tāpēc, ka baidās, ka mamma atkal sadusmosies un kliegs.

Tāpēc Hollija blogā ir pastāstījusi savu pieredzi, kā viņa mēģina tikt galā ar aizkaitinājumu, kad ir sajūta, ka "jumtiņš brauc".  

1. Iedomājies, ka kāds tevi vēro. Iespējams, ka tas nav pārāk patīkami, toties ļoti disciplinējoši. Vai tava kā vecāka uzvedība ir daudz labāka kā bērnam, kas niķojas? Tas palīdz savaldīt savas trakākās uzvedības izpausmes un savākties loģiskākai un racionālākai rīcībai.

2. Iedomājies, ka šis mazais trakojošai objekts nav tavs bērns. Vai tu atļautos ar svešu bērnu rīkoties tāpat kā ar savējo - kliegt, uzšaut pa dibenu, draudēt? Visdrīzāk, ka nē. 


3. Esi kā skolotājs un kā paraugs, nevis noteikumu uzstādītājs un cietumsargs. Skaidro un izskaidro ko un kāpēc tu dari, un kāpēc ir svarīgi ievērot konkrētus nosacījumus. 

4. Iemācies atpazīst savas emocionālās  reakcijas, sajūtot brīdi, kad zaudē savaldīšanos. Kuri ir kaitinošākie momenti, kas tevi visātrāk izved no pacietības - bērnu kliegšana, nekārtība pēc pusdienām, izmētātas drēbes, kad skolēns atnāk mājās no skolas? Tas ir mirklis, kad STOP jāpasaka sev pašai, jāievelk elpa un ... jānogaida.  Tie ir sīkumi, kuru dēļ nav vērts bojāt dzīvi sev un apkārtējiem.

5. Dod sev laiku. Ja jūti, ka nespēj nomierināties, aizej uz 5 minūtēm uz blakusistabu. Nomierinies, tikai tad nāc atpakaļ.

6. Ieplāno sev atpūtu. Tāpat kā bērni paliek niķīgi, ja ir noguruši, arī noguruši pieaugušie ir daudz nesavaldīgāki. 

7. Domā ilgtermiņā. Vai tavas reakcijas un izteiktie draudi kaut ko atrisināts ilgtermiņā – rīt, pēc nedēļas, pēc mēneša. Neievaino bērnu dvēseles tāpēc, ka nespēji savaldīties dēļ sīkumiem.

8. Vingro! Sportiskās aktivitātes ir pats efektīvākais veids, kā ātri atbrīvoties no emocionālā stresa. Pie tam tas būs labs piemērs bērniem. 

9. Esi konsekvents. Bērnu audzināšanā tas ir ļoti svarīgs punkts - skaidri  saprotami, zināmi un nemainīgi noteikumi. Prasības, kas nemainās atkarībā no vecāku garastāvokļa un vajadzībām. Tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, jo bērni vienmēr un visu laiku pārbaudīs, vai iepriekš noteiktās robežas var pārspraust tālāk. 

10.  Sāc ar pozitīvo. Pasaki, ka bērns ir ļoti mīļš un centīgs (čakls, apķērīgs, veikls), bet tevi ļoti apbēdina, ja viņš kliedz vai uzvedās nepieklājīgi. Bet! Ir svarīgi piezīmēt, ka nevajadzētu uzsvērt, ka viņa sliktā uzvedība ir tā, kas tevi sāpina. Nosauc precīzi to uzvedības izpausmi, kas nav pieņemama.  Pretējā gadījumā teikums “Mammīte ir bēdīga, jo tu neklausi” var ielikt pamatus personībai, jau pieaugušā cilvēka dzīvē kas citu labvēlības iegūšanai būs gatavs ignorēt savas vajadzības un intereses. 

11. Iegādājies stresa bumbu vai boksa maisu. Tie patiešām palīdz!
 
12. Strīdoties, ievies ceļojošās bumbas principu. Tas nozīmē, ka cilvēks, pie kura atrodas bumba, runā un stāsta, kas viņu ir satraucis vai sadusmojis. Citi viņu nepārtrauc. Tad bumbu saņem nākamais, kas tāpat izsaka savu viedokli. Neviens viņu nepārtrauc un neapstrīd. Tas ļauj izrunāties visiem strīdā iesaistītajiem, izlikt visas sakrājušās emocijas un nonākt līdz risinājumam.

Reklāma
Reklāma

13. Neiesaisties strīdos, kuros viens vai otrs pierāda, kam ir lielāka taisnība. Tas tikai palielinās problēmas apmērus, nevis atrisinās to.

14.  Esi laipns. Lai kas arī notiktu, paliec laipns, bet stingrs un taisnīgs. Kad izaugs, bērns visdrīzāk neatcerēsies, ka jūsu strīds bija par pazudušu cimdu, bet atcerēsies attieksmi, ko piedzīvoja šādā situācijā. 

15. Lai kāda būtu tava reakcija, atceries, ka tieši šobrīd to no tevis mācās bērns. Pēc 30 gadiem viņš tāpat audzinās savus bērnus. Vai tu ar to leposies?