Kāpēc bērniem būtu jāmācās ārā?

Ideja par mācīšanos ārā nav jauna. Tā jau ilgāku laiku populārā ir Skandināvijas valstīs, kur faktiski katram bērnam ir visiem laikapstākļiem piemērots apģērbs. Arī mācību metodika ir piemērota darbam dabā. Brīvdabas pedagoģijas principus žurnālam "Mammām un tētiem. Bērnudārznieks" skaidro pirmsskolas skolotājas Inese Iesmiņa un Dace Lezdiņa.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto: Uri Bernad, www.urifoto.lv. „Āra aktivitātēs bērni attīsta lielo muskulatūru, plašumā bērniem rodas dabiska vēlme skriet, lēkt, ložņāt un nodarbināt visu ķermeni. Āra vidē tiek attīstīta arī sīkā muskulatūra – rokoties pa smiltīm un zemi, lejot ūdeni, lasot un pētot koku lapas, akmentiņus un citus sīkos dabas priekšmetus," stāsta skolotāja Inese Iesmiņa.

Cilvēka dzīve jau kopš viņa pirmajām dienām sākas ar kustību, bērns mācās pārvietojoties – veļoties, rāpojot, pieceļoties, ejot. Visa veida prasmju apgūšana ir saistīta ar muskuļu darbību, līdz ar to jebkura mācīšanās ir iespējama arī caur kustībām. Darbošanās svaigā gaisā ir ļoti būtiska, jo veicina bērna attīstību visās jomās. „Āra aktivitātēs bērni attīsta lielo muskulatūru, plašumā bērniem rodas dabiska vēlme skriet, lēkt, ložņāt un nodarbināt visu ķermeni. Āra vidē tiek attīstīta arī sīkā muskulatūra – rokoties pa smiltīm un zemi, lejot ūdeni, lasot un pētot koku lapas, akmentiņus un citus sīkos dabas priekšmetus. Fiziskais spēks, izturība, koordinācija un līdzsvars attīstās ar laiku, tāpēc ir īpaši svarīgi šie fiziskās attīstības treniņi katru dienu,” stāsta skolotāja Inese Iesmiņa.


Patiesībā ideja par nepieciešamību kustēties ārā nav nekas jauns, šādu praksi īsteno Skandināvijas valstīs.

Lai nodrošinātu organisma fizioloģiskās funkcijas, pirmsskolas vecuma bērniem katru dienu jādod iespēja ne mazāk kā trīs līdz četras stundas pavadīt kustībās svaigā gaisā.

Arī Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izglītības iestādēm šāda iespēja bērniem jānodrošina.

 

Lasi arī: Mācīšanās dabā jeb Brīvdabas pedagoģija bērnudārzā

 

Lielie plusi, ko bērnam sniedz kustības
Sociālo prasmju un kultūras zināšanu attīstībā āra vide ir ļoti būtiska. Tā dabiski ierosina bērnus kontaktēties un sadarboties ar citiem – bērniem, vecākiem un pedagogiem. Bērni apkārtējo sabiedrību un kultūru iepazīst caur pastaigām.
Jo bērnam kustību prasmes un iemaņas labāk attīstās, jo vieglāk darboties apkārtējā vidē, jo bērns gan rotaļās, gan saskarsmē ar citiem jūtas drošāks, atbrīvotāks.
Apgūstot pamatkustību prasmes, bagātinās bērnu kustību pieredze, kas ir nepieciešama gan rotaļās, gan dažādās dzīves situācijās un sadzīvē.
Tāpat ārpus telpām bērni nostiprina teorētiski apgūtās zināšanas vai papildina jau esošās, izmantojot dažādus dabā atrodamus priekšmetus. Svaigā gaisā viņiem rodas iespēja analizēt, novērtēt, sistematizēt, praktiski likt lietā visas cilvēkam piemītošās maņas un sekmēt savu zinātkāri. Dabā lieliski tiek veicināta kritiskās domāšanas attīstība.


Āra vidē bērnos attīstās dažādas pozitīvās īpašības: pašpārliecinātība, pašpaļāvība, brīvība, radošums un estētiskums. Kustību apvienošana ar pieaugušā paraugu, interesantu inventāru, ar atbilstošā intonācijā izrunātiem vārdiem un mīmiku veicina bērna emocionalitāti un līdz ar to –  intelektuālo attīstību, paātrina valodas apguvi, stimulē arī citus psihiskos procesus un īpašības: domāšanu, atmiņu, uzmanību, gribu.
Kā uzsver sporta pedagoģijas speciālisti, ja muskuļi ir līdzsvarā, arī mūsu augums un visi iekšējie orgāni ir līdzsvarā, tāpat arī domas. Fiziskais un mentālais ir savstarpēji saistīts, un no abu pušu līdzsvara tālākattīstības ir atkarīgs arī bērna intelekts – kā mazais cilvēks attīstīsies, kā iemācīsies lasīt, rakstīt, domāt un arī veidot attiecības ar cilvēkiem.
Dzīvojot ārā, bērniem kļūst labāka motoriskā koordinācija: dabā bērni pārvietojas pa dabisku zemsedzi, skrien, balansē, rāpjas un darbojas. Tas viss palīdz trenēties un attīstīt motorisko koordināciju un drosmi.

Reklāma
Reklāma

Ir ļoti svarīgi, ka bērni ne tikai dzird par dabu, vides problēmām un ārpustelpu dzīvi, bet arī veic pētījumus dabā. Tas padara mācīšanos autentiskāku un jēgpilnāku bērniem.

Āra vide dod iespēju bērniem izmantot visas savas maņas, līdz ar to viņiem būs personīga un nepastarpināta pieredze, satiekot reālo pasauli. Āra grupiņas skolotāju pārliecība ir: aktīvs bērns ir gudrs bērns, gudrs bērns ir aktīvs bērns.

Ir zināms, ka cilvēki, kuri daudz kustas, daudz arī smejas. Smaids un smiekli taču ir tik nepieciešami mācību procesā. Priekam kā emocijai ir ļoti liela nozīme bērnu dzīvē, jo tā satuvina cilvēkus un padziļina viņu savstarpējās attiecības.

  • Prieks palīdz pārvarēt negatīvos pārdzīvojumus.
  • Prieks palielina bērna spēju izzināt pasauli.
  • Prieka brīži bērnam sniedz spēka un enerģijas pieplūdumu.
  • Prieks palielina pašpārliecinātības izjūtu, sekmē brīvības un pienākuma izjūtu.
  • Prieks sekmē fiziskās un garīgās darbības efektivitāti, veicina jaunradi, māksliniecisko radīšanu.

 

Foto: Uri Bernad, www.urifoto.lv


Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

Atvērt lasīšanai online