Jauna pieredze visai ģimenei: skauti, gaidas, Mazpulki un citas organizācijas bērniem un jauniešiem

Ir neskaitāmas lietas un aktivitātes, kur ģimene var kopā iesaistīties un pilnveidoties, sākot ar dalību sporta komandās, beidzot ar darbošanos tautas deju vai amatierteātru kolektīvos, kur kopā var būt visas paaudzes, tādējādi bagātinot ģimenes kopīgo atmiņu, pieredzi un pasaules skatījumu. 

Šajā reizē pastāstīsim par organizācijām, kuru darbība pastāv jau teju simts gadus un apvieno ne tikai paaudzes, bet arī valstis un pat kontinentus. Darbošanās šajās kustībās paplašina redzesloku, ļauj iepazīt ne tikai savu, bet arī citas kultūras, aicina domāt gan par ģimenes, gan katra cilvēka nozīmi sabiedrības labklājības veicināšanā, ietekmi uz dabu un spēju darīt labus darbus. 

Dabas bērni - skauti un gaidas
Vēsture. Viena no populārākajām organizācijām, kurā aicināti iesaistīties bērni un jaunieši ir Skautu kustība. Tās aizsākumi meklējami Lielbritānijā, kur to dibināja Britu armijas ģenerālleitnants Roberts Bēden-Pauls. Pirmie skautu pulciņi Latvijā sāka darboties 1917. gadā Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, arī Jelgavā un Talsos. Lai arī skauti un gaidas formāli ir dažādas kustības, to vēsture aizsākusies vienā vietā un vienā laikā – pēc tam, kad Roberts Bēden-Pauls bija nodibinājis skautu kustību, viņa sieva izveidoja līdzīgu organizāciju meitenēm – gaidas. Arī darbības principi un vērtības abām kustībām ir līdzīgas. To pamatā joprojām ir dzīvošana brīvā dabā saskaņā ar dabas ritējumu, mācoties sadzīvot, iepazīt un saudzēt to. 

Iespēja darboties. Skauti un gaidas daudz laika pavada ārā – dzīvo nometnēs, dodas pārgājienos piedalās stratēģiskās āra spēlēs. Šajās organizācijās lielu lomu pievērš katra dalībnieka personīgajai izaugsmei – spējai vadīt kādu grupu, palīdzēt biedriem, sadarboties. Skauti un gaidas uzskata, ka labie darbi ir jādara katru dienu. Tāpat viņi labprāt piedalās gan talkās, gan dažādās labdarības akcijās. Par mazskautu vai guntiņu var kļūt jau no 8 gadu vecuma, tas nozīmē, ka vecāku iesaiste mazā bērna aktivitāšu realizēšanā ir īpaši nepieciešama, sākot ar gluži praktiskiem izvadāšanas jautājumiem, beidzot ar atbalstu grūtībās, dalīšanos savā līdzīgā pieredzē vai gluži pretēji – iedziļinoties visā jaunajā, ko piedzīvo bērns. Vecāki noteikti var iesaistīties, piedāvājot palīdzību nodarbību organizēšanā un dažādu aktivitāšu plānošanā, tādējādi parādot, cik svarīga ir bērna dalība šādā kustībā. Īpaši nozīmīgs būs vecāku atbalsts, ja bērns vēlēsies doties uz kādu starptautisku skautu un gaidu salidojumu. Ja bērns pirmo reizi apmeklē nodarbības, viņam ļaus iesaistīties tik daudz, cik viņš vēlēsies, pamazām iekļaujot kolektīvā un iepazītinot ar tās tradīcijām. Skautu un gaidu vienības ir daudzviet Latvijā – Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Tukumā, Ķegumā, Ogrē, Jelgavā u.c. Lai iestātos skautos vai gaidās, jāsazinās ar noskatītās vienības vadītāju. Vairāk informācijas ŠEIT.  

Mazie saimnieki - mazpulcēni
Vēsture. Vēl kāda organizācija, kurā var darboties bērni jau no 8 gadu vecuma, ir Mazpulki. Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikā 19.gadsimtā. Pirmajos jaunatnes klubos meitenes mācījās rokdarbus un ēdienu gatavošanu, bet zēni - jaunākās metodes lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku audzēšanā. Savulaik Kārlis Ulmanis iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Rezultātā Latvijā Mazpulki tika nodibināti 1929.gadā. Dalībnieki mācījās mājturības pamatus, mājamatniecības darbus, iepazina tehniku, kopa izmēģinājumu lauciņus, nodarbojās ar sportu un māksliniecisko pašdarbību. 

Iespēja darboties. Mūsdienās mazpulcēni joprojām īsteno kustības simbolā četrlapu āboliņā ietverto vēstījumu – būt ar skaidrām domām, būt taisnīgam, darīt labus darbus, sargāt veselību, lai varētu kalpot sabiedrībai. Arī šajā biedrībā aicināti līdzdarboties ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki, uzskatot, ka tikai visi kopā vislabāk var veicināt bērna pilnvērtīgu personības attīstību, kā arī veicināt bērnu un jauniešu valstiskās un nacionālās pašapziņas veidošanos un demokrātijas pamatprincipu apguvi. Turklāt vecāku labais piemērs var kalpot par papildus motivāciju būt šādas nopietnas organizācijas biedram. Mazpulcēni daudz laika velta praktisku darbu veikšanai, piemēram, dažādu dārzeņu audzēšanai, tāpat cenšas ieviest savā ikdienā pārdomātu un ekonomisku saimniekošanu, aktualizē vides problēmas un pilnveido dažādas sociālās prasmes un kompetences. Vecākiem, kuru bērni iesaistīsies Mazpulkos, jārēķinās, ka bērna ikdiena patiešām būs noslogota, jo būs gan regulārās biedru tikšanās, gan nometnes, gan arī semināri un konferences, tostarp arī ārzemēs. Taču iegūtā pieredze – neatsverama. Lai iestātos Mazpulkos jāsazinās ar plānošanas reģiona mazpulku koordinatoru. Vairāk informācijas ŠEIT. 

Latvietības gara uzturētāji - vanadzēni
Vēsture. Daugavas Vanagu organizācijas sākumi meklējami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā Pasaules kara noslēguma. Daugavas Vanagu organizāciju 1945. gadā dibināja bijušie Latviešu leģiona kareivji. Jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija izpalīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm. Cauri gadu desmitiem Daugavas Vanagu biedri turpināja savu uzdevumu vienot latviešus, lai saglabātu latviešu nācijas vienotību. 

Iespēja darboties. Daugavas Vanagi, līdz ar to arī mazie vanadzēni, joprojām rūpējas par vienotas latviešu tautas kopības saglabāšanu, latviskās kultūras un izglītības atbalstīšanu un veicināšanu, nacionālās vienotības un morālās stājas izkopšanu. Vanadzēni aktīvi sadarbojas ar biedrības grupām citās valstīs kopējo interešu un mērķu sekmēšanai. Darbība Daugavas Vanagos īpaši aktuāla varētu būt ģimenēm, kuras dzīvo ārvalstīs, taču vēlas uzturēt saikni ar tautiešiem un dzimteni, vai arī ģimenēm, kuru radi vai tuvinieki ir apmetušies uz dzīvi citās valstīs. Daugavas Vanagu grupas darbojas Lielbritānijā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs, kur veidojas latviešu kopienas. Par Daugavas Vanagu biedru var kļūt katrs, kas atbalsta Daugavas Vanagu mērķus un darbību – tie var būt gan bērni un pusaudži, kas jaunāki par 16 gadu vecumu, kā arī ikviens pieaugušais, kuram ir šāda vēlēšanās. Vairāk informācijas ŠEIT.

Jaunie patrioti - jaunsargi
Vēsture. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā Zemessardzes paspārnē izveidoja Jaunsardzi. Tās mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. Jaunsardzes kustībā var darboties ikviens no 10 līdz 21 gadu vecumam – neatkarīgi no dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, kā arī nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes. Biežāk darboties Jaunsardzē izvēlas bērni, kuriem kādam no vecākiem ir saistība ar militāro sfēru, taču netrūkst bērnu, kuru interese meklējama vēl senākā pagātnē – kāds no vecvectētiņiem ir cīnījies par Latvijas neatkarību. 
Iespēja darboties. Ja bērns ir kļuvis par aktīvu jaunsargu, vecāku atbalsts un uzmundrinājums ir neatsverams apmācību procesā. Jā, vecāki aktīvi nepiedalās ne mācībās, ne nometnēs, taču bērna dalība Jaunsardzē no vecākiem tik un tā prasa gana lielu pašorganizēšanos un ģimenes kopējā laika plānošanu, atsevišķus jautājumus, piemēram, atvaļinājumus pakārtojot bērna interesēm. Taču tas ir tā vērts, jo bērns iegūst neatsveramu pieredzi, kas var noderēt tālākā izaugsmē un pat nākotnes profesijas izvēlē. Darbojoties Jaunsardzē bērns ātri iemācīsies kļūt patstāvīgs un atbildīgs. Viņš noteikti kļūs pašpārliecinātāks un daudz spējīgāks rīkoties neierastās situācijās. 

Nav svarīgi, kādas ir bērna izvēles, taču ir svarīgi bērnu atbalstīt jebkura jauna ceļa sākumā, jo dalība organizācijās dod lielu pieredzi sociālo prasmju pilnveidē, veido raksturu, ļauj piederēt kādai kopienai un interešu grupai, ļauj izveidot kontaktus arī starptautiskā mērogā, paplašina redzesloku ne tikai pašam bērnam, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem. Bieži vien tieši šādas aktivitātes ļauj saprast interešu sfēras, kas vēlāk pārtop veiksmīgā izglītības virziena izvēlē un brīnišķīgā, prieka un  harmonijas pilnā karjeras veidošanā.