Par ko uztraucas un no kā baidās bērni no dzimšanas līdz pilngadībai? Vecumposmu īpatnības

Bērni mēdz uztraukties par visdažādākajām lietām – gan par to, ka no pagultes var izlīst briesmonis, gan par vulkāna izvirdumu no piemājas kalniņa. Šīs raizes var parādīties pēkšņi, citas var atkārtoties ikdienā. 

FOTO: Shutterstock.com

Kad bērni ir satraukti, vislabākais atbalsts nāks no viņu tuvākajiem cilvēkiem. Bērna baiļu uzklausīšana un atbalstīšana palīdzēs mazināt viņu bailes.

 

Bērnu pieaugošā sapratne par pasauli un apkārt notiekošo veicina viņu satraukumu. Daudzas bērnu bailes var būt eksistenciālas, respektīvi, tās var augt līdz ar bērnu kā atsevišķa būtne. Šāda nodalīšanās ir visietekmējošākā no pieredzēm, kas var radīt baiļu sajūtu. Satraukums un bailes ir daļa no cilvēciskā stāvokļa. Interesants fakts, ka liela daļa smadzeņu enerģijas tiek patērēta draudu informācijas novērtēšanai un signālu nosūtīšanai ķermenim. Mēs ne vienmēr zinām, ka esam nobijušies un mūsos ir neapzināta apziņa par apkārt notiekošo.


Tipiskas bailes un uztraukumi
Zemāk esošais saraksts parādīs tipiskās bailes un uztraukumus, ko bērni var piedzīvot dažādos vecumos. Daudzi no uzskaitītajiem faktiem ir attiecināmi uz attīstību un brieduma trūkumu. Dažreiz bērni nevar izteikt, no kā baidās, taču ir dažādas stratēģijas, kā cīnīties ar palielinātu baiļu sajūtu.

0 līdz 6 mēneši. Zīdaiņi var izrādīt baiļu sajūtu no negaidītiem skaļiem trokšņiem. Arī pazaudējot fizisku, vizuālu vai klātbūtnes kontaktu ar kādu no vecākiem, zīdaiņi var izjust bailes, jo tā smadzeņu daļa, kas atbild par objektu pastāvību, nav pilnībā attīstījusies. Kad viņi pazaudē kontaktu ar kādu personu, viņi nezina, vai šī persona atgriezīsies, jo viņiem nav sapratnes par to, ka objekti ir pastāvīgi laikā un telpā. 

7 līdz 12 mēneši. Bērns šajā vecumā sāk izrādīt pazīmes, ka saprot objektu pastāvību. Viņi apzinās, ka vecāki atgriežas un ka viņiem ir kāda ietekme uz citu darbībām, piemēram, kad viņi raud, kāds atnāks viņus paņemt klēpī. Šajā vecumā ir raksturīgi izrādīt protestu, kas parāda, ka smadzenes ir attīstījušās tiktāl, ka viņi konkrētu cilvēku ir izvēlējušies par savu aprūpētāju. Šis var radīt kautrēšanos svešinieku klātbūtnē jeb ar cilvēkiem, ar ko nav tik regulārs kontakts. Vēl aizvien viņi izrāda bailes no skaļiem trokšņiem un objektiem, kas pēkšņi parādās viņu acu priekšā. 

 Bailes var atvieglot, ļaujot bērnam izrādīt savas bēdas.

1 gads. Nodalīšana no vecākiem ir tipisks baiļu avots šajā vecumā un ilgst līdz pat 6 gadu vecumam. Mazs bērns vēl aizvien ir ļoti atkarīgs no saviem vecākiem, tādēļ viņš var izrādīt satraukumu, kad vecāki nav blakus. Viņi arī var nobīties, ja sevi savaino vai dzirdot kādu pēkšņu, skaļu troksni, piemēram, tualetes ūdeņa nolaišanu. 

2 gadi. Šajā vecumā bērni var izrādīt bailes no dzīvniekiem un lieliem objektiem. Viņu mazais augums un mazā sapratne par šīm lietām var veicināt viņos satraukumu. Šajā vecumā var rasties bailes gulēt tumšā istabā vienam pašam. Maziem bērniem miera sajūtu veicina rutīna un struktūra, tādēļ izmaiņas viņu vidē var būt satraucošas.

3 līdz 4 gadi. Līdz ar smadzeņu attīstību, attīstās arī bērna apziņa un izdoma par potenciālajām briesmām. Sapņos var parādīties briesmoņi, kā arī citas biedējošas lietas. Viņi var izrādīt bailes no dzīvniekiem, maskām, tumsas un, iespējams, meklēs mierinājumu nakts vidū. Var būt pastiprināta atdalīšanās no vecākiem, jo pieaug viņu patstāvība. Tam par pierādījumu kalpo bērna izteicieni: Es varu pats... Nē, es gribu!

5 līdz 6 gadi. Šajā vecumā bērni var runāt par bailēm no fiziskas ietekmēšanas un sliktiem cilvēkiem. Bērni var runāt par realitātē neeksistējošām briesmām, piemēram, raganām, spokiem vai citiem pārdabiskiem radījumiem. Pērkons un zibens arī var viņus satraukt. Gulēšana vienatnē vai palikšana vienam var būt vēl aizvien problēma, jo bērns tikai tagad sāk apzināties sevi kā atsevišķu būtni.

7 līdz 8 gadi. Bērni visvairāk baidās no palikšanas vienatnē, kas var veicināt vēlmi pēc kompānijas, pat ja viņi spēlējas vienatnē. Bērni var runāt par nāvi un uztraukties par lietām, kas var viņiem nodarīt pāri, piemēram, auto avārijas vai lidmašīnu avārijas. Vēl aizvien var būt bailes no tumsas.

9 līdz 12 gadi. Šajā vecumā var tikt izrādītas bailes no kontroldarbiem skolā. Viņi var satraukties par savu izskatu, kā arī baidīties no nāves vai pāridarījumiem. Jo vairāk viņi kļūst par patstāvīgām būtnēm, jo vairāk viņi sevi salīdzina ar citiem, un tas var veicināt satraukumu. Bērni var izrādīt diskomfortu par pieaugšanu, kamēr citi bērni ar nepacietību vēlēsies kļūt pieauguši. Ir svarīgi piebilst, jo lielākā vienaudžu grupā jūsu bērns uzturēsies, jo lielāka iespējamība, ka bērns izjutīs satraukumu un vērsīsies pie saviem vienaudžiem pēc padoma, jo tie viņu sapratīs. 

Reklāma
Reklāma

Jaunības gadi. Tīņiem attiecības var būt vislielākais nesaprašanas, uztraukumu un baiļu avots. Kļūstot par sabiedrisku būtni, viņiem vēl aizvien vajag norādes no vecākiem par to, kā virzīties dzīvē uz priekšu, lai vaiksmīgi tiktu galā ar problēmām skolā un attiecībās ar draugiem. Viņi var izrādīt satraukumu par politiskiem jautājumiem, jo arvien vairāk apzinās pasaulē notiekošo. Daži jaunieši var pievērsties māņticībai, lai mazinātu baiļu sajūtu. Jauniešus var uztraukt neziņa par nākotni un pieaugušo dzīvi. 

 


LASI ARĪ: Kā palīdzēt bērnam uzveikt bailes?

Bērns naktī staigā, runā un murgo. Iemesli un risinājumi

No kā visvairāk baidās mazuļi. Ieteikumi vecākiem, kā bailes pārvarēt



Stratēģijas, kā cīnīties ar satraukumu
Vecāku gādība. Maziem bērniem bailes var novērst ar vecāku gādību, jo tā sniedz drošības sajūtu. Bērnam pieaugot, viņi apzināsies, ka būs vajadzīgs atrast gan drosmi, gan asaras, lai cīnītos ar savām bailēm. Taču arī tad pieaugušajiem ir jābūt klāt, lai viņiem būtu sava uzticības persona, uz ko paļauties. Kad bērni ir satraukti, vislabākais atbalsts nāks no viņu tuvākajiem cilvēkiem. Bērna baiļu uzklausīšana un atbalstīšana palīdzēs mazināt viņu bailes. Galvenais ir izrādīt to, ka uzklausāt savu bērnu, nevis sākt risināt problēmas un noniecināt viņa teikto. Ja bērna bailes ir hroniskas, tad būtu jāmeklē veidi, kā mazināt šo satraukumu. 

Spēlēties ar bailēm. Viens no veidiem, kā bērna uztvere attīstās, ir iepazīstot savu apkārtējo pasauli. Ja bērns sabīstas vai izrāda bailes, tad ar šo emociju ir jāprot spēlēties, lai mazinātu tā intensitāti. Spēlējoties bērna smadzenes izveido signālus, ka bailes ir mazākas, un attiecīgi emocionālā sistēma netiks ietekmēta. Tradicionālās spēles, piemēram, paslēpes, galda spēles vai pasakas ietver nelielu risku un bailes, tādēļ tās var līdzēt.

Drosme. Bērni jaunāki par 5-7 gadiem nespēj izrādīt drosmi, jo nav līdz galam attīstījusies konkrētā pieres daļas garoza. Viņi vienlaikus var izjust tikai vienu intensīvu emociju, tādēļ bailes var viņus ļoti uztraukt. Veicot spiedienu, bērns var kļūt saniknots un pat uzbrukt. Kad bērns ir jaunāks par 6 gadiem, vislabāk ar baiļpilno pasauli viņam iepazīties kopā ar kādu, kam viņš uzticas. Ir būtiski neļaut bailēm diktēt to, ko viņi vēlas vai nevēlas darīt. Vecākiem bērniem palīdz izrunāšanās par to, kas viņus biedē. Kad viņi var atrast vārdus, lai aprakstītu savas bailes, viņiem būt vieglāk izteikt savas vēlmes, kas ļaus viņiem tālākā nākotnē kļūt drosmīgākiem.

Asaras. Bailes var atvieglot, ļaujot bērnam izrādīt savas bēdas. Piemēram, viņi var stāstīt par draugu, kas nekad ar viņu nespēlējas. Dažreiz vienīgais, kas palīdz, ir izraudāšanās savu baiļu priekšā. Šādā veidā tiks izlaistas bailes no sistēmas.