Seksuāla vardarbība ir novēršama, izglītojot bērnus un pieaugušos

Seksuāla vardarbība pret bērniem ir proporcionāli izplatītākais kriminālnozieguma veids pret bērniem, taču runāt par šo tēmu daudzi joprojām nevēlas. Tomēr jādara viss, lai šis jautājums nebūtu tabu – jo tikai izglītojot bērnus un iedrošinot viņus būt atklātiem, mēs varam viņus pasargāt. “Ja mēs problēmu nesāksim risināt jau šodien, tad rīt mums būs cietušie, kuru pāridarījumu mēs, iespējams, varējām novērst,” uzsverot prevencijas nozīmi, saka Donalds Findleiters. 

FOTO: Shutterstock.com

Lai uzlabotu to, kā izturamies pret cietušajiem, jāapzinās, ka pašreizējā sistēma nav pietiekami saudzīga. Tai jābūt tādai, kas cietušos iedrošina vērsties pēc palīdzības, nevis vēl vairāk nobiedē

 

Gada nogalē "Centrs Dardedze" ikgadējā konferencē viesojās neatkarīgais eksperts seksuālās vardarbības pret bērnu novēršanā Donalds Findleiters (Donald Findlater) no Lielbritānijas. Latvijas vecāku organizācijai “Mammām un Tētiem” bija iespēja speciālistu izvaicāt par izaicinājumiem seksuālo noziegumu novēršanā, Latvijā plānoto “Bērna mājas”* modeli,  par “Apļu atbalstam un atbildīgumam”** nepieciešamību. 

 

Atklātība var veicināt noziegumu mazināšanos
Lai novērstu seksuālo vardarbību pret bērniem, pirms tā ir notikusi, nepieciešams strādāt visos līmeņos vienlaikus – gan izglītojot sabiedrību kopumā, gan pievēršoties riska grupām – potenciālajiem upuriem un pāridarītājiem, gan arī palīdzot cietušajiem bērniem un dzimumnoziedzniekiem, lai vardarbība vairs neatkārtotos, un bērns pieaugot neturpinātu vardarbības ķēdi. Speciālists norāda, ka uz vienu policijā iesniegto sūdzību ir 6-7 gadījumi, par kuriem neviens neziņo. Taču ziņojumi policijai nav pašmērķis – galvenais ir novērst noziegumu izdarīšanu, tāpēc nepieciešams veltīt lielāku uzmanību prevencijai.

Domājot par iespējamo noziegumu novēršanu, ir svarīgi sarunas sākt ģimenē. Eksperts norāda, ka bērniem jāskaidro, kas ir katra cilvēka privātās robežas, kuras citiem nav tiesību pārkāpt. Jāskaidro, ka bērnam nav jābaidās stāstīt vecākiem par neērtām tēmām. Ir jāveicina veselīgas, atklātas sarunas ar bērniem no pāris gadu vecuma līdz pat 17 gadiem. Kādēļ tas ir tik svarīgi? “Tikko rastos dzimumnozieguma risks, bērni apzinātos, ka šāda rīcība nav normāla, un neklusētu par to. Tas bērnus padarītu aizsargātākus, jo iespējas izdarīt dzimumnoziegumu, nesaņemot sodu, stipri samazinātos. Visā pasaulē daudzi bērni neapzinās, vai un kādas darbības pret viņu ir noziegums,” uzsverot prevencijas nozīmi, saka Donalds Finlanders. 

“Bērni daudzos gadījumos vardarbību piecieš, jo viņiem jau no bērnības iemāca, ka sekss ir lieta, par ko nerunā. Šī iemesla dēļ bērni vienkārši klusē par nodarījumu. Panākot, ka gan ar vecākiem mājās, gan skolā ar atbildīgajām personām sarunas kļūtu atvērtākas un draudzīgākas, samazinātos pret bērniem vērstu seksuālo noziegumu skaits, kā arī tas ļautu bērniem, ja ir nodarīts pāri, justies labāk, saņemot nepieciešamo palīdzību.” 

Pašreiz bērnus, kuri ir cietuši no seksuālas vardarbības, iztaujā dažādi speciālisti dažādās vietās un bērnam nākas pārstāstīt pieredzēto vairākas reizes. Tāds process nav bērna interesēs. 

Izmeklēšanai ir jābūt bērniem draudzīgai
Šobrīd Latvijā tiek strādāts pie "Bērna mājas” modeļa ieviešanas. “Bērna māja” būtu vieta, kur no seksuālas vardarbības cietuša bērna pratināšanu veiktu kvalificēts profesionālis un visi nepieciešamie speciālisti būtu pieejami vienuviet. D. Findleiters stāsta, ka arī Lielbritānijā šī sistēma pamazām tiek ieviesta, bet vēl nav sākusi reāli darboties. Speciālists vērtē, ka pašreiz bērnus, kuri ir cietuši no seksuālas vardarbības, iztaujā dažādi speciālisti dažādās vietās un bērnam nākas pārstāstīt pieredzēto vairākas reizes. Tāds process nav bērna interesēs. 

“Lielbritānijas speciālisti šobrīd pēta Islandes modeli, ko no tā varētu pārņemt un īstenot Lielbritānijā. Mums šobrīd Portlendā norit pilotprojekts. Ja tas būs veiksmīgs, ieviesīsim arī citos reģionos, taču sākotnēji jāpārbauda, kā sistēma darbojas realitātē,” skaidro speciālists. Eksperts pauž, ka pašreizējai sistēmai ir būtiskāka problēma - tā vairāk piemērota pieaugušajiem, taču nerūpējas par bērna interesēm. “Bērna mājas modelis ir reāla, darboties spējīga sistēma, kas var pastāvēt paralēli jau esošajai. Lai uzlabotu to, kā izturamies pret cietušajiem, jāapzinās, ka pašreizējā sistēma nav pietiekami saudzīga. Tai jābūt tādai, kas cietušos iedrošina vērsties pēc palīdzības, nevis vēl vairāk nobiedē,” tā D. Findleiters.

 


LASI ARĪ: Vai un kā iespējams atpazīt pedofilu tuviniekos

Reklāma
Reklāma

Aktuāli - kā ar bērnu runāt par pedofīliju?

Mammas vīrietis mani seksuāli izmantoja. Mamma to zināja...

Kā seksuāli izmantoja četrgadnieci. Patiess stāsts

Ūsainis vilka mani pie sava locekļa. Bērna seksuālās vardarbības stāsts

Stāsts par ūsaini un seksuālo vardarbību. Psihologa komentārs

Seksuālā vardarbība pret bērnu - visretāk atklātais noziedzīgais nodarījums


 

Sabiedrības drošībai un iesaistei - “Apļi atbalstam un atbildīgumam”
Daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, tiesībsargājošās iestādes (Latvijā Valsts probācijas dienests) īsteno programmu “Apļi atbalstam un atbildīgumam”. To mērķis ir cietumsodu izcietušu dzimumnoziedznieku atbalstīšana un sociālās integrācijas veicināšana. D. Finlanders stāsta, ka viņa pieredze liecina, ka šīs programmas ir efektīvas, tās var mazināt nozieguma atkārtošanas risku. “Esmu bijis iesaistīts šajās programmās, esmu redzējis rezultātu, ko tās sniedz. Brīvprātīgo iesaiste nav risinājums visos gadījumos, bet daudzās situācijās tas ir iespējami labākais paņēmiens, lai novērstu atkārtotu nozieguma izdarīšanu. Bijušie noziedznieki pēc iznākšanas no cietuma nereti noslēdzas, un ir izolēti, taču iesaistīšana, iespēja noziedzniekam par savu pieredzi runāt daudz dod noziegumu mazināšanai. Lielbritānijā 2002. gadā vienlaikus palaidām trīs Apļus, viens no tiem neizdevās. Atlikušie divi sevi attaisnoja. Pirmais neizdevās, jo galveno uzmanību projekta organizatori veltīja brīvprātīgo piesaistei. Nenoliedzami, atrast gana piemērotus brīvprātīgos ir liels izaicinājums. Kopš tā laika ir 15-18 projekti visā Lielbritānijā.” Eksperts kopumā atzinīgi vērtē vietējās sabiedrības iesaisti dzimumnoziegumu savlaicīgā novēršanā. “Iesaiste vienlaikus izglīto vietējo sabiedrību, jo viņi kļūst daļa no procesa, viņi kļūst atbildīgi. Emocionālā sasaite rodas arī pāridarītājiem ar sabiedrību.” Vienlaikus speciālists atzīst, ka tas nav darbs, ko var veikt ikviens. “Daži justos aizskarti par piedāvājumu vien šādā projektā iesaistīties. Tas ir liels ieguldījums, kas tiek prasīts no brīvprātīgā.”

Bērniem jāskaidro, kas ir katra cilvēka privātās robežas, kuras citiem nav tiesību pārkāpt.

Dzimumnoziegumu formas pret bērniem mainās laikam līdzi
Uz jautājumu, vai var sacīt, ka laika gaitā palielinās pret bērniem veikto dzimumnoziegumu skaits, speciālists piekrīt, ka statistiski palielinās notiesāto, līdz ar to arī cietušo skaits, bet esot jāņem vērā tas, ka joprojām ir liels daudzums nesodīto, līdz ar to cipari var parādīt, nevis to, ka problēma palielinās, bet ir palielinājies atklāto noziegumu skaits. “Ja notiesāto skaits palielinājies, piemēram, divas reizes, tas nenozīmē, ka arī noziegumu skaits palielinājies. Izdarot secinājumus par statistiku, jāņem vērā kopējā situācija.” Speciālists norāda, ka problēma jārisina, atceroties, ka parādās jauns dzimumnoziegumu veids – noziegumi, kas veikti ar interneta palīdzību. “Cilvēki, kas iesaistīti šajos noziegumos, var arī nebūt saistīti ar fiziku aizskaršanu. Iespējams, reālajā dzīvē cilvēks nebūtu saņēmies veikt seksuālu noziegumu, taču interneta vidē robežas starp atļauto un neatļauto pārkāpt ir daudz vieglāk. Lielbritānijā šobrīd strādājam pie sabiedrības izglītošanas interneta noziegumu profilaksē. Bērni jāizglīto par robežām ne tikai dzīvē, bet arī internetā. Nodarījumu forma mainās, tādēļ speciālistiem jāstrādā ar jauniem izaicinājumiem, ir jāskatās uz priekšu, lai apzinātos tās jaunās noziegumu formas.” 


* “Bērnu māja” - ir starpnozaru un starpinstitucionāls pakalpojums, kura ietvaros bērnam, kurš cietis no vardarbības, nepieciešamā atbalsta un aizsardzības plānošana, kā arī pret bērnu izdarītā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana notiek vienkopus, piesaistot starpdisciplināru speciālistu komandu.

** “Apļu atbalstam un atbildīgumam” - metode, kas veicina bīstamu dzimumnoziedznieku drošu integrāciju sabiedrībā pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes, jo šai noziedznieku kategorijai ir sevišķi augsts jaunu vardarbīgu un/vai dzimumnoziegumu izdarīšanas risks.