Mazās Elīzas joki!

Pie mums ciemos atbraucis mazdēliņš (2 g. 2 mēn.). Vakarā abi ar meitu Elīzu (2 g. 11 mēn.) iet gulēt, bet Gustavs nevar aizmigt, čīkst. Toties Elīzai vēl miega nevienā acī, un viņa no otras istabas saka man tā konkrēti: "Dzirdi, mammu, - tev bērns raud!"

Dārziņā Elīzai (2 g. 11 mēn.) sanākušas lielas domstarpības ar draudzeni mantas dēļ, un draudzene viņai saskrāpējusi seju. Otrā dienā es jautāju Elīzai, vai viņas salīgušas mieru. Viņa tā nopietni saka: "Nū... miers jau mums ira, bet mēs skrāpējamies!"

Elīzai netīšām pieslapinājušās biksītes. Es baros, bet viņa man saka:" Es arī žagariņu paņēmu līdzi tieši..." un dod man žagariņu.

Elīza (3 g.) emocionāli stāsta savu sapni: "...te jūra stāvēja, un te bija liela apkārtne... Izstāstīšu bērnību, kur mēs gājām."

Abas ar ​Elīzu (3 g. 2 mēn.) sēņojam mežā, un viņa spriedelē: "Mežā gan ir tik jauki - viss ir kā veikalā, gan sēnes, gan ogas, gan puķes..."

Lasām par Buratino, kāds viņš blēņdaris. ​Elīza (3 g. 2 mēn.) nesaprot, kāpēc viņš dara tādas palaidnības. Es saku, ka tā ir viņa pirmā dzīves diena - lai izaugtu par labu cilvēku, vajag ļoti daudz laika. Viņa padomā un saka: "Vai tu mani izaudzināsi par labu cilvēku?"

Elīza (3. g 2 mēn.) fantazē: "Mēs ar Kešu gājām pa mežu - tur tārpiņš, ieraugījis baraviku, ierakies iekšā un nemaz nelīž ārā!"

Elīza (3. g 2 mēn.) ar savu grupiņu brauks uz Madonu skatīties trusīšus. Tētis jokojas: "Elīziņ, kā tu to trusīti samīļosi - viņam tak šitādas garas ausis!" ​Elīza skaidro: "Bet viņš tās ausis noliks uz pleciņiem, un tad es viņu varēšu samīļot!"

Elīza (3 g. 2 mēn.) ēd vīnogas un saka: "Es iekodu vīnogai viduklītī!"

Iznākam ar ​Elīzu (3 g. 3 mēn.) no aptiekas un viņa jautā: "Kurš visilgāk dzīvo?"

- Nezinu.

- Pārdevēja. 

- Kāpēc?

- Jo kas cilvēkiem pārdos zālītes, ja viņas nebūs?

Elīza (3 g. 3 mēn.) ēd banānu un pacienā mani arī: "Ēd, tikko no gotiņas!"

Iepriekšējā dienā pagriezām laiku par stundu atpakaļ. Šovakar ​Elīza (3 g. 3 mēn.) saka: "Nu, tinam laiku!"

Tētis ir zirgs un ​Elīza (3 g. 3 mēn.) uz viņa jāj. Zirgam no lielas jāšanas izveras siksna, un ​Elīza mēģina to ievērt atpakaļ: "Zirg, apgriezies tagad otrādi un guli pavisam plakans!"

Elīza (3 g. 4 mēn.): "Kaķis atnāks, ieraudzīs peli - un nebūs tur nekāda skūpstīšanās, - būs AM! Un viss, apēdīs peli..."

Elīza (3 g. 5 mēn.) sastrādājusi nedarbu - saplēsusi fajansa figūriņu un nolikusi vietā, nevienam neko nesaka. Eju noskaidrot apstākļus: "Zini, Elīziņ, tu esi sadarījusi blēņas."

- NU? (tā ieinteresēti)

- Saplēsi figūriņu. Kur tas notika? Man jāatrod viena detaļa, lai varētu salīmēt.

- Es sēdēju uz kāpnēm, un es biju DUSMĪGA! (attiecīgā intonācijā). Bet tad es vēl nekādas blēņas nebiju izdarījusi... (tā naivi un nevainīgi). Tad es iegāju istabā, par kaut ko sadusmojos un dauzīju to cilvēciņu pret grīdu, un viņš saplīsa... (bēdīgi)

- Un kur tā lauska varētu būt?

- Nu, viņa turpat zem gultiņas stāv! (mirdzošām actiņām, priecīga, ka varējusi man palīdzēt).

Bērnudārzā sarunājas divas četrgadīgas meitenes: 

- Man arī nopirka tādu pašu zirdziņu kā tev.

- Nekā, man to zirdziņu atveda no Turcijas!

- Es arī biju Turcijā.

- Bērni nevar vieni iet uz Turciju!

- Biju gan es Turcijā!

- A man pofig!

Satikušās divas radinieces, 3 un 4 gadus jaunas, un apspriežas, kā kurai iet pa dārziņu:

- Man nepatīk dārziņā, jo tur visu laiku ir jāguļ!

- Man arī nē, - mūs visu laiku ved uz poda.