Gregora jociņi!

Iesūtījusi Arta Ludborža.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ilustrators: Jānis Beķeris.

Gregors​ (2 g. 7 mēn.) staigā pa izvilktu izvelkamo krēslu un skaita pašizdomātu pantiņu:
"Es gāju, gāju, nokritu, bums, bāc, babāc!"
Tas viss tiek pavadīts ar atbilstošu performanci - beigās tiešām speciāli nogāžas zemē. Pieceļas, paklanās un saka: "Un tagad applaudējiet!" Mēs applaudējam. Gregors: "Un tagad mācieties jūs: "Es gāju, gāju, nokritu...." "
***

Gregors (3 g.) vienu vakaru paziņo, ka negulēs gultā, bet veļas kumodes lielajā lādē, un lūdz, lai izņemu no turienes palagus.
- Dēliņ, bet kur tad mēs tos palagus liksim?
- Koridorā pie durvīm!
- Bet tad jau mēs rīt no mājas ārā netiksim!
- Nu, tad pārdosim tos palagus!
- Kurš gan mūsu vecos palagus pirks...
- Nu, tad piekārsim pie griestiem kā rotājumus!
***

Gregoram (3 g. 7 mēn.) piedzimst māsiņa. Vienu vakaru bēbis ļoti brēc, jo sāp vēders. Gregors dusmīgs, atnāk un saka mammai: "Šitā māsa ir pārāk brēcīga! Vai tad tu nevarēji slimnīcā tādu nebrēcīgu paņemt?!"
***


Gregors (4gadi) iet ar vecmāmiņu uz tirgu un saka viņai:
- Zini, man tāda maza domiņa ienāca prātā, tāda maza idejiņa - nopērc man to sarkano pistoli!
- Bet Tev jau ir mājās pistole!
- Bet tā taču ir zaļa, nevis sarkana!
***

Reklāma
Reklāma


Gregors (4 gadi) ļoti priecīgs līksmojas onkuļa augstskolas izlaidumā. "Nu tu gan dzīvo zaļi," saku viņam. "Nē, es nedzīvoju zaļi, es dzīvoju sarkani un dzelteni!"