Visus iepriekšējos gadus tīņi bija spiesti piemēroties pieaugušo dzīves ritmam un mosties agrāk nekā paredz viņu bioloģiskais pulkstenis. Photo by Ketut Subiyanto from Pexels


Pateicoties Covid-19, pusaudži beidzot izgulējušies un mazāk depresīvi

 20. novembris 2020 14:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Covid - 19 pandēmijas ierobežojumi nomāc lielāko daļu cilvēces. Kā vienu no visvairāk emocionāli skartajām iedzīvotāju grupām līdz šim uzskatīja pusaudžus, kuriem īsta un reāla ikdienas komunikācija ar vienaudžiem ir svarīgs vecumposma uzdevums.  Paliekot mājās, jaunieši ir spiesti vēl intensīvāk izmantot sociālos tīklus, kas, savukārt, pastiprina sociālo trauksmi un vienlaikus arī nošķirtības sajūtu. 



Bet, izrādās, katram mākonim ir zelta maliņa, jo vismaz vienu labumu Covid - 19 karantīnas un mājās dzīvošanas noteikumi ir devuši, vēsta vietne nireyal.medium.com. 

Raksta autors Nirs Eijals (Nir Eyal), rakstnieks un lektors vairākās ASV augstskolās, kas padziļināta pēta tehnoloģijas un studējis psiholoģiju, šī brīža sabiedrības attieksmi pret sociālajiem tīkliem salīdzina ar velosipēdiem. Velosipēdus kā ērtu pārvietošanās līdzekli sāka izmantot Viktorijas laikmetā. Toreiz sabiedrības sašutumu un "morālo paniku" izpelnījās fakts, ka ar velosipēdiem grib pārvietoties arī sievietes. Pēc tā laikmeta medicīnas ekspertu domām, velosipēdi kaitēja sievietes veselībai, ietekmēja viņas sievišķo gaitu, veicināja neauglību, izraisīja psihozi un traukšanās pārcilvēciskā ātrumā izraisīja “velosipēdistu sejas” veidošanos. Šodienas acīm šie argumenti ir smieklīgi, bet toreiz to uztvēra pilnīgi nopietni. Vai sociālie mediji ir jaunais velosipēds?
Mūsdienu uzskati tehnoloģiju kaitīgumu ir līdzīgi Viktorijas laikmeta morālajai panikai par velosipēdiem.

Piemēram, visi vecāki zina, ka sociālie mediji šausmīgi kaitē pusaudžu garīgajai veselībai ... bet vai tā ir?

2017. gadā izdevums “The Atlantic” publicēja Džeina Tvenge (Jean Twenge) rakstu “Vai viedtālruņi iznīcina paaudzi?". Raksts izpelnījās milzu popularitāti. Tajā bija izteikti apgalvojumi, ka "tīņiem, kas trīs vai vairāk stundas dienā pavada elektroniskajās ierīcēs, ir par 35 procentiem lielāks risks piedzīvot pašnāvnieciskas domas". Lai gan pārmērīga sociālo mediju izmantošana tīņu vidū ir saistīta ar garīgās veselības jautājumiem, tomēr sociālo mediju ietekme uz garīgo veselību kopumā ir ārkārtīgi maza, liecina kādā citā pētījumā apkopotie dati. Ietekme ir apmēram tikpat nozīmīga kā "kartupeļu ēšana", respektīvi, gandrīz nekāda. 
 

 

Lai gan pārmērīga sociālo mediju izmantošana tīņu vidū ir saistīta ar garīgās veselības jautājumiem, tomēr sociālo mediju ietekme uz garīgo veselību kopumā ir ārkārtīgi maza, liecina kādā citā pētījumā apkopotie dati. Ietekme ir apmēram tikpat nozīmīga kā "kartupeļu ēšana", respektīvi, gandrīz nekāda. 

 

Nesen pētniece Džeina Tvenge veikusi vēl vienu apjomīgu pusaudžu aptauju, kas jau izskatās optimistiskāka. Aptaujājot vairāk kā pusotru tūkstoti tīņu 2018. gadā un 2020. gadā karantīnas laikā, atklājies, ka pusaudži karantīnas laiku pārdzīvo pārsteidzoši labi. Ir samazinājušies gan depresijas rādītāji, gan norādes, ka tīņi jūtās vientuļi.  Ja 2018. gadā 27 % tīņu bija depresīvi, tad 2020. gadā vairs tikai 17%. Tas ir dramatisks uzlabojums. 
Vai iemesls ir mazāk lietoti sociālie tīkli? Nē, jo ierobežojumu laikā cilvēki sociālos tīklus lieto tikpat intensīvi kā iepriekš. Neliels samazinājums  - līdz 15%, ir uz tā rēķina, ka interneta vietņu vietā dažreiz jaunieši ir izvēlējušies skatīties telefizoru. 

Tad kāpēc tīņi karantīnas laikā ir mazāk nomākti? Pētījumi liecina, ka, iespējams, ir divi skaidrojumi attiecībā uz pusaudžu depresijas samazināšanos. 

 

Pirmkārt, viņi vairāk guļ un,  otrkārt, viņi pavada vairāk laika kopā ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem.


Pirmkārt, viņi vairāk guļ un,  otrkārt, viņi pavada vairāk laika kopā ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem.

Pētniece raksta, ka tieši neizgulēšanās un nepietiekams miegs ir viens no pusaudžu depresijas iemesliem, un iepriekšējais dzīves temps uzspieda pusaudžiem neveselīgu dzīves modeli. 
Zināms, ka visus iepriekšējos gadus tīņi bija spiesti piemēroties pieaugušo dzīves ritmam un mosties agrāk nekā paredz viņu bioloģiskais pulkstenis. Tagad viņi no rīta var gulēt ilgāk un tas uzlabo viņu mentālo veselību. 

Otrs faktors ir nepieciešamība pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni, un arī tas ir atstājis pozitīvu iespaidu uz pusaudžu emocionālo veselību. 

Tātad, praktiski nesamazinoties sociālo mediju patēriņam, bet mainoties miega daudzumam un kopābūšanai ar tuviniekiem, ir uzlabojusies pusaudžu pašsajūta. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti




Kategorijas