Foto: Shutterstock.com

Risks apdegt kalnos ir īpaši augsts


Kas ir bīstamāks - dienvidu un kalnu saule vai solārijs

 22. oktobris 2020 11:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Kaut arī COVID 19 ir iecirtis pamatīgu robu tūrisma nozarē, ir cilvēki, kas arī šajos apstākļos turpina ceļot. Rudens un ziemas periodā iecienītākie galamērķi ir dienvidu valstis vai kāds no slēpošanas kūrortiem. Diemžēl daļa ceļotāju piemirst, ka atrodoties tuvāk saulei, pieaug ultravioletā starojuma intensitāte, tāpēc ir lielāks risks gūt ādas apdegumus. 



Par to, kādi piesardzības pasākumi jāievēro ceļojot un kāpēc solārijs nav tā labākā alternatīva, lai gūtu iedegumu, pieredzē dalās dermatoloģe Alise Balcere.
 
Kas ietekmē saules izstaroto ultravioleto (UV) starojumu un kāpēc dienvidu valstīs tā ir vairāk? 
Ultravioletā starojuma apjoms, kas sasniedz zemes virsu, ir atkarīgs, pirmkārt, no tā, cik tuvu zemei atrodas saule. Jo mazāks attālums un taisnāks staru krišanas leņķis, jo vairāk UV starojuma nonāk līdz mums.
Otrkārt, no tā, kāda ir UV staru absorbcija. To ietekmē ozona slāņa biezums, kas, zemei rotējot ap sauli, nedaudz mainās, kā arī mākoņu daudzums. Tā kā dienvidu valstis atrodas tuvāk ekvatoram, tās atrodas arī relatīvi tuvāk saulei, un UV starojums tur ir augstāks. Tas nozīmē, ka dienvidos mūsu āda var daudz ātrāk apdegt. 
 
Kāpēc arī ziemas laikā, dodoties uz kalniem slēpot, var gūt ādas apdegumus?
Kalni ir īpaši ar to, ka, jo augstāk mēs atrodamies, jo gaisa temperatūra mazinās, bet UV starojuma daudzums pieaug. Tādēļ aukstā ziemas dienā, atrodoties kalna  virsotnē, ir daudz lielāks risks apdegt, kā šajā pašā dienā atrodoties kalna pakājē. Tas skaidrojams ar to, ka kalni atrodas augstāk virs jūras līmeņa, tātad tuvāk saulei. Turklāt sniegs atstaro līdz pat 80% no UV starojuma, ievērojami palielinot ādas apdegšanas risku. 
Slēpojot obligāti jāpadomā ne vien par sejas ādas aizsardzību, bet jālieto arī saulesbrilles ar UV filtru, jo ilgstoša acu pakļaušana UV starojumam var veicināt acu apduļķošanos jeb kataraktu. 
 
Vai UV starojums Latvijā un, piemēram, Spānijas dienvidos būtiski atšķiras?
To, kāds ir UV radiācijas indekss konkrētajā reģionā un konkrētajā dienā var noskaidrot apmeklējot jebkuru laika ziņu vietni. Ja ir skaidra diena un saule spīd gan Latvijā, gan Spānijā, Spānijā šis indekss var būt pat vairākas reizes augstāks kā Latvijā. Tas nozīme, ka dienvidos nereti pietiek atrasties saulē 15 – 20 minūtes, lai āda saņemtu to pašu UV staru daudzumu, ko Latvijā stundas laikā.
 
Pie kāda UV radiācijas indeksa jāsāk domāt par ādas aizsardzību?
Ja  esat plānojuši atrasties saulē vairāk par stundu, saules aizsarglīdzekļi jāsāk lietot jau tad, ja UV indekss ir lielāks par 2.
Ja esat nolēmuši baudīt sauli kādā no dienvidu pludmalēm, noteikti vajadzētu lietot saules aizsarglīdzekļus ar lielāko aizsardzības faktoru – SPF50, turklāt vajadzētu izvairīties no atrašanās tiešos saules staros dienas centrālajā daļā. 
Ilgstoša atrašanās saulē ir ne vien kaitīga, bet arī negatīvi ietekmē mūsu izskatu. Āda ātrāk noveco, parādās ādas pigmentplankumi un dziļas grumbas. To lieliski pierāda fakts, ka gados vecākām pacientēm āda tajās ķermeņa daļās, kas nav bijusi pakļauta ilgstošai saules iedarbībai, izskatās pat par vairākām desmitgadēm jaunāka. 
 
 
Lai saņemtu ikdienā nepieciešamo D vitamīna devu, pietiks arī ar to starojumu, ko saņemsiet no rīta un vakarā
 
 
No cikiem līdz cikiem nebūtu vēlams atrasties tiešā saulē? 
Precīzu laiku var noteikt apskatot UV indeksa prognozi kādā no laika ziņu vietnēm. Pamatā vasaras periodā tas ir laiks no 10.00 – 16.00, savukārt, siltajās un saulainajās rudens dienās piesardzība jāievēro posmā no 11.00 – 14.00. 
Ja dienas centrālajā daļā tomēr uzturaties saulē, valkājiet vieglu apģērbu ar garām piedurknēm, galvassegu un saulesbrilles, bet uz tām ķermeņa daļām, kas pakļautas saules staru iedarbībai, uzklājiet saules aizsarglīdzekļus. 
Lai saņemtu ikdienā nepieciešamo D vitamīna devu, pietiks arī ar to starojumu, ko saņemsiet no rīta un vakarā. Pētījumi rāda, ka veselam, jaunam cilvēkam pietiekamu D vitamīna devu āda saražo, ja trīs reizes nedēļā pa 15 minūtēm saulei ir pakļauta tikai seja un rokas ārpus T-krekla. Vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām nepieciešamais laika intervāls ir lielāks, bet šajos gadījumos ir ieteicams D vitamīnu iegūt ar sabalansētu uzturu. 
 
Vai pietiek uzklāt saules aizsarglīdzekļus tikai no rīta, vai arī dienas laikā tie jāatjauno?
Ik pēc 2 stundām aizsarglīdzekļus vajadzētu uzklāt no jauna, bet, ja dodaties peldēt, vēl biežāk. Ūdensizturīgos saules aizsarglīdzekļus būtu jāatjauno ik pēc 40 minūtēm, bet tos, kas skaitās īpaši ūdensizturīgi - ik pēc 80 minūtēm.
Dažkārt cilvēki maldīgi domā, ka produkti ar augstāku aizsardzības faktoru ilgāk aizsargā ādu, taču tā nav. Viņi aiztur lielāku procentu UV staru un labāk pasargā ādu, taču laika ziņā to iedarbība nav ilgāka. 
 
Vai ir kādas ādas procedūras, kuras nevajadzētu veikt pirms došanās uz dienvidu valstīm?
Būtu jāizvairās no ādas pīlinga un citām procedūrām, tai skaitā visām lāzerprocedūrām, kuru laikā tiek nolobīts augšējais ādas slānis. Kaut arī šādas procedūras ādu padara maigu un tā izskatās labāk, ir jārēķinās, ka katra noņemtā ādas šūna samazina aizsardzību pret sauli.
 
 
Ir pierādīts, ka bieži apdedzinot ādu agrā bērnībā palielinās ne vien melanomas, bet arī citu ļaundabīgu ādas audzēju attīstība. 
 
Kurām cilvēku grupām būtu jāievēro īpaša piesardzība, ceļojot uz dienvidiem?
Par ādas aizsardzību jādomā ikvienam, taču īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu. Jo gaišāka āda, jo mazāk ādas šūnas spēj sevi pasargāt no kaitīgā UV starojuma.
Piesardzība jāievēro arī cilvēkiem, kuri lieto medikamentus ar fotosensibilizācijas efektu jeb, citiem vārdiem sakot,  palielina mūsu jutību pret sauli. Pirms ceļošanas vajadzētu rūpīgi izlasīt Jums nepieciešamo medikamentu lietošanas instrukciju un gadījumā, ja tie paaugstina jutību pret sauli, izvairīties no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros. Īpaši jāuzmana bērni, jo viņu āda ir jutīgāka kā pieaugušajiem, turklāt ir pierādīts, ka viskaitīgākie ir tie apdegumi, kas gūti līdz 18 gadu vecumam. 
 

Kā bērnībā gūtie apdegumi var ietekmēt turpmāko dzīvi?
Ir pierādīts, ka bieži apdedzinot ādu agrā bērnībā palielinās ne vien melanomas, bet arī citu ļaundabīgu ādas audzēju attīstība. Būtisks ir arī kopējais līdz šim saņemtais UV starojuma daudzums, jo ādas bojājumiem ir tendence uzkrāties. Viena no pazīmēm, ka UV starojuma dzīves laikā ir bijis par daudz un ka mūsu organisms vairs nespēj atjaunot normālu šūnu darbību ir pirmsvēža stāvokļu jeb aktīnisko keratožu parādīšanās. Tie ir sārti zvīņveida veidojumi uz ādas, kas ar laiku var pārtapt ļaundabīgā audzējā un parasti redzami pēc 60 gadu vecuma.
 
Kā rīkoties, ja ādu tomēr gadījies apdedzināt saulē?
Primārais ir atvēsināt ādu. Vislabāk to var izdarīt ar mitru un aukstu dvieli. Var smērēt arī Latvijā tradicionāli lietoto krējumu, taču tikai tik ilgi, kamēr tas ir auksts. Silts krējums ādai nodarīs vairāk slikta, kā laba, jo darbosies kā barjera un traucēs sakarsētajai ādai dabiski atdzist. Kad āda ir atvēsināta, ja nepieciešams, var uzsmērēt kādu pēcsauļošanās losjonu, kas mazina niezi un sāpes.
 
Ja kāds šoruden vēlas gūt iedegumu, bet viņam nav iespēja ceļot, vai solārijs būtu ieteicams kā sauļošanās alternatīva?
Nē, tā noteikti nav laba alternatīva. Gluži kā cigarešu smēķēšana arī solārija apmeklēšana ievērojami paaugstina audzēju attīstības risku. Ir aprēķināts, ka ik gadu Eiropā solāriju dēļ attīstās vairāk kā 3400 melanomu. Tas ir neiedomājami liels skaitlis, un to ir vērts atcerēties. Būtu arvien vairāk jārunā par solāriju kaitīgumu, un šai informācijai vajadzētu būt pieejamai kā pusaudžiem, tā pieaugušajiem, sevišķi sievietēm zem 30 gadu vecuma, kas ir biežākās solārija apmeklētājas. 
 
 Ir aprēķināts, ka ik gadu Eiropā solāriju dēļ attīstās vairāk kā 3400 melanomu.
 
 
Bet lielai daļai sabiedrības šķiet, ka iesauļota āda ir skaistāka.
Kopumā solārijs nevis uzlabo ādas stāvokli, bet tieši otrādi – paātrina ādas novecošanos.  Te ir jājautā – vai vēlamies 20-30 gadu vecumā izskatīties jaunāki, ar mazāk saules plankumiem, vai uz īsu brīdi brūnāki un pēc tam redzami vecāki? Turklāt, tieši saules un solāriju radītie ādas bojājumi, kas iegūti jaunībā, ir viena no problēmām, ko cilvēki cenšas mazināt estētiskajā dermatoloģijā, cenšoties ādu pēc tam atjaunot.
 
Vai cilvēkiem, kuri bieži uzturas saulē vai apmeklē solāriju un kādreiz guvuši apdegumus, būtu jāapmeklē dermatalogs arī tad, ja nav nekādu sūdzību?
Vismaz vienreiz pie dermatologa būtu jāaiziet ikvienam neatkarīgi no sūdzībām. Aizdomīgie veidojumi, kurus parasti pamanām uz ādas, ir tikai aisberga redzamā daļa. Dažkārt bojājumi ar aci nemaz nav saskatāmi, un tos var konstatēt tikai ar īpašas aparatūras palīdzību.
Tad, kad dermatologs būs apskatījis Jūsu ādu, viņš pateiks, vai un cik bieži Jums turpmāk būtu jāpārbauda ādas veselība.
 
 
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas