Vēlā grūtniecība pēc 40. Riski un iespējas
Mūsdienās vēlās mammas jeb sievietes, kuras pirmo bērnu izvēlas dzemdēt pēc 40 gadiem, nav retums. Iedvesmojoties no sociālajos tīklos publicētajām slavenību foto kopā ar bērniem, kuri veiksmīgi sagaidīti pēc 50 gadu vecuma, citi pāri dodas meklēt reproduktologa palīdzību, lai vēl kļūtu par vecākiem, izmantojot donora materiālu. Kādi riski iespējami mammai un bērnam, plānojot grūtniecību vēlu?
Pirmo grūtniecību ieteicams plānot līdz 30 gadu vecumam, kad
vispārējā veselība un auglība sievietēm ir vislabākā. Tomēr
mūsdienu dzīves stils un paradumi ir pretēji, arvien biežāk
sievietes ģimenes pieaugumu sāk plānot ap 35 gadiem, kad
reproduktīvā veselība mainās – samazinās gan olšūnu daudzums, gan
to kvalitāte. Līdz ar to dabīgas grūtniecības iespējas pakāpeniski
samazinās.
Dr. Kristīne Ķempe, Klīnikas EGV ginekoloģe reproduktoloģe,
ultrasonogrāfijas speciāliste iesaka sievietēm, kurām ir
40 gadi vai vairāk, pirms grūtniecības plānošanas veikt vispārējo
veselības pārbaudi.
Hroniskas saslimšanas
Ārste atzīst, ka šajā dzīves posmā sāk parādīties dažādas blakus
saslimšanas - paaugstināts asinsspiediens, vielmaiņas saslimšanas,
piemēram, cukura diabēts, kad savlaicīga ārsta vizīte jau līdz
grūtniecības plānošanai ir ļoti nozīmīga. Tāpat iespējamas
vairogdziedzera saslimšanas, problēmas ar lieko svaru. Jāuzmanās,
ja ir bijusi nieru infekcija. Ieteicams pārbaudīt ginekoloģisko
veselību, jo pusmūža sievietēm var būt dažādas ginekoloģiskas
saslimšanas. Viena no biežāk sastopamajām šajā dzīves posmā ir
dzemdes mioma. Ir gadījumi, kad mioma netraucē, bet iespējams, ka
var traucēt gan ieņemt bērnu, gan iznēsāt veselīgu mazuli.
Visbiežāk esošie mezgli palielinās izmēros, var veidoties arī
jauni, ir lielāks spontānā aborta un priekšlaicīgi dzimuša bērna
risks. Miomas mezgli var radīt akūtas sāpju lēkmes. Tāpat sievietēm
mēdz būt arī olnīcu cistas, polipi, gļotādas izmaiņas, hormonāli
traucējumi.
Pāra - vīrieša un sievietes, auglības pārbaude
Kopā ar ārstu ieteicams plānot grūtniecības ieņemšanu, var būt
situācija, ka mainījusies sievietes vai vīrieša auglība un
nepieciešama medicīniskā apaugļošana, atzīst dr. Kristīne
Ķempe.
Olnīcu aktivitāte katrai sievietei ir individuāla, to var ietekmēt
veselības stāvoklis, pārdzīvotās operācijas. Piemēram, pie
autoimūnām saslimšanām olnīcu izsīkums var iestāties jau agrīni,
savukārt citām veselām sievietēm bez blakus saslimšanām arī 45 gadu
vecumā var būt lieliska reproduktīva veselība.
Rūpīgi jāizvērtē arī partnera veselības stāvoklis - vīriešiem
pusmūžā var būt hipertensija, aptaukošanās, kaitīgie ieradumi.
Nozīmīga ir ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā veselība.
Jāapdomā, vai pāris būs gatavs negulētajām naktīm, vai ir
pietiekoši daudz enerģijas un dzīvesprieka bērnam. Jāizrunā, vai
abiem partneriem ir vienāds skatījums uz grūtniecību šajā dzīves
posmā.
Ģenētisko saslimšanu riski
Jaunas sievietes salīdzinoši dzemdē vairāk, tādēļ risks, ka
gaidāmajam bērnam būs kāda no ģenētiskajām saslimšanām, pastāv arī
jaunu sieviešu vidū. Tomēr pēc 40 gadu vecuma pieaug arī ģenētisko
saslimšanu risks. Plānojot bērnu vēlu, jārēķinās, ka grūtniecības
gaita var būt sarežģītāka - grūtniecības laikā var saasināties
hroniskas saslimšanas. Paaugstināts asinsspiediens var radīt
preekampsijas, eklampsijas risku, priekšlaicīgas dzemdības, risku
nedzīvi dzimušam bērnam. Arī cukura diabēts var būt iemesls
priekšlaicīgām dzemdībām vai sarežģījumiem dzemdībās, ja auglis ir
liels.
Bieži vien, lai ieņemtu bērnu pēc 40 gadu vecuma tiek
izmantotas medicīniskās apaugļošanas procedūras. Lai arī Latvijā
pieejamas jaunākās medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, ieteiktu
reproduktologa palīdzību meklēt pēc iespējas ātrāk. Vislabākie
rezultāti medicīniskajā apaugļošanā, izmantojot savu ģenētisko
materiālu, ir sievietēm vecuma grupā līdz 42 gadu vecumam.
Katras sievietes situācija ir individuāla, vizītes laikā ārsts to
izvērtēs un piedāvās labāko risinājumu.
Fakti un dati:
• Eurostat dati liecina, ka 2018. gadā Eiropas
Savienībā vidējais vecums sievietēm, kuras laida pasaulē pirmo
bērnu bija 29.3 gadi.
• Iestājoties pubertātes vecumam, sievietes olšūnās
ir aptuveni 400 000 folikulu, kas attiecīgi samazinās ar katru
menstruālo ciklu, noritot veselīgas sievietes reproduktīvajam
vecumam. Menopauzes vecumā sievietes olnīcas vairs neproducē
apaugļoties spējīgas olšūnas.
• Spermatoģenēze sākas pubertātes vecumā un turpinās
visu vīrieša mūžu, jo spermatogonālās cilmes šūnas periodiski
atjaunojas. Šis atjaunošanās periods ilgst apmēram septiņdesmit
četras dienas. Līdz ar to vīriešu reproduktīvais periods nesaskaras
ar progresējošu izsīkumu kā sieviešu reproduktīvais periods. Lai
gan spermas kvalitāte periodiski var mainīties, vīriešiem auglība
var saglabāties arī vēlīni.
• 2019. gadā vidējā cilvēku dzīvildze pasaulē
sasniedz 79.5 gadus (salīdzinājumam 1900. gadā – 48,3 gadus), kas
ir sociāls iemesls ,lai vēlētos pēcnācējus radīt vēlu.