Ķermeniskās rotaļāšanās nozīme bērna attīstībā

 12. jūlijs 2020 15:50 Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv Padoms

Vajadzība un interese par spēlēšanos bērniem ir iedzimta, un pirmajos dzīves gados, tai skaitā zīdaiņa vecumā, viena no svarīgākajām lietām ir rotaļas. Tomēr jāatceras, ka spēlēšanās nebeidzas ar jaunu rotaļlietu iegādāšanos. Rotaļāšanās ir mērķtiecīga un emocionāla darbošanās ar bērnu.



Foto: Shutterstock.com

Mazulis vēlas sajust pēc iespējas vairāk siltu, maigu pieskārienu – tie viņam atgādinās par laiku mammas vēderā.


Par to, kā labāk rotaļāties ar bērnu dažādos vecuma posmos un ko rotaļas dod bērnam, žurnālam "Mammām un Tētiem. Zīdainis" skaidro Rimi Bēriem ekspertes – psiholoģe Iveta Aunīte un sertificēta bērnu fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Rotaļāšanās ar pavisam mazu bērnu visbiežāk notiks ar ķermenisko kontaktu – ar pieskārieniem, acu skatienu un balsi –, bet vēlāk rotaļās būs iesaistīti arī dažādi priekšmeti, rotaļlietas. Kā uzsver Jekaterina Bovtramoviča, ķermeniskais kontakts mazulim ir ļoti svarīgs. Mammas vēderā bērniņš ir pavadījis ilgu laiku, esot ciešā kontaktā ar dzemdi un nepārtraukti jūtot pieskārienus savam ķermenim. Tāpēc piedzimstot mazulis vēlas sajust pēc iespējas vairāk siltu, maigu pieskārienu – tie viņam atgādinās par laiku mammas vēderā. Vide, kurā zīdainis ir nonācis, viņam ir pavisam jauna un sveša, tāpēc bērnam ir jāspēj pielāgoties. Vecāki viņam var palīdzēt labāk adaptēties jaunajā vidē tieši ar pieskārieniem – tie mazo gan nomierinās, gan palīdzēs attīstīties. Ar pieskārieniem mazulim tiek minimizēts stress, kas rodas jaunajā un nezināmajā vidē. Psiholoģe Iveta Aunīte teic, ka rotaļāšanās veicina ne tikai bērna attīstību, bet arī veido drošu emocionālo piesaisti vecākiem. Bērns, ar kuru vecāki spēlējas, jūtas svarīgs.

0–3 mēneši

Pirmajos trīs mēnešos rotaļām ir atvēlēts maz laika, jo šajā vecumposmā bērns ļoti daudz guļ. Tomēr ir svarīgi jau no pirmās dienas darboties ar bērnu un dibināt kontaktu. Stāsta psiholoģe Iveta Aunīte: “Šajā vecumā vecāku galvenais uzdevums no rotaļāšanās viedokļa ir dibināt ar mazuli kontaktu un nostiprināt jau to, kas bērnā no dabas ir dots, – iedzimto smaidu, plaukstu tvērienu un kājiņu tipināšanu. Šīs lietas bērnam ir iedzimtas, un ar rotaļām vecāki var veicināt, ka tās nepazūd, lai pēc tam nav jāattīsta no jauna.”

    Fizioterapeita Jekaterina Bovtramoviča teic, ka pirmais, ko mazs bērns mēģina darīt, – dibina acu kontaktu un mācās fiksēt skatienu. Tā tad arī ir pirmā rotaļa vecākam ar jaundzimušo! To var darīt šādi: paņem zīdaini sev uz ceļiem, novieto apmēram 30 centimetru attālumā seju no sejas, ar savām rokām iekļauj mazuļa galvu apskāvienā un aktīvi padarbojas ar viņu – var skatīties mazulim acīs, runāties, dziedāt, smaidīt, rādīt dažādas mīmikas. Mazajam patiks klausīties vecāku balsī, skatīties dažādās grimases, bet tas, ka mazais būs vecākam uz ceļiem, apņemts ar mammas vai tēta rokām, apmierinās viņa vajadzību pēc kontakta. Vēlāk bērns mācīsies atdarināt dažādas mīmikas.

Pirmās rotaļas:

  •  radīt bērna rociņām dažādas taktilās sajūtas – pabraucīt ar mazuļa plaukstiņām pa mammas seju un matiem, tēta seju, varbūt bārdu;
  •  dibināt mazulim roka–mute kontaktu – virzīt mazuļa dūrīti uz viņa muti. Bērns pasauli iepazīst caur muti, un spēja nodibināt rokas un mutes kontaktu attīstībai ir ļoti nozīmīga. Arī pieaugušie, lai paēstu, izmanto šo pašu kontaktu – lietojot galda piederumus;
  •  kājiņu spēlēm mazulim zem ceļiem var novietot sarullētu dvieli, tādējādi ļaujot mazuļa kājām brīvi tipināt;
  •  piedāvāt bērnam savu pirkstu vai lupatiņu, kuru var viegli satvert un spēlēties. 

Lai mazs bērns spētu rotaļāties un attīstīties, viņa plaukstām jābūt brīvām – bez cimdiem, bez garām piedurknēm, kas tās nosedz. Bērna attīstībai roku, pirkstu un dūru bāšana mutē ir nepieciešama, un to nedrīkst bremzēt vai bērnu un viņa vecākus par to kaunināt!

3–6 mēneši

Šajā vecumā rotaļāšanās kļūst pieaugušajiem saprotamāka un interesantāka, jo bērns sāk satvert dažādus priekšmetus un stiept rokas pēc rotaļlietām. Šajā vecumā mazuļi sāk velties – līdz sānam vai jau uz vēdera. Bērns sāk fiksēt skatu uz kustīgu priekšmetu un seko tam ar skatienu. Iveta Aunīte iezīmē, ka šis ir arī periods, kad bērns būtu gatavs kādu brītiņu paspēlēties patstāvīgi: “Ap piecu mēnešu vecumu ir vēlams dot bērnam laiku un iespēju patstāvīgām rotaļām savā vidē, piemēram, ar sasniedzamu grabulīti. Tuvojoties pusgadam, bērnam parādās jauns veids, kā viņš rotaļājas, – sāk sist ar rociņu vai nu pa rotaļlietu, vai pa priekšmetu. Bērnam parādās interese par pīkstuļiem, uz kuriem var uzsist. Šā vecumposma lielākais uzdevums ir trenēt uztveri un uzmanību.”

Rotaļas bērniem 3–6 mēnešu vecumā: 

  • trīs mēnešu vecumā, liekot mazuli rotaļāties uz grīdas, nelielā attālumā acu līmenī novieto kādu mantu, pēc kuras mazulis var mēģināt sniegties. Rotaļlieta jānoliek pietiekami tuvu bērnam, lai radītu interesi un viņš to varētu satvert un tikt tai klāt, tādējādi trenējot velšanās prasmi;
  • rotaļa nozīmē arī jebkuras mantiņas vai priekšmeta virzīšana uz augšu un uz leju un no vieniem sāniem uz otriem. Tādā veidā bērns mācās noturēt skatienu;
  • no trīs mēnešu vecuma ir labi sākt spēlēt paslēpes. Vislabāk, ja slēpšanos sāks ar kādas rotaļlietas paslēpšanu, nevis ar pašas mammas slēpšanos – tas mazuli var uztraukt. Paslēpes bērnam trenē uztveri un uzmanību. Piemēram, mazajam tiek rādīta rotaļlieta, kas pēc tam tiek paslēpta aiz balta papīra lapas, un ievērota šāda kārtība: paslēpta rotaļlieta tiek no vienas lapas malas, bet parādīta jau no citas vietas. Kad šo rotaļu atkārto vairākkārt, bērns jau laikus virzīs skatienu uz to malu, no kurienes parasti mantiņa parādījās;
  • bērnam, guļot uz muguras, rādīt un virzīt mantiņu, veicinot viņa apvelšanos uz vēdera.

Laiks iekārtot rotaļu vietu!

Apmēram trīs mēnešu vecumā, kad mazulis ir atklājis savas rokas, viņš ir gatavs nākamajam attīstības solim – doties dzīvoties uz grīdas. Tāpēc šis ir vecums, kad bērnam ir jāiekārto sava rotaļu vieta uz grīdas, kur viņš var sākt izzināt pasauli plašāk. “Bērnam ir nepieciešama sava rotaļu vieta uz grīdas, kur viņš var spēlēties, darboties, droši kustēties un attīstīties. Uz grīdas bērns jāgulda uz muguras,” stāsta fizioterapeite.

6–12 mēneši

Šis ir vecums, kad bērns mācās sēdēt, rāpot un kļūst kustīgāks. Rotaļās var iesaistīt rāpošanas elementus, tāpat, apgūstot sēdēšanas prasmi, paveras jauni veidi, kā rotaļāties. Ap deviņu mēnešu vecumu bērni sāk rūpīgāk pētīt rotaļlietas, pievērst uzmanību sīkām detaļām, spēj izrādīt salīdzinoši ilgstošu interesi par mantiņu. Mazuļiem parādās interese par atkārtotām darbībām un zilbēm. Iveta Aunīte skaidro: “Ap 8–9 mēnešu vecumu bērni iemācās pamāt “atā”, “cept kukulīšus” un “vārīt putriņu”. Kustību un zilbju atkārtošana ir ļoti attīstoša, un bērna rotaļās vēlams iekļaut šādas nodarbes. Tāpat vērtīga ir plaukstu pirkstu glāstīšana un masēšana, īpaši kopā ar dažādiem skaitāmajiem pantiem.”

Rotaļas bērniem 6–12 mēnešu vecumā: 

  • ap astoņu mēnešu vecumu var spēlēt paslēpes, kurās slēpjas pats bērns. Ar paladziņu tiek slēpts mazulis, bet vecāks saka: “Kur bērniņš? Re, kur ir!” Ap šo vecumu var slēpties arī mamma, tādējādi radinot, ka tas, ka mamma pazūd, nav bīstami, jo mamma atgriežas. Tuvāk gadam vecāks var slēpties, izejot no istabas;
  • rāpošanas spēles: rāpošana cauri tunelim vai pa īpaši sagatavotu trasi no spilveniem, autiņbiksīšu iepakojumiem, matračiem, dažādiem šķēršļiem. Lai veidotu kontaktu ar ģimeni, var piedāvāt mazulim rāpot pāri lielo ģimenes locekļu kājām, kas sasēdušies uz grīdas. Tas ļauj bērnam sajust dažādus līmeņus, un šāda rotaļa, kurā ir iesaistīta visa ģimene, stiprina ģimenes emocionālās saites un sniedz lielu gandarījumu mazulim.

Ideja skaitāmpantiņam!

Vecāks skaita pantiņu un darbojas ar bērna pirkstiņiem. Šāda darbošanās būs piemērota bērniem tuvāk gada vecumam, kad mazais jau sēž.

Mazais pirkstiņš gulēt iet (saliec mazo pirkstiņu),

Zeltnesim jau acis ciet (saliec zeltnesi),

Garais pirkstiņš gultā – hop! (saliec garo pirkstiņu),

Rādītājs vēl saka stop (šūpo rādītāju, pēc tam saliec),

Īkšķītim vēl nenāk miegs (kustina īkšķi) –

Netaisa tas acis ciet! (Īkšķi saliec.)

 

Rotaļāšanās ne tikai veicina bērna attīstību, bet arī veido drošu emocionālo piesaisti vecākiem. Bērns, ar kuru vecāki spēlējas, jūtas svarīgs.

12–18 mēneši    

    Sasniedzot gada vecumu, mazulis kļūst vēl kustīgāks, prot vertikalizēties, tiek sperti pirmie soļi, attīstās staigāšana; parādās vēlēšanās un varēšana būvēt un jaukt. Iveta Aunīte stāsta: “Sākumā bērns savas būves ceļ vertikāli, pēc tam celtnes plešas horizontāli. Ar lielu prieku mazie gāž visu kopā, un vecākiem jāņem vērā, ka bērns pats grib izjaukt to, ko uzcēlis, un pārdzīvo, ja kāds cits to nojauc, – tas mazulim var radīt nepatīkamas emocijas. Tāpat bērniem ļoti patīk spēles, kur var kaut ko likt iekšā un ņemt laukā. Tuvojoties pusotra gada vecumam, bērns, ieraugot rotaļlietu, pats sāk izlemt, ko ar to vēlas darīt. Tomēr reizēm, kad bērnam pietrūkst zināšanu un pieredzes, ir jāparāda, ko vēl ar konkrēto mantiņu var darīt. Piemēram, var parādīt, ka mīkstās rotaļlietas var ne tikai mētāt, bet arī  “barot”, mazgāt, veidot zvēru dārzu vai kārtot rindās.” 

Rotaļas bērniem 12–18 mēnešu vecumā: 

  • jauna pieredze mazajam var rasties no zīmēšanas – sākumā var zīmēt ar speciālajām krāsām un pirkstiem, kas pirkstos radīs nebijušas sajūtas. Noteikti vēlams kādam no vecākiem darboties kopā ar bērnu, nevis atstāt mazo zīmējam vienu pašu;
  • pārlikt dažādus priekšmetus no viena trauka otrā – kastaņus, lielas pogas, klucīšus; var šķirot mantas pēc krāsām;
  • ķeršana un bēgšana. Vecāks ķer, bet bērns bēg – kad mazais jau staigā, šī spēle viņam rada lielu sajūsmu, taču to var spēlēt arī rāpojot. Jāuzmanās, lai, strauji pārvietojoties, bērns nesavainotos;
  • šķēršļu trase – no dažādām mantām izveido trasi un palūdz bērnam nest mantas pa vienai uz kasti. Tas trenē pārvietošanās veiklību, uzmanību, mazais apgūs jaunus vārdus. Bērniem šajā vecumā ļoti patīk palīdzēt vecākiem, viņi grib iesaistīties;
  • līdzsvara trenēšanai var noderēt dažādas līdzsvara virsmas, ortopēdiskie paklājiņi. Pēdu attīstībai noder staigāšana basām pēdām pa dažādām virsmām – smiltīm, čiekuriem, maziem akmentiņiem.

Līdz divu gadu vecumam no rotaļāšanās viedokļa nav starpības, vai bērns ir zēns vai meitene – līdz divu gadu vecumam bērni rotaļājas vienādi. [1]

Kā spēlēties ar bērnu

-Rotaļas un spēles bērnam nepieciešamas jau no pirmajām dienām.

-Spēlējies ar mazuli ik dienu, ievies to par regulāru rutīnu.

-Bērnam vecāka nedalīta uzmanība ir nepieciešama katru dienu. Nedalīta uzmanība ir tāda, kurā pieaugušais pilnībā nododas aktivitātēm ar bērnu – nelasa ziņas, neatbild uz telefona zvaniem, neskatās filmu vai nerunā pa telefonu, negatavo pusdienas u.tml.

-Pavisam maziem bērniem rotaļu laiks būs sadalīts pa periodiem, jo jaundzimušajam ir ļoti īsi nomoda periodi.

-Vecākam jāiesaistās rotaļā ar prieku un atdevi, tikai tad tam būs jēga.

 

 

Izmantotā literatūra

1. Смирнова, E.; Слободчиков, И.; Аверин, В. Pазвитие личности ребёнка. Oт года до трех.  HYPERLINK "https://www.labirint.ru/pubhouse/1955/" Рама Паблишинг, 2018.

Raksts no žurnāla "Mammām un Tētiem. Zīdainis" vasaras numura! Elektroniski lasi to sadaļā MŪSU IZDEVUMI




0 Pievienot komentāru

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas