Mazuļa mešana gaisā vai kratīšana ir ļoti bīstama. Komentē speciālists

Bērna pirmajā dzīves gadā smadzenes fizioloģisku iemeslu dēļ ir ļoti vārīgas un trauslas, līdz ar to, neapdomīgi rīkojoties, vecāki vai citi aprūpētāji var bērnam nodarīt pāri. Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.

Bailēs nodarīt bērnam pāri daži vecāki savu bērnu izvairās pat šūpot, taču ir liela atšķirība starp niknu purināšanu un šūpošanu. Kratīšana ir asa un nesaudzīga, mazuļa ucināšana un šūpošana ir maiga un līgana.

FOTO: Shutterstock.com

Bailēs nodarīt bērnam pāri daži vecāki savu bērnu izvairās pat šūpot, taču ir liela atšķirība starp niknu purināšanu un šūpošanu. Kratīšana ir asa un nesaudzīga, mazuļa ucināšana un šūpošana ir maiga un līgana.

Vardarbīga galvas trauma (iepriekš saukta arī par kratītā bērna sindromu) ir galvas smadzeņu ievainojums, kas rodas, zīdaini vai mazu bērnu spēcīgi kratot rokās vai arī metot gaisā aiz padusēm. Rezultātā tiek izraisīta bērna smadzeņu „mētāšanās” dažādos virzienos, kas rada smadzeņu sasitumus, asiņošanu, tūsku. 
No vardarbīgas galvas traumas biežāk cieš bērni līdz 2 gadu vecumam, bet to reizēm  var novērot līdz pat 5 gadu vecumam.

 

Sekas, kas var būt bērnam ar vardarbīgu galvas traumu:

  1. smadzeņu tūska
  2. subdurāla hematoma (asins izplūdums smadzenēs)
  3. garīga atpalicība
  4. runas un mācīšanās grūtības
  5. aklums
  6. dzirdes zudums
  7. paralīze
  8. nāve

 

Līdz četru piecu mēnešu vecumam bērna smadzenes ir vistrauslākās - nav nobriedusi līdzsvara sistēma, un zīdainis stabili nespēj noturēt galvu. Šajā vecumā zīdaiņa kakla muskuļi ir vāji, bērnam ir salīdzinoši liela un smaga galva. Jo mazāks bērns, jo vairāk smadzeņu šūnas satur ūdeni, kas smadzenes padara ievainojamas. Galvas smadzenes apņem smadzeņu šķidrums, kas atrodas brīvajā telpā starp smadzeņu cieto apvalku, mīksto apvalku un smadzenēm. Ja bērns tiek kratīts, smadzenes kā tāda želejveida viela kustas, sitas pret cieto galvas smadzeņu apvalku. Virs cietā smadzeņu apvalka ir savienotājvēnas, kuru sieniņas ir trauslas pret ārēja spēka iedarbību. Šie asinsvadi var plīst, var veidoties asinsizplūdumi apvalkos, virs cietā smadzeņu apvalka, dažreiz pat smadzeņu vielā un attīstīties smagie stāvokļi kā koma un pacienta bojāeja.

Purināšanas un kratīšanas sekas ir līdzīgas kā pie smadzeņu satricinājumiem, kad, piemēram, atsitoties ar galvu pret grīdu, notiek izmaiņas galvas smadzeņu struktūrā.

Purināšanas un kratīšanas sekas ir līdzīgas kā pie smadzeņu satricinājumiem, kad, piemēram, atsitoties ar galvu pret grīdu, notiek izmaiņas galvas smadzeņu struktūrā. Arī vardarbīgas galvas traumas gadījumā notiek šādas izmaiņas — tikai šādos gadījumos tas ir tiešas vecāku rīcības rezultāts. 

 

Vardarbīgas galvas traumas pazīmes:

  • vemšana
  • trīce
  • miegainība
  • zilgana āda
  • krampji
  • elpošanas traucējumi vai pat tās apstāšanās

Papildus jau minētajiem simptomiem mēdz būt arī tādi, kurus uzreiz nevar pamanīt, piemēram, ribu vai citu kaulu lūzumus, muguras smadzeņu vai kakla traumas un asiņošana smadzenēs.


Kā atšķirt traumatisku kratīšanu no šūpošanas?

Bailēs nodarīt bērnam pāri daži vecāki savu bērnu izvairās pat šūpot, taču ir liela atšķirība starp niknu purināšanu un šūpošanu. Kratīšana ir asa un nesaudzīga, mazuļa ucināšana un šūpošana ir maiga un līgana. Kustības, ko iesaka speciālisti, ir ar nelielu amplitūdu. Tās atgādina bērna pieredzi mātes vēderā, kad viņa staigāja, kāpa pa kāpnēm vai vingroja. Maiga šūpināšana ir ne tikai droša, bet arī iedarbīgs mazuļa nomierināšanas veids. 

 

Padoms!
Nekad neucini mazuli, kad esi dusmīgs vai sanervozējies. Ja tava pacietība ir beigusies, noliec raudošo mazuli un atvelc elpu. Meklē palīdzību pie partnera vai kāda cita ģimenes locekļa, kurš tajā brīdī varētu mazo paauklēt.  

 

Svarīgi! Nemest bērnu gaisā

Viens no šķietami nekaitīgākajiem veidiem, kā mazuļi gūst vardarbīgu galvas traumu, ir atvases mešana gaisā, kas var izskatīties kā jauka un priekpilna nodarbe. Taču bērna mešana gaisā nav pieļaujama. Arī šajā procesā ir straujas galvas kustības uz priekšu un atpakaļ, kuras neierobežo vājā kakla muskulatūra, rada smadzeņu atsišanos pret galvaskausa iekšējo virsmu. Tā rezultātā ir iespējami daudzu smadzeņu asinsvadu pārrāvumi.   

 

Ko darīt, ja bērns raud?

  • vecākam vai pieskatītājam pašam jāsaglabā miers – viegli piespied mazuli sev klāt, līgani pašūpo, ar bērniņu runā klusā tonī, iedod padzerties;
  • ieliec bērnu ratos un kaut nedaudz pastaigājieties pa tuvējo apkārtni;
  • saglabā racionālu domāšanu – dusmas vai jebkura cita agresīva rīcība  bērns nenomierinās, bet drīzāk satrauks vēl vairāk;
  • ja jūti, ka emocijas sāk pārsniegt kontrolējamu līmeni un telpā esi viens, atstāj uz dažām minūtēm mazuli drošā vietā vienu pašu, aizej uz blakus telpu nomierināties. Ja mājās vai telpā ir vēl kāds – palūdz palīgā.
  • palīdzēt bērnam nomierināties var arī jebkura līgana un mērena kustība.

 

____________________________

Reklāmas informācija

"Friso" uzskata, ka bērna labākā skolotāja, ir paša piedzīvotais. Jo vairāk viņi piedzīvo, jo plašāka viņu attīstība. Tieši tādēļ Friso vēlas, lai bērni būtu stipri un veseli.

Friso