Alerģiju profilakse: kā apsteigt alerģiju

 30. marts 2020 12:00 Raksts

Reizēm vecāki, pirms vēl bērns dzimis vai jau esošajam mazulim parādījušās alerģijas izpausmes, spriež, kā varētu neprovocēt alerģijas attīstību bērnā, ja paši vai kāds cits ģimenes loceklis iepriekš ar to saskāries. Par to, kas vislabāk noder alerģiju profilaksei, konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas veselības centra  filiāles “Ķengarags” pediatre, ārste-rezidente bērnu alergoloģijā Dr. Dita Gaidule-Logina.



Foto: Pexels.com


Alerģisko slimību attīstību nosaka gan ģenētiskie, gan ārējās vides faktori. Gadu desmitiem jau izpētīts, ka alerģijas attīstības risks ir lielāks tiem, kam ģimenē kādam no pirmās pakāpes radiniekiem jau ir alerģiskas saslimšanas. Viens no galvenajiem riska faktoriem astmas attīstībai ir alerģijas ģimenē.
 
Grūtniecei – sabalansēts uzturs, zīdainim – mātes piens
Grūtniecības laikā topošajai māmiņai ir jāēd pilnvērtīgs, sabalansēts, dažāds uzturs. Potenciāli alerģisku pārtikas produktu izslēgšana no uztura nemazina alerģiju attīstības risku bērnam, tādēļ nav tādu produktu, kurus rekomendē grūtniecības laikā nelietot, lai samazinātu alerģijas attīstības risku bērnam. Grūtniecei viss jālieto sabalansētos daudzumos. Dažos pētījumos pierādīts, ka omega-3 taukskābes grūtniecības un laktācijas periodā var pasargāt bērnu no atopiskā dermatīta attīstības.
Potenciāli alerģisku pārtikas produktu izslēgšana no uztura nemazina alerģiju attīstības risku bērnam, tādēļ nav tādu produktu, kurus rekomendē grūtniecības laikā nelietot
Mazulim tiek rekomendēta ekskluzīva krūts zīdīšana 4 mēnešus. Tam nav alerģiju profilaktiska nozīme, bet ir citas pozitīvas lietas, tai skaitā imūnsistēmas nostiprināšana. Augsta riska zīdaiņiem (kuru pirmās pakāpes radiniekam alerģija), kas netiek zīdīti ar mātes pienu, tiek rekomendēts lietot hidrolizētos piena maisījumus atopijas profilaksei. Piebarošanu šiem augstā riska zīdaiņiem rekomendēts uzsākt pakāpeniski jau no 4 mēnešu vecuma.
 
Vides ietekme – būtisks faktors
Atopiskā dermatīta gadījumā vides faktori var paasināt slimības gaitu. Pie vides faktoriem pieder mājas putekļu ērcītes, piesārņots gaiss, ciets ūdens, nelabvēlīgs klimats. Pacientam, kam ir persistējoša roku ekzēma, jāizvairās no kairinošiem ķīmiskajiem līdzekļiem. Tie var būt arī potenciāli sensibilizējoši (jutīgumu izraisoši). Visi mazgāšanas un kopšanas līdzekļi (piemēram, ziepes, šampūns, dušas želeja, hloru saturoši tīrāmie līdzekļi), kuri sausina ādu, var pasliktināt slimības gaitu. Tas vēl vairāk bojā aizsargbarjeru atopiskai ādai. Arī vienkārši ūdens aizsargbarjeru bojā.
 
Tīrīšanas līdzekļi ar dažādām smaržvielām ir kā kairinātājfaktors, kas arī var izraisīt atopiskā dermatīta paasinājumu. Tādēļ ieteicams lietot saudzējošus, neitrālus tīrāmos līdzekļus. Mazgāšanai ziepju vietā lietot mazgāšanās līdzekļus, kas paredzēti sausai un atopiskai ādai. Pēc mazgāšanās vienmēr lietot ādu mitrinošus līdzekļus – losjonus, krēmus, aizsargbarjeras atjaunošanai.
 
Svaigs gaiss – kustības un imūnās sistēmas stiprināšana
Uzturēšanās ārā noteikti var palīdzēt, vislabāk, ja tas ir kāds parks, pļava – tālāk no vietām, kur ir daudz mašīnu izplūdes gāzes – vides piesārņojums ir riska faktors astmas attīstībai. Ja bērns vairāk uzturas ārā, tam ir vairāki pozitīvi efekti. Pirmkārt, vairāk fiziskās aktivitātes. Nopietns riska faktors astmas attīstībai ir arī aptaukošanās jau agrā bērnībā. Otrkārt, tam ir būtiska nozīme imūnsistēmas nostiprināšanā un bērns retāk slimo ar vīrusu infekcijām. Tas ir svarīgi, jo biežas elpceļu infekcijas arī ir kā astmas attīstību veicinošs faktors. Tāpat esot ārā, tiek samazināts kontakts ar mājas putekļu ērcīti, kas ir vienas no galvenajām astmas un alerģisko simptomu izraisītājām visā pasaulē. Ir virkne pasākumu, kas palīdz mazināt putekļu ērcītes telpās (telpu mitrā uzkopšana, nelietot grīdu mīkstos klājumus u.c.) Pie tiem pieder arī telpu vēdināšana, jo ērcītēm nepatīk par +18C zemāka temperatūra. Kamēr mājas iemītnieki uzturas ārā, var papildus izvēdināt telpas.
 
Pastāv higiēnas hipotēze, kas apgalvo to, ka agrīni saskaroties ar mikroorganismiem, tiek ietekmēta imūnā sistēma tādā virzienā, kas samazina alerģisko slimību attīstības risku
 
Sterilitātei – nē!
Pastāv higiēnas hipotēze, kas apgalvo to, ka agrīni saskaroties ar mikroorganismiem, tiek ietekmēta imūnā sistēma tādā virzienā, kas samazina alerģisko slimību attīstības risku. Balstoties uz šo higiēnas hipotēzi, pētījumi ir parādījuši, ka tiem, kas dzīvo laukos un saskaras ar mājlopiem (salīdzinot ar dzīvi pilsētā), ir mazāks risks alerģiskā rinīta un bronhiālās astmas attīstībai dzīves laikā. Tātad pārspīlēta, pārāk liela higiēnas ievērošana šajā ziņā nav vēlama.
 
Antibiotiku un tabakas dūmu ietekme – nelabvēlīga
Tāpat jāņem vērā, ka kuņģa zarnu trakta mikrofloras izmaiņas, ko ietekmē agrīna antibiotiku lietošana, ir riska faktors alerģiju attīstībai. Ir pētījumi, kas rāda, ka antibiotiku lietošana pirmajās dzīves nedēļās ir kā riska faktors alerģiskā rinīta attīstībai skolas vecumā. Turklāt ārkārtīgi būtiski ir nodrošināt to, lai bērns nebūtu pakļauts tabakas dūmu ietekmei gan grūtniecības laikā, gan pēc tam. Pasīvā smēķēšana ir viens no spēcīgākajiem riska faktoriem astmas attīstībai. 

___________________________________

REKLĀMAS INFORMĀCIJA

 

Aizlikts deguns?

Deguna higiēna?

HUMER - deguna dobuma ikdienas higiēnai, deguna gļotādas mitrināšanai sausā gaisā, deguna gļotādas attīrīšanai, īpaši pielāgots uzgalis zīdaiņiem. Atbrīvo elpošanu aizlikta deguna gadījumā mazina tūsku, izvada biezās gļotas.  Nostiprina dabīgās aizsardzības spējas. 




0 Pievienot komentāru

Kategorijas