Bērna drošība pagalmā + pašvērtējuma testa jautājumi

 29. marts 2020 9:15 Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv Raksts

Drošība pagalmā ir saistīta ne tikai ar tur novietotajiem priekšmetiem, bet arī, piemēram, ar to, vai jūsu mājai ir pielikts numurs vai nosaukums. Vai pie kāpņutelpas durvīm ir norāde, kura ir pirmā, kura otrā un trešā kāpņutelpa? Lai ātrā palīdzība var ātrāk nokļūt pie cietušā. 



Foto: Shutterstock.com

Drošībai ir jābūt samērīgai – tādai, lai bērnam vienlaikus nezustu piedzīvojuma garša. Nedrīkst būt arī situācija, kurā, sargājot bērnu no it visa, viņam nav iespēju attīstīt prasmes un gūt jaunas iemaņas.


Ņemot vērā esošo situāciju, vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv veidot rakstu sēriju "Bērna drošība mājās". Rakstu sērijas izveidi atbalsta Rimi Bērniem.

 

Šādas it kā nebūtiskas lietas ir ļoti svarīgas. „Daudzdzīvokļu namos veicot remontu, nereti izvēlas durvīm ierīkot tādu iekļūšanu, kurai nepieciešams īpašs čips – tas apgrūtina neatliekamās palīdzības tikšanu mājā. Arī komplicēti durvju kodi apgrūtina. Piemēram, ja mazam bērnam paliek slikti un mājās ir tikai viens pieaugušais, viņam ir sarežģīti palīdzības dienestam atvērt durvis, jo ir jāpaliek pie bērna. Tāpēc jāatgādina – drošībai ir jābūt samērīgai,” saka Edgars Sīmanis. 


Pašvērtējuma testa jautājumi: 
• Vai ugunsdzēsēji vajadzības gadījumā varētu iebraukt mājas pagalmā (tie mēdz būt pārpildīti ar mašīnām)? 
• Vai vietai, kur ikdienā iebrauc un izbrauc auto, piekļūst bērni? Cik šī situācija ir droša?
• Ja brauc atpakaļgaitā, vai nepastāv risks uzbraukt bērnam, kurš strauji pietuvojas, piemēram, ar skūteri? Pagalmā jārada tāda vide, kas neveicina bērnu atrašanos parkošanās zonā. „Savam auto es nomainīju atpakaļgaitas spuldzīti uz tādu, kurai ir skaņas signāls.” 
• Ja pagalmā ir dīķis vai baseins, vai pie tā ir glābšanas riņķis vai kas cits, ko pamest ārkārtas situācijā?
• Vai batuts nav nolietojies un saplīsis?
• Vai bērns, pārvietojoties ar velosipēdu vai citu braucamo un slidojot, liek galvā aizsargķiveri? 

Ja bērnam ir drudzis un vecākam jāaizskrien uz aptieku, tad drošāk būs sarunāt kaimiņu, kas uz mirkli paliek pie bērna, nekā atstāt mazo vienu.


Grils un degmaisījums. Siltajā sezonā atpūta lielākoties notiek ārpus mājas, un populāra pikniku sastāvdaļa ir grils. Jau laikus izstāsti bērnam, cik karstais grils ir bīstams. Neļauj spēlēties ar gaļas iesmiem. Atceries pēc grila iekurināšanas degmaisījumu novietot bērnam nepieejamā vietā! Bieži pieaugušajiem neienāk prātā, ka divgadniekam trīsgadniekam šī pudele varētu šķist interesanta, bet tā tas ir! Ja degmaisījumu iedzer, elpošanas ceļi tiek neglābjami bojāti – par regulārām slimībām visu dzīvi kļūst plaušu karsonis, bronhīts u. tml.
Risks: apdegumi, saindēšanās, elpceļu bojājumi.


Batuts ir vērtīga lieta bērna fiziskās aktivitātes nodrošināšanai, kustību attīstībai, līdzsvaram, muguras veselībai u. c., taču jāseko līdzi tā nolietojumam. Pirmajos gados batutam viss ir kārtībā, bet tad sāk ieplīst aizsargmalas, izplīst caurumi lēkajamā daļā – tāds batuts obligāti ir jāatjauno. „Lai arī drošības nolūkā uz batuta ir jālēkā pa vienam, vecāki pārsvarā laiž lēkāt vairākus bērnus vienlaikus, taču – līdz pirmajām traumām. Mēs to atrisinājām šādi – iedevām bērniem mehānisko olu vārāmo pulksteni. Kā paiet piecas minūtes, tas nozvana, un bērni mainās. Bērni šādā veidā vienlaikus apgūst laika izjūtu – kas ir piecas vai desmit minūtes, iemācās vienoties, organizēties, un vecākiem nav jārisina strīdi, kurš lēkājis ilgāku vai īsāku laiku,” pieredzē dalās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta instruktors Edgars Sīmanis. 
Riski: sasitumi, mežģījumi un nopietnas galvas traumas.

 

Baseins un dīķis. Ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai tajā noslīktu, – bērni slīkst pat peļķēs! Tāpat neatstāj uz zemes traukus (spaiņus, bļodas u. c.), kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas. Ja pagalmā ir dīķis, ir vērts apdomāt tā nepieciešamību – varbūt dīķis ir aizaudzis un neizmantots, un tas ir tikai kā papildu risks bērnam. Šādā situācijā iesaku apsvērt domu par dīķa aizbēršanu. Ja dīķis ir pagalma sastāvdaļa, tad izvērtē, vai pie tā nevar paslīdēt un iekrist tajā. Ja dīķī peldas, parūpējies, lai pie dīķa ir glābšanas riņķis vai ir paredzēts kas cits, ko pamest nelaimes gadījumā. „Glābšanas riņķiem vajadzētu būt arī pie publiskajām peldvietām, jo, ja metas glābt slīkstošo, pastāv liela varbūtība iet bojā. Vide var būt dažāda, vecāku uzdevums – to novērtēt, paredzēt riskus un laikus novērst tos,” norāda speciālists.

Baseini Latvijā paliek arvien lētāki, un attiecīgi māju pagalmos riski palielinās. Nekad neatstāj bērnu baseinā vai dīķī peldamies vienu, arī šo ūdenstilpņu malā ne. Kamēr pieaugušais peld, otram pieaugušajam (!) bērns jāuzrauga! Ja peldas abi vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās! Jau kopš agrīna vecuma māci savai atvasei peldēt un attīsti iemaņas, kādas nepieciešamas, atrodoties ūdenī. Skaidro, ka viņš viens pie ūdenstilpnēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi un nirt tajās nedrīkst.

Ja bērni uz piemājas dīķa vēlas slidot, palīdzi novērtēt, vai ledus slidošanai ir drošs. Tāpat ir vajadzīgas ķiveres. „Slidojot ķiveres parasti nav, jo ziemas ķiveres maksā dārgi, tomēr bērna veselības vārdā tā ir jāsagādā,” aicina Edgars Sīmanis. 
Riski: slīkšana, elektrodrošība, ielūšana ledū, galvas traumas u. c. slidojot.

 

Dažādi elektro un mehāniskie pārvietošanās līdzekļi. Tehnoloģijām attīstoties, šobrīd ir nopērkami dažnedažādi pārvietošanās līdzekļi – elektromašīnas, giroskūteri, segveji, elektriskie skrejriteņi... Daudzi no tiem spēj uzņemt lielu ātrumu – pat 25 km/h. „Vai šiem braucamajiem paši braucēji ir gatavi? Cik mēs kā vecāki esam gatavi skriet pakaļ bērnam, ja viņš brauc ar 15 km/h? Viena omīte pieliek naudiņu, otra omīte, un atkal pagalmā ir jauns apdraudējums,” saka speciālists, aicinādams izvērtēt, vai šāds pirkums vispār ir nepieciešams. „Būtu lieliski, ja tehnoloģiju attīstībai sekotu līdzi drošības attīstība.”
Riski: kritieni, sasitumi, galvas traumas, lūzumi.


Bērna superuzraudzība

Drošībai ir jābūt samērīgai – tādai, lai bērnam vienlaikus nezustu piedzīvojuma garša. Nedrīkst būt arī situācija, kurā, sargājot bērnu no it visa, viņam nav iespēju attīstīt prasmes un gūt jaunas iemaņas. „Vecāki visur nevar bērnam izstāvēt līdzi, un vienmēr tas arī nav nepieciešams. Tomēr ir vērts mainīt tradīciju – šobrīd daudzdzīvokļu namos daudzi pat nepazīst savus kaimiņus, taču ir vērts ar kaimiņiem iepazīties un uzturēt labas attiecības. Piemēram, ja bērnam ir drudzis un vecākam jāaizskrien uz aptieku, tad drošāk būs sarunāt kaimiņu, kas uz mirkli paliek pie bērna, nekā atstāt mazo vienu,” rosina Edgars Sīmanis. 

 

___________________________________________

Reklāmas informācija 

 

Rimi Bērniem programma sniedz iespēju vecākiem smelties idejas un uzzināt vērtīgus ekspertu padomus par to, kā aizraujošā veidā kopā ar saviem bērniem izzināt šo pasauli, spert pirmos soļus pretim jaunām lietām un radoši darboties kopā.




0 Pievienot komentāru

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas