Foto: Shutterstock.com


Nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā celt minimālo algu un palielināt pabalstu par bērniem

 12. februāris 2020 13:00 Ziņa

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.

 



Vienlaikus paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tiesa, šis ir ministriju piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.

Divi IIN progresivitātes scenāriji
Ministriju izstrādātajā piedāvājumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu.

Pirmajā scenārijā piedāvāts paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN likmes un solidaritātes nodokli saglabāt nemainīgus. Šajā scenārijā piedāvāti seši varianti ienākumiem, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu. Savukārt diferencēto neapliekamo minimumu piedāvāts celt no pašreizējiem 300 eiro līdz 400 eiro vai 500 eiro. 

  • Pirmais variants paredz nemainīt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 39 miljonu eiro apmērā.
  • Otrais variants paredz palielināt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 71 miljona eiro apmērā.
  • Trešajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79-80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 98 miljonu eiro apmērā.
  • Ceturtajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 74 miljonu eiro apmērā.
  • Piektajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 114 miljonu eiro apmērā.
  • Savukārt sestajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79-80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 148 miljonu eiro apmērā.
  • Šī scenārija īstenošanas rezultātā neto algas pieaugums vienam strādājošajam aplēsts amplitūdā no 20 eiro līdz 29 eiro, atkarībā no tā, kurš no piedāvātajiem sešiem variantiem tiks īstenots.
  • IIN progresivitātes otrais scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, bet mainot IIN likmes. Arī šajā gadījumā diskusijai piedāvāti divi izvēles varianti.

Šī scenārija pirmajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 310 eiro. IIN likme ienākumiem no 310 eiro līdz 1000 eiro būtu 20%, ienākumiem no 1000,01 eiro līdz 4000 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4000 eiro IIN likme piedāvāta 36% apmērā. Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas divu eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1000 eiro, papildus iegūtu 44,86 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2000 eiro, papildus iegūtu 21,99 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem. Šī varianta negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 200 miljonu eiro apmērā.

Šī scenārija otrajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 500 eiro. IIN likme ienākumiem no 500 eiro līdz 1200 eiro būtu 21%, ienākumiem no 1200,01 eiro līdz 4500 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4500 eiro IIN likme piedāvāta 37% apmērā. Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas 41 eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1000 eiro, papildus iegūtu 79 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2000 eiro, papildus iegūtu 65 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem. Šī pasākuma negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 470 miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrija piedāvā jautājumu par minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu iekļaut ikgadējā un vidēja termiņa budžeta ietvarā.


Piedāvā paielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, lēšot, ka gadā tas izmaksātu papildu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.

Attiecīgais rosinājums, kas ir Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas piedāvājums, diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties. Latvijas Bankā piebilda, ka centrālā banka tika lūgta novērtēt ģimenes valsts pabalstu izmaiņu ekonomisko ietekmi, tāpat kā daudziem citiem priekšlikumiem, par kuriem patlaban tiek diskutēts.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai. 

Tāpat ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Pirmajā scenārijā piedāvāts mainīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, atsakoties no piemaksām pie pabalsta par vairākiem bērniem ģimenē. Piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 300 eiro, bet par katru nākamo 100 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 97 miljonu eiro apmērā.

Otrajā scenārijā piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 225 eiro, bet par katru nākamo 75 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 81 miljona eiro apmērā.

Savukārt trešais scenārijs paredz saglabāt līdzšinējo ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet vairs nepiemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Tai pat laikā papildus šim piedāvāts jauns 50 eiro pabalsts strādājošajiem par bērniem. Patlaban spēkā esošajā sistēmā ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 11,38 eiro apmērā, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto bērnu un katru nākamo - 50,07 eiro. Šī priekšlikuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 30-45 miljonu eiro apmērā.


 

No portāla Jauns.lv




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti


Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas