Ģimenes attiecību spogulis ir kopīgas vakariņas. Ko spogulī vari saskatīt? 2

 11. novembris 2019 6:10 Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv Raksts

Vakariņas ir kā ģimenes spogulis, kurā var ieraudzīt diezgan daudz ģimenes attiecību problēmu vai tieši pretēji – pozitīvo. Iespējams, izklausās pārāk skaļi teikts, taču pamēģini ieskatīties. Ja vien grib redzēt, tad var saskatīt, kur lielais ģimenes kuģis virzās. Labā ziņa - kursu var uzlabot, ieviešot ģimenes vakariņas kā regulāru kopā sanākšanu, kad notiek mierīgas sarunas un fonā neskan ne TV, ne mūzika, un rokās nevienam nav viedierīces. Ko tas īsti dod?



Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Mūsu - Smildziņu - ģimenē kopīgas vakariņas ir kā tradīcija. Tiesa, tradīcijas noturēšana no vecākiem prasa un prasīs zināmu laika un spēka ieguldījumu. Taču tas ir tā vērts!


Par šo tematu – ģimenes maltītes -, kas sākotnēji varbūt izklausās vienkāršs, es, pārstāvot Mammamuntetiem.lv un kā “Rimi Bērniem” eksperte, runāju nesen notikušajā konferencē “Vecāku revolūcija”. Bērnībā mūsu ģimenei kopīgas vakariņas bija ierasta lieta, un visai ilgi nebiju pat aizdomājusies, ka citiem varētu būt savādāk, ka ārpus mana "burbuļa" notiek pilnīgi kaut kas cits. Vēl jo vairāk - izrādās, speciālisti gan Latvijā, gan pasaulē kopīgas ģimenes vakariņas saviem klientiem izraksta kā ārstniecības līdzekli.


Lai uz vakariņām paskatītos kā uz spoguli, veicu mazu pētījumu. Aptaujāju un sarunājos ar vecākiem, pusaudžiem vecumā no 10-14 gadiem un Latvijā atzīties speciālistiem. Kopumā aptaujā un sarunās tika iesaistīti 42 cilvēki. Turpmāk redzamie dati un citāti ir no manis veiktās aptaujas.


Šeit video intervijas par to, kādas ir ģimeņu vakariņošanas tradīcijas Latvijā. Jāatzīstas - par dzirdēto biju pārsteigta.

Mani novērojumi liecina, ka visbiežāk vienkārši uzturēt ģimenes vakariņošanas tradīciju liekas tiem vecākiem, kam:
1) ir viens bērns;
2) ir mazi bērni;
3) ģimene nav šķīrusies; 

Tikām citās ģimenēs ar šo veicas dažādi. Piemēram, augstāk esošajā video bērni un mammas godīgi izstāsta: vakariņojam katrs savā istabā, katrs ar savu gadžetu rokās.

Jāuzsver, ka kopīgas maltītes kā vērtība ir tad, kad tā nav mehāniska kopā sanākšana. Kad tās ir skaists, emocionāli patīkams ģimenes mirklis. Regulāra ikdienas tradīcija. Un regulāra, mīļa tradīcija ir vajadzīga katrai ģimenei. Visvieglāk šādu tradīciju teorētiski ir īstenot ar kopīgām maltītēm. Jo visiem taču katru dienu ir jāēd. Bet kāpēc daudzās ģimenēs tā nenotiek?

Maltīte pie gadžetiem = pārēšanās
Manas mazās aptaujas dati liecina – tikai pusei ģimeņu šobrīd ir ideālās vai gandrīz ideālās vakariņas, t.i., visiem kopā un bez TV vai citiem gadžetiem. 


Ir zināms, ka ir bērni mazēdāji. Un ir vecāki, kuri situāciju risina, nosēdinot bērnu pie ekrāna. Tas ir vairāk nekā slikti. Bērns tiek pieradināts neieklausīties savā organismā.

"Gan bērniem, gan pieaugušajiem, ēdot pie ekrāna, ir izmainīta sāta sajūta. Mūsu nervu šūnas ir nodarbinātas ar informācijas apstrādi, kas nāk no ekrāna nevis no šķīvja," aptaujājot speciālistus, man uzsvēra uztura speciāliste, "Rimi Bērniem" eksperte Olga Ļubina.

 

Vakariņas visiem kopā = piederības sajūta

"Man ēšana nav tik svarīgs rituāls. Man dažkārt patīk paēst vienatnē," video intervijā teica 12 gadus veca meitene. Ja bērnam šis rituāls nav svarīgs, pastāv varbūtība, ka viņš nezina, kas tas īsti ir. Cik jauki un būtiski tas ir. Līdz ar to šo vērtīgo tradīciju bērni, iespējams, nenodos nākamajām paaudzēm. 


"Ar valodu bagāta vide mājās – šī ir viena no svarīgām bērnu attīstību veicinošām lietām. Kopīgas ēdienreizes ir ideāla platforma, kur risināt sarunas, vienam otru sadzirdēt un justies piederīgam," speciālistu intervijās teica 
LU asociētā profesore, ģimenes terapeite Baiba Martinsone.


Savukārt bērnu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs kopīgas maltītes saviem klientiem paraksta kā ārstniecības līdzekli. 

“Kopīgas maltītes saviem klientiem es parakstu kā ārstniecības līdzekli. Kad piedalījos Eiropas bērnu psihiatrijas kongresā, speciālisti no Harvardas, kas pēta digitālās atkarības, stāstīja: viena no efektīvākajām viņu novērotajām intervencēm, ir kopēja maltīte. Stundu vai īsāku laiku, taču regulāra un visai ģimenei kopā. Tad var novērot  uzlabojumus visās jomās, sākot ar vecāku un bērnu attiecībām. Tā ir vienkārša lieta, nav sarežģīti īstenojama. Tomēr ir ģimenes, kuras to var, un ģimenes – kuras nē,” tā Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.

 

Vakariņas + vienatne = vientulība

Viedokli par ģimenes vakariņu nozīmi jautāju arī profesoram, ārstam-psihoterapeitam  Artūram Utinānam. Viņš norādīja, ka šodienas bērni slikti apgūst attiecību veidošanas iemaņas. Jā, ļoti labi ir uztrenētas iemaņas, kas noderīgas virtuālajā pasaulē, un arī tas ir svarīgi. BET.
Utināna kungs minēja kādu pētījumu Japānā – aptuveni 30% cilvēku vecumā līdz 36 gadiem nav bijušas seksuālas attiecības. Virtuālajā pasaulē kolosāli koķetētāji, reālajā – nezina, ko darīt, kad iecerēto cilvēku satiek. Speciālisti šo skaidro ar to, ka bērnībā nav apgūtas attiecību veidošanas prasmes.

Prasmes – kā veidot attiecības – ir jāmācās. Kopības sajūta ir jāiemācās. Jāapgūst kopš bērnības. Kopgalds ar mierīgām sarunām ir īstā vieta, kur to darīt. 


"Mācīties attiecību veidošanas prasmes - tas ir, kā mācīties braukt ar velo. Pat ja pēc iemācīšanās nebrauksi vairākus gadus, tu zināsi, kā to darīt. Ja sāksi mācīties velo braukšanu vēlākā vecumā – ies grūti," uzsver profesors, ārsts-psihoterapeits Artūrs Utināns.

Dabūt pie vakariņu galda pusaudzi - tas ir konflikts

"Es gribētu, lai mēs apsēžamies pie kopīga galda, neskatāmies telefonā. Bet ar pusaudžiem - es nezinu, kā to izdarīt. Tas ir konflikta jautājums," video intervijās atzinās kāda mamma. Komentējot šo situāciju, bērnu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs uzdod retorisku jautājumu: "Tad jādomā, cik ļoti ielaistas ir šīs problēmas, ja ģimenē mēs vairs nevaram saorganizēt to, lai katru dienu apsēstos ar bērnu pie viena galda?”. 

Atzīmēšu, ka zemāk redzamajā attēlā ar pildspalvu rakstītais citāts ir no 15 gadus vecas meitenes aptaujas anketas. Patiesi skumjš citāts.

Vakariņu galds ir vieta, kur jārodas pozitīvām emocijām. Bet cik bieži ir redzēts, ka vecāki baksta un apsauc bērnus pie galda? Vai draud, piemēram: "No galda prom neiesi, kamēr neizēdīsi šķīvi. Nemuļķojies, nedīdies, ēd!".  
"Arī pieaugušie pie galda mēdz konfliktēt. Risināt, piemēram, greizsirdības scēnas. Strīdēties par naudas lietām. No tā lielajai dzīvei bērns var paņemt sev līdzi – nē, kopīga maltīte ir negatīvas emocijas," skaidro Artūrs Utināns. Tāpat viņš norāda, ka citkārt vakariņu galds pārvēršas par spoguli, kurā ieraudzīt, kā vecākā paaudze jaunajai uzspiež savu gribu. Piemēram, vecmāmiņa pārmet: visu dienu nostāvēju pie plīts, bet jūs tikai paknābājāt! 


Psihoterapeits Artūrs Utināns saviem klientiem mēdz "izrakstīt" ģimenes sapulces. Taču viņš atgādina: ja jārisina grūti jautājumi, tad sapulcēm nevajag notikt vakariņu laikā. 

 

Mūsu pieredze

Pirms vairākiem gadiem bija viens mirklis, kad jutu: kopīgas vakariņas mums sāk izpalikt. Tas notika, kad bērni sāka pārvērsties pusaudžos. Atceros, kā domāju: kāpēc es tik ļoti gribu tās kopīgās vakariņas? Kāpēc citiem gribu uzspiest savu iedomu? Atzīšos: toreiz neatradu īpašus argumentus PAR. Es vienkārši piecirtu kāju un teicu, ka vakariņas ir obligāta lieta. Iespējams, intuitīvi. Un tagad esmu laimīga, ka mums ir kopīgas vakariņas.


Kā mēs vakariņojam – pat ja ēdam pelmeņus, uzklājam galdu un sanākam kopā kaut vai uz  10 minūtēm. Izslēdzot visus fona trokšņus. Ar telefonu pie galda neviens nenāk. Tas pat ir kā nerakstīts likums. Pārrunājam vienkāršas lietas. Var arī nerunāt, ja negribas. 


Kad bērni bija mazāki, speciāli organizēju vienkāršus uzdevumus, kas rosina sarunas. Piemēram, katrs novērtē savu dienu skalā no 1-10. Ja bērns ieliek atzīmi 5, ir labs pamats sarunai. Arī atzīme 10 ir labs pamats sarunai.

 
Esmu priecīga, ka toreiz piecirtu kāju. Tagad lielie bērni ir pusaudži, un viņiem daždien pie galda nevar aizbāzt muti – viņi prot dalīties ar piedzīvoto. 

Šobrīd mēs esam komanda - arī konferencē "Vecāku revolūcija" piedalījos kopā ar saviem pusaudžiem.

Lekcija "Kopīga maltīte kā ģimenes attiecību spogulis" konferencē "Vecāku revolūcija"

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja




2 Pievienot komentāru

Kategorijas