Liepājā jaunietis, ostot gāzi, noindē smadzenes 1

 03. oktobris 2019 6:00 Raksts

Augusta beigās Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) ieveda 14 gadus vecu jaunieti, kurš draugu kompānijā bija saostījies šķiltavu gāzi. Sekas bija gandrīz letālas. 



Dakteris Aleksandrs Osipovs rāda vietu, kur ekipāžai nācās glābt jaunieti. Šajā šaurajā vietā kanāla malā atradās četri mediķi un cietušais.


Ātrās palīdzības brigādei gan izdevās jaunieti atdzīvināt, bet vai viņš spēs pilnvērtīgi dzīvot tālāk, – tas pagaidām ir neatbildams jautājums.


Mediķi izglābj no nāves
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts Aleksandrs Osipovs bija brigādē, kura jaunieti izglāba. Dakteris stāsta, ka puisi atrada klīniskās nāves stāvoklī. Viņam nebija sirdsdarbības, nebija nekādu dzīvības pazīmju.

Jaunieti izdevās izglābt tikai tāpēc, ka ostīšanas kompanjons tomēr noreaģēja adekvāti un izsauca ātros. Draugs acīmredzot bija vai nu izturīgāks, vai tik dziļi gāzi nebija ieelpojis, jo spēja atbildēt uz mediķu jautājumiem.

"Glābšanas apstākļi bija apgrūtināti. Puikas to gāzi bija elpojuši zem vecā dzelzceļa tilta Ezermalas ielas galā. Piekļūt notikuma vietai bija sarežģīti, puisi nācās reanimēt esošajos apstākļos," notikušo atceras ārsts.

 

"Blakus makšķernieks mierīgi ķēra zivis. Kamēr mēs glābām puisi, viņš notiekošo filmēja. Es to, protams, pamanīju, bet man nebija laika tam pievērst uzmanību, jo minūtes bija skaitītas, lai izglābtu dzīvību. Tagad novērojama jauna sērga – nevis zvanīt atbildīgajiem dienestiem, bet visu nofilmēt, lai pēc tam dižotos soctīklos," ar nožēlu pauž ārsts.

 

"Pēc klīniskās nāves iestāšanās svarīga ir katra sekunde – jo ātrāk mēs nonākam pie pacienta, jo lielākas iespējas, ka smadzeņu darbība atjaunosies. Mēs nezinām, cik sen jau puikam bija iestājusies klīniskā nāve. Ja šādā stāvoklī cilvēks ir vairāk par piecām minūtēm, tad smadzeņu darbība var pilnībā neatjaunoties," skaidro dakteris Osipovs.
 

Atgriežas zīdaiņa vecumā…
Sākotnēji jaunieti ievietoja slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā, vēlāk viņu nogādāja uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā, jo bija nepieciešami papildu izmeklējumi. Kopš septembra vidus jaunietis atkal ir Liepājā, šobrīd jau Vispārējā bērnu slimību nodaļā.

"Kurzemes Vārds" aizbrauca uz slimnīcu apciemot jaunieti. Viņam ir iekārtots matracis uz grīdas, jo no gultas viņš regulāri izkrīt. Kad mēs ieradāmies, puisis bija nule pabarots ar putriņu, jo sakošļāt ēdienu jaunietis nespēj.

"Viņš šobrīd ir 10 mēnešus veca bērna stadijā," stāsta ārstējošā daktere Jūlija Cīrule-Galuza.

"Stāvoklis vēl joprojām ir ļoti sarežģīts, bet tas tik un tā ir brīnums, jo parasti pacienti šādā stāvoklī neizdzīvo. Par to, ka kāds būtu izdzīvojis, zinu tikai vienu gadījumu Lietuvā. Tur jaunais vīrietis ar laiku atguva kognitīvās spējas (smadzeņu funkcijas), bet kustību traucējumi viņam būs uz mūžu.

Skaidrs ir viens, mēs nevaram prognozēt šobrīd neko, bet tāds, kāds viņš bija, viņš vairs nebūs nekad," par sekām stāsta ārste.

Puisim viss būs jāmācās no jauna – staigāt, runāt, nokārtoties, ēst. Līdzīgi kā zīdainim. Tomēr neviens nespēj prognozēt, cik daudz no visām funkcijām viņam izdosies atgūt. Bērnu nodaļā, kur pagaidām jaunietis ārstējas, personāls priecājas par katru puiša jaunatgūto prasmi.

"Viņš mums ir cīnītājs. Nedēļas laikā jau apguvis funkcijas, kas būtu jāapgūst vairāku mēnešu laikā," cerību pilna ir nodaļas māsiņa, kas ikdienā puisi aprūpē.


Apraudas, kad maina autiņbiksītes
Daktere J. Cīrule-Galuza jaunieša stāvokli raksturo kā stabilu. "Viņš spēj ēst, tomēr ne bez barošanas, spēj saprast apkārt notiekošo, kā arī nedaudz komunicēt ar dažādu skaņu palīdzību, jo runas spējas puisim vēl nav atjaunojušās, viņš var norādīt uz priekšmetiem, atpazīt savējos. Puisis brīžiem jūtas ļoti apjucis. Tā kā pats viņš tualeti neapmeklē, nedz arī pats mazgājas, tad viņam palīdz mūsu nodaļas personāls.

Šajos momentos mēs saprotam, ka jaunietis aptver notiekošo. Situācijās, kad viņam maina autiņbiksītes, viņš apraudas," detalizēti izklāsta daktere.

"No vienas puses, tas ir labi, jo tas nozīmē, ka smadzenes strādā, bet, no otras puses, tas ir ļoti skumji, jo apzināties savu stāvokli, bet neko nespēt mainīt, ir mokoši". Puisim ir arī nopietni kustību traucējumi – viņš nestaigā, nevar pats apsēsties, stāvokli raksturo ārste.

"Nenoliedzami, veiksmīgai rehabilitācijai ļoti nozīmīgs būs ģimenes atbalsts. Bez tā nekas nenotiks," turpina daktere.

Viņa skaidro, ka progress parādījās tad, kad pie puiša sāka nākt viņa tuvinieki un draugi. Skolas biedri nes viņam savas fotogrāfijas, līmē pie sienām uzmundrinošus uzrakstus, runājas ar viņu, tāpēc puisim ir motivācija reaģēt un progresēt.

Šobrīd jaunietim tiek doti dažādi medikamenti smadzeņu darbības atjaunošanai, kā arī viņš tiek sagatavots rehabilitācijai. "Ar viņu būs jānodarbojas visu laiku. Logopēdi un fizioterapeiti vieni paši neko daudz nespēs izdarīt. Runāsim ar tuviniekiem par šādas iespējas nodrošināšanu," skaidro J. Cīrule-Galuza.
 

Draugi un "draugs"
"Es jau esmu ar viņu runājis par šīm lietām," stāsta jaunieša tētis, kurš ieradies pie dēla no darba ārzemēs mēnesi pēc notikušā.

Izrādās, jau iepriekš puika esot pieķerts ostām šķiltavu gāzi, tad tēvs ir iedarbinājis soda sankcijas, atņemot telefonu un atslēdzot internetu. Kad licies, ka situācija ir normalizējusies, bērns visu sapratis un pārtraucis apreibināties, tēvs sankcijas atcēlis.

"Domāju, ka pieleca, jo biju stāstījis arī par to, kādas sekas uz smadzenēm atstāj tādas indes," stāsta puiša tētis.

 

"Es gribētu, lai ikviens jaunietis izlasa šo rakstu. Nekad neelpojiet nekādas gāzes, nerijiet tabletes un nedariet neko citu, kas var kaitēt veselībai, jo tas var beigties šādi!"

 

"Es aizliedzu viņam tikties ar šo draugu, jo viņš regulāri mudina apreibināties. Atkal tas pats "draugs". Viņam nav nekas, bet mans puika cīnās par dzīvību..." izmisumā pauž tēvs.

"Es gribētu, lai ikviens jaunietis izlasa šo rakstu. Nekad neelpojiet nekādas gāzes, nerijiet tabletes un nedariet neko citu, kas var kaitēt veselībai, jo tas var beigties šādi!"


Zālīte, gāze, līme, benzīns…
Visbiežāk jaunieši slimnīcā nonāk pēc marihuānas lietošanas. Narkoloģe Linda Brūdere stāsta: "Kad beidzās epopeja ar spaisu, sākās jaunais vilnis ar zālītes pīpēšanu."

Viņu papildina narkologs Romāns Galuza: "Jaunieši vienmēr atrunājas ar to, ka zālīti pīpējot visi, ka normālās valstīs to atļaujot, ka esot valstis, kurās ar zālītes lietošanu ārstē no slimībām, bet viņi neatšķir medicīnisko marihuānu no narkotiskās marihuānas. Tas nav viens un tas pats. Medicīniskā marihuāna vispār ir tablešu formā. Zālīte ir narkotikas. Lai arī tā rada atkarību ļoti ilgā laikā, atkarība tik un tā rodas.

Turklāt pilnīgi visi smago narkotiku lietotāji, kas nonākuši mūsu redzeslokā, apgalvo, ka sākumā ir bijusi tieši nevainīgās zālītes pīpēšana," skaidro narkologs.

Netrūkstot arī jauniešu, kuri osta gan līmi, gan benzīnu. "Lai apreibinātos, viņiem izdomas pietiek. Vieglāk ir tikt pie šķiltavu gāzes, benzīna un līmes nekā pie marihuānas, tāpēc tas diemžēl ir populāri. Jaunākais pacients nodaļā ir deviņgadīgs puika, kurš saostījās līmi," papildina daktere Brūdere.

Kā skaidro abi narkologi, bēdīgākās sekas pēc visām šīm ķīmiskajām vielām ir tieši smadzeņu šūnu neatgriezeniska bojāšanās, un tas atstāj ietekmi gan uz bērna uzvedību un mācībām, gan turpmāko dzīvi. Notiek degradācija.

Vairumā gadījumu cilvēki, kuri regulāri lieto narkotiskās vielas, paliek agresīvi, nekontrolējami un bieži arī neparedzami. Nereti šie cilvēki savu dzīvi beidz psihoneiroloģiskajās klīnikās.

"Diemžēl nodaļā netrūkst arī bērnu un jauniešu, kuri regulāri lieto alkoholu. Viņi acīmredzot meklē sevi, aizvieto kaut kā trūkumu ar atkarībām, aizpilda laiku. Milzīga nozīme ir ģimenei. Liela daļa atkarīgo jauniešu ir no ģimenēm, kur kāds no vecākiem vai pat abi ir aizbraukuši uz ārzemēm pelnīt naudu. Bērns tiek atstāts omītēm vai citām radu tantēm, kuras īsti netiek galā ar jaunieša pieskatīšanu. Arī šķirtajās ģimenēs, kur māte viena tur uz saviem pleciem visu atbildības nastu, viņai bieži nav laika pievērst pietiekami lielu vērību bērna brīvā laika nodarbēm, " pieredzē dalās dakteris Galuza.

 

No portāla www.liepajniekiem.lv  




1 Pievienot komentāru

Kategorijas