Tuberkulozes pazīmes un inficēšanās iespējas pieaugušajiem un bērniem

 05. septembris 2019 8:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis.



Foto: Shutterstock.com

Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi.


Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs.

Neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, tādējādi slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Šādu, pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem, nejūtīgu tuberkulozes formu sauc par multirezistento tuberkulozi (MR TB).

 

Inficēšanās
Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu - infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot.

Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs, un nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos tuberkulozes baciļus. Saskarties ar tuberkulozes baktēriju iespējams viesos, sabiedriskajā transportā, teātrī u.c. sabiedriskās vietās.

 

Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. 

Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver bacili un to „sagremo”.

Tikai tad, ja kāds bacilis tomēr izdzīvojis, pēc visām organisma aizsargreakcijām, tas var izraisīt inficēšanos ar tuberkulozi.

Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties. Šo stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā cilvēku imūnā sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no saslimšanas.

Tomēr, apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Vislielākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir slimo cilvēku ģimenes locekļi, darba biedri vai draugi.

 

Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties.

 

Inficēšanās
Ar tuberkulozi nav iespējams inficēties:

  • pārlejot asinis;
  • sarokojoties;
  • no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem;
  • kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus.
     

Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski.


Raksturīgākās tuberkulozes saslimšanas pazīmes ir:

  • klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra;
  • novērojams svara zudums;
  • pastiprināta svīšana naktīs.
     

Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams:

  • asiņu piejaukums krēpām;
  • elpas trūkums;
  • sāpes krūtīs.
  • slikta apetīte;
  • nespēks;
  • nogurums.

Tomēr jāatceras, ka pat tuberkulozes nēsātājam jeb infekciozam plaušu tuberkulozes pacientam izteiktus slimības simptomus var nenovērot.

 

Tuberkuloze bērnam
Ja bērns ieelpojis tuberkulozes bacili, tas visbiežāk nonāk limfmezglos, kas atrodas ap traheju bronhiem. Daļa bērnu tādā veidā tikai inficējas, vēl mazāka daļa saslimst.

 

Saslimšanu veicinošie faktori ir:

  • pazeminātas organisma pretestības spējas;
  • kontakts ar tuberkulozes slimnieku, visbiežāk pieaugušu cilvēku;
  • nevakcinēšanās pret tuberkulozi (vakcinācija pasargā no smagām tuberkulozes formām).

 

Bērniem saslimšana ar tuberkulozi var izpausties kā:

  • saaukstēšanās;
  • gripa, pēc kuras bērns neatlabst;
  • ieildzis bronhīts, pneimonija, kas nepadodas ārstēšanai;
  • zīdaiņi slikti pieņemas svarā, ir saguruši, raudulīgi;
  • lielāki bērni sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,1 – 37,5 C).
     

Veicot Tuberkulīna ādas testu (Mantū reakciju), ir iespējams noteikt, vai bērns ir inficējies ar tuberkulozi. Par šo pārbaudi jautājiet ģimenes ārstam!

 

Ar tuberkulozi var saslimt
Tomēr, lielākā daļa (~90%) cilvēku, kuri ir inficējušies, ar tuberkulozi nekad nesaslimst. Aptuveni tikai 10% inficēto saslimst.

 

Lai arī saslimt ar tuberkulozi var jebkurš, ir cilvēki, kuri pakļauti lielākam riskam:

  • cilvēki, kuri atrodas pastāvīgā kontaktā ar tuberkulozes slimnieku;
  • cilvēki, kuri slimo ar HIV infekciju;
  • cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu slimībām;
  • cilvēki, kuri slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju;
  • cilvēki, kuri slimo ar cukura diabētu;
  • cilvēki, kuri ir pārslimojuši tuberkulozi;
  • cilvēki ar novājinātu imunitāti;
  • pacienti, kuri lieto imunitāti pazeminošu ārstēšanu (specifiska ārstēšana, ko izmanto smagu veselības problēmu gadījumos, piemēram, pēc orgānu transplantācijas);
  • veselības aprūpes iestāžu, ieslodzījuma vietu, patversmju un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki.
     

Lielākam riskam saslimt ir pakļauti arī tie cilvēki, kuri:

  • grūti panes stresu;
  • nepietiekoši atpūšas;
  • smēķē, tai skaitā ūdens pīpi un „zālīti”;
  • lieto nepilnvērtīgu uzturu un kuriem ir slikti sadzīves apstākļi.
     

Tuberkulozes profilakse
Bērnus no smagām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic dzemdību nodaļā 2.-5.dzīves dienā. BCG ir prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātas Mycobacterium bovis nūjiņas, kas nevar izraisīt slimību. Tās stimulē imūno sistēmu un paaugstina organisma spēju pretoties tuberkulozes infekcijai, tādējādi pasargājot mazus bērnus no saslimšanas ar smagām ārpus plaušu tuberkulozes formām. BCG vakcīna ir iekļauta vakcinācijas kalendārā un ir bez maksas.

Bērniem, kuri inficējušies ar tuberkulozi, bet nav saslimuši, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta profilaktiska tuberkulozes ārstēšana.

Lai mazinātu iespēju saslimt ar tuberkulozi:

Regulāri vēdiniet telpas!
Inficēties ar tuberkulozi var tikai pietiekoši ilgu laiku atrodoties nevēdinātā telpā, kur uzturas vai iepriekš ir uzturējies infekciozs tuberkulozes slimnieks, kurš ir klepojis un nav ievērojis klepošanas higiēnu (klepojot nav cieši aizsedzis muti).

Stipriniet imunitāti!
Tā kā imūnsistēma var tikt galā ar ieelpotiem tuberkulozes baciļiem, ja tā ir pietiekoši spēcīga, liela nozīme tuberkulozes profilaksē ir imunitātes stiprināšanai.

Cilvēki ar vairāk kā par 10% pazeminātu svaru, ietilpst tuberkulozes riska grupā.

Ja ir aizdomas, ka esat saslimis ar tuberkulozi, noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts vai plaušu speciālists (ftiziopneimonologs). Ārsts nozīmēs izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu un krēpu analīzes.

Cilvēkam, kuram ir bijis tuvs kontakts ar tuberkulozes slimnieku, noteikti jāvēršas pie plaušu speciālista (ftiziopneimonologs), kurš sniegs konsultāciju, kā arī nozīmēs izmeklējumus.

 

Tuvs kontakts ir:

  • ģimenes locekļi, draugi, radinieki un citas personas, kuri bieži apmeklē pacienta mājvietu un kontaktējas ar viņu;
  • pacienta „skūpstu partneri” un dzimumpartneri;
  • cilvēki, kuri stādā ar pacientu vienā telpā;
  • cilvēki, kuri mācās vienā klasē, apmeklē vienu grupu pirmsskolas izglītības iestādē vai vienā telpā ar pacientu atrodas ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē.
     

Noteikti vērsieties pie ārsta, ja Jums jau 3-4 nedēļas ir vismaz viena no šīm pazīmēm:

  • ilgstošs klepus;
  • svīšana naktīs;
  • elpas trūkums;
  • asins piejaukums krēpām;
  • nogurums, nespēks;
  • neizskaidrojams svara zudums;
  • ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra.
     

Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot medikamentus, no tuberkulozes ir iespējams izārstēties. Parasti tuberkulozes ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus - sākotnēji pacients ārstējas slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi. Rezistentu tuberkulozi izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – 18 līdz 24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas.

Latvijā tuberkulozes slimniekus iesaka hospitalizēt līdz brīdim, kad slimnieks vairs nav bīstams apkārtējiem, t.i., neizplata tuberkulozes ierosinātāju apkārtējā vidē jeb nav bacilārs.

 

Informācija no SKPC mājas lapas. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas