Veidot uzkrājumu nozīmē palīdzēt bērnam vienā no sarežģītākajiem dzīves periodiem

 03. jūnijs 2019 14:05 Reklāmas projekts

Studentu gadi lielākajai daļai cilvēku ir viens no aizraujošākajiem un reizē smagākajiem dzīves periodiem. Cenšoties savienot studijas ar pilnas slodzes darbu, bieži cieš jaunieša mācību kvalitāte. Kamēr esi darbā, lai varētu pats nomaksāt savus rēķinus, augstskolā krājas parādi, un bieži vien neatliek laika pilnvērtīgi apgūt mācību vielu. Vairāk stāsta Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls. 



Lai uzkrājums bērna nākotnei kļūtu par ieradumu jau savlaicīgi, visprātīgāk būtu sākt uzkrāt jau kopš bērna dzimšanas, maksājot nelielu ikmēneša summu, kas jūtami neietekmē ģimenes dzīves kvalitāti šodien. Publicitātes foto.


Par savām studijām maksā vairāk nekā puse – 60% – Latvijas studentu. Lai nepaļautos tikai uz to, ka jūsu bērns būs ģēnijs un iegūs gan budžeta vietu, gan stipendiju, ir vērts padomāt par uzkrājuma veidošanu viņa nākotnes studijām. Un pat ja viņš izrādās ģēnijs, iekrātā nauda tik un tā noderēs, investējot to viņa dzīves izmaksu segšanā studiju laikā vai pirmā īpašuma iegādē.


Vēl pirms vairākiem gadiem populārs risinājums studentu vidū, ļaujot reizē nestrādāt un iegūt neatkarību no vecākiem, bija studiju vai studējošā kredīts. Viens ļauj studentam atmaksāt mācību maksu vēlāk pēc studijām, bet otrs – saņemt konkrētu summu ik mēnesi sadzīves izmaksu segšanai. Taču laikā kopš 2004. gada studiju kredīta popularitāte ir kritusies trīs reizes, bet studējošā kredīta pat desmit reižu. Pērn studentu kredītu ar valsts galvojumu ņēma vairs tikai 1517 studenti, bet studējošā kredītam vien daži simti. Protams, lielā mērā pie šīs situācijas vainojama demogrāfiskā lejupslīde, taču ir arī gūtas mācības, ka aizņēmums izglītībai ne vienmēr ir labākā izvēlē, ņemot vērā jauniešu nepastāvību un viedokļu maiņu attiecībā uz sākotnēji izvēlēto profesiju.

Lai līdz bērna pilngadībai uzkrātu 10 000 eiro, kas palīdzētu apmaksāt jaunieša studiju maksu vai dzīvošanas izdevumus, bērna piedzimšanas gadā varētu pietikt ar 35 eiro ikmēneša iemaksu.

Taču daļai gribētāju kredītu arī vienkārši atsaka. Viena no problēmām – bez valsts potenciālajam studentam vajadzīgs vēl otrs galvotājs, kuram jābūt kredītspējīgam, kā arī dažās specialitātēs studiju maksa ir tik augsta, ka kredītdevējs nav gatavs to segt pilnībā. Iespējams, ka daļa augstās mācību maksas dēļ nolemj nestudēt, daļa izvēlas nākotnes specialitāti, vadoties pēc iespējām iegūt budžeta vietu, nevis interesēm, bet vēl daļa studiju laikā dzīvo tuvu iztikas minimumam. Swedbank veiktās aptaujas dati liecina, ka 39% studentu spiesti izdzīvot ar budžetu līdz 200 eiro mēnesī, bet lielākai daļai aptaujāto mēneša budžets iekļaujas amplitūdā līdz 300 eiro. Turklāt piektdaļa (22%) studentu norāda, ka regulāri izjūt naudas trūkumu, pat pamatvajadzību segšanai. 

Zīmīgi, ka jaunieši (74%) visbiežāk šobrīd paļaujas tieši uz ģimenes finansiālo atbalstu, īpaši studiju sākumposmā.


Taču liela daļa vecāku, kuru bērni vēl nestudē, nemaz neapjauš, cik liela ir studiju maksa, un ar kādām ikmēneša izmaksām vidēji jārēķinās šodienas Latvijas studentam. Piemēram, šobrīd par bakalaura studiju iegūšanu jaunietis Latvijā vidēji samaksā 6000 līdz 8000 eiro. Taču ir arī nozares, kā, piemēram, medicīna, IT vai inženierzinātnes, kuru apgūšana maksā pat līdz 20 000 eiro, kas ir ļoti liela summa gadījumā, ja šādām izmaksām neesi bijis gatavs savlaicīgi. Un savlaicīgi nozīmē – jo ātrāk, jo labāk. Turklāt papildus studiju maksai jārēķinās arī ar dzīvošanas izmaksām. Tā, piemēram, pērn vidējā summa, kas izsniegta studējošā kredītam, bija 7000 eiro, kas apliecina – studiju laiks ir viens no dārgākajiem dzīves posmiem bērnu audzināšanā un vecāki, savlaicīgi veidojot uzkrājumu, šo posmu var padarīt vieglāku kā sev, tā arī saviem bērniem. 

Daļai gribētāju kredītu arī vienkārši atsaka. Viena no problēmām – bez valsts potenciālajam studentam vajadzīgs vēl otrs galvotājs, kuram jābūt kredītspējīgam


Zīmīgi, ka arī jaunieši (74%) visbiežāk šobrīd paļaujas tieši uz ģimenes finansiālo atbalstu, īpaši studiju sākumposmā. Savukārt studiju noslēguma posmā nozīmīgs ir strādājošo studentu īpatsvars (88%), kuri attiecīgi paši cenšas sev nodrošināt iztiku. Lai arī darbs paralēli studijām ir izplatīta prakse, 71% studentu atzīst, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz mācību kvalitāti. Taču tikai 9% studentu norāda, ka mācību periodā var paļauties uz iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, kas palīdz daudz sekmīgāk arī vadīt studiju procesu. 


Lai uzkrājums bērna nākotnei kļūtu par ieradumu jau savlaicīgi, visprātīgāk būtu sākt uzkrāt jau kopš bērna dzimšanas, maksājot nelielu ikmēneša summu, kas jūtami neietekmē ģimenes dzīves kvalitāti šodien. Ātrāk sākot, mērķi ir iespējams sasniegt vieglāk. Piemēram, lai līdz bērna pilngadībai uzkrātu 10 000 eiro, kas palīdzētu apmaksāt jaunieša studiju maksu vai dzīvošanas izdevumus, bērna piedzimšanas gadā varētu pietikt ar 35 eiro ikmēneša iemaksu. Savukārt, lai uzkrātu šādu pašu summu, sākot krāt vēlāk, piemēram, 8 gadu vecumā, būtu nepieciešams katru mēnesi novirzīt jau 75 eiro. Turklāt, veidojot uzkrājumu bankā bērna nākotnei, ir iespēja no valsts katru gadu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā, jūsu bērns līguma termiņa beigās jebkurā gadījumā saņems garantēto uzkrājuma summu, neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos, turklāt tiks apdrošināta arī jūsu kā līgumslēdzēja dzīvība.


Jebkurš uzkrājums bērna nākotnei sniegs viņam atspēriena punktu dzīvē svarīgā brīdī, kā arī dos brīvību izvēlēties to dzīves ceļu, kas viņu patiešām interesē. Uzzini vairāk par Uzkrājumu bērna nākotnei www.swedbank.lv


Noslēdzot līgumu Swedbank par Uzkrājumu bērna nākotnei līdz 23.jūnijam, jums ir iespēja piedalīties loterijā un laimēt 500 EUR bērna uzkrājumā.

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas