Bez laulību līguma laulātais var būt ļoti neaizsargāts...

 10. aprīlis 2019 8:15 Raksts

Topošie laulātie, gatavojoties kāzām un kopdzīvei, par mantu un īpašumiem visbiežāk nedomā. Svarīgākais ir nosvinēt laulības uzsākšanu tā, kā iecerēts, un pilnvērtīgi izbaudīt jauno sievas un vīra statusu. Runas par mantiskām lietām un laulības līgumu nereti tiek uzskatītas pat par aizskarošām. Tomēr veltīgi. Par to, kādas priekšrocības un iespējas dod fakts, ka pāris ir noslēdzis laulības līgumu, ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.



Foto: Shutterstock.com

Civillikums paredz, ka katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, kā arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.


Raksts publicēts sadarbībā ar Swedbank.

 

Latvijas zvērinātu notāru pieredze un statistika gan liecina, ka uzskati pamazām mainās. Iespēju parūpēties par ģimenes mantiskajām attiecībām, noslēdzot laulības līgumu, Latvijā izvēlas arvien vairāk pāru. Piecu gadu laikā pie zvērinātiem notāriem noslēgto līgumu skaits ir audzis par 20%. Pērn pie zvērinātiem notāriem Latvijā noslēgti 1035 laulības līgumi, šī gada pirmajā ceturksnī – jau 252. “Uzskats, ka laulības līgumus slēdz tikai ļoti turīgi cilvēki vai tie, kam manta svarīgāka par attiecībām, jau sen ir mīts. Sabiedrībā arvien nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības, tāpat kā romantiskās attiecības, ir jākopj,” uzsver Jānis Skrastiņš.

Laulības līgumu var noslēgt laulātie jebkurā brīdī, neatkarīgi no tā, vai kāzas ir bijušas nupat, vai jau pirms daudziem gadiem. Arī pāris, kas vēl nav salaulājies var noslēgt laulības līgumu – tas stāsies spēkā līdz ar laulības reģistrāciju. Laulības līgumu var noslēgt tikai pie zvērināta notāra, klātesot abiem laulātajiem. Būtiski, ka jau kopš pagājušā gada jūlija Latvijas zvērinātu notāru pakalpojumi un konsultācijas ir pieejamas arī attālināti – portālā www.latvijasnotars.lv arī vairākām personām vienlaikus tiekoties ar notāru t.s. virtuālajā birojā videokonferences režīmā.

Laulības līgums dod iespēju parūpēties arī par to, ka katrs par saviem parādiem atbild ar savu mantu, nevis visu ģimenei piederošo. 

Bez līguma noteicējs ir likums

Ja laulības līguma nav, mantiskās attiecības starp laulātajiem pastāv tā, kā to nosaka likums. Civillikums paredz, ka katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, kā arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Atsevišķa manta ir tas, kas laulātajam piederēja pirms laulības vai ko laulātie laulības līgumā noteikuši par atsevišķu mantu. Tie ir priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai nepieciešami viņa patstāvīgā darbā. Atsevišķa manta ir arī manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā vai laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, kā arī manta, ar ko atvietota iepriekšminētā manta. Tomēr likumā dotais uzskaitījums nav galīgs un katrs vienmēr var pierādīt, ka manta, kuru viņš iegādājies par saviem līdzekļiem un tikai savām vajadzībām, ir viņa atsevišķa manta. 

Savukārt mantai, kuru Civillikums dēvē par abu laulāto kopīgu mantu, ir jābūt iegādātai laulības laikā, iegūstot to abiem laulātajiem kopīgi vai vienam no laulātajiem, bet ar abu līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību.

Laulības līgums ir noderīgs dokuments tad, ja, piemēram, abiem laulātajiem ir katram savs bērns no iepriekšējām attiecībām un katrs savu īpašumu viņi vēlas atstāt mantojumā tikai katrs savam bērnam.

Iespēja pašiem noteikt mantas šķirtību vai kopību

Ar laulības līgumu laulātie savas mantiskās tiesības var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt, likumisko mantisko attiecību vietā nosakot vai nu visas laulāto mantas šķirtību, vai kopību. “Tas ir līgums, kas ir svarīgs tālredzīgiem cilvēkiem, kuri paši vēlas būt noteicēji par to, kas notiek viņu dzīvē,” uzsver Jānis Skrastiņš.

Laulāto mantas šķirtība ir visizplatītākais mantisko attiecību režīms laulības līgumos. Ja līgumā ir noteikta visas laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. 

Ja laulības līgumā noteikta laulāto mantas kopība, viņiem pirms laulības piederējusī, kā arī laulības laikā iegūtā manta, tiek apvienota. Laulātie vienojas par to, kurš no viņiem būs mantas kopības valdītājs – vīrs, sieva vai abi kopīgi. Pastāvot laulāto mantas kopībai, tajā neietilpst manta, ko laulības līgumā laulātie noteikuši par katra atsevišķo mantu. Katrs laulātais ar savu atsevišķo mantu rīkojas patstāvīgi.

Nekustamais īpašums, ja tas ietilpst laulāto mantas kopībā, ir jāieraksta zemesgrāmatā. Līdz ar to mantas kopībā ietilpstoša nekustamā īpašuma atsavināšanai, ieķīlāšanai vai apgrūtināšanai ar lietu tiesībām, ko izdara viens laulātais, jebkurā gadījumā vajadzīga otra laulātā piekrišana. Otra laulātā piekrišana vajadzīga arī mantas kopībā ietilpstošas kustamās mantas dāvināšanai, ja šāds dāvinājums pārsniedz parasto, nelielo dāvanu apmēru.

 

Izšķiroši daudzās situācijās

“Laulība diemžēl ne vienmēr norit tā, kā pāris iecerējis, to uzsākot, un šķiršanās nereti nes sev līdzi strīdus arī par laulības laikā iegādātās mantas dalīšanu. Lai tā nenotiktu, var nodrošināties, noslēdzot laulības līgumu. Arī tad, ja strīdi tomēr ir radušies, pateicoties laulības līgumam, tos ir vieglāk risināt,” stāsta Jānis Skrastiņš.

Laulības līgums dod iespēju parūpēties arī par to, ka katrs par saviem parādiem atbild ar savu mantu, nevis visu ģimenei piederošo. Tas ir īpaši ieteicami tiem pāriem, kur viens no laulātajiem ir iesaistīts uzņēmējdarbībā vai ar lielām kredītsaistībām. Laulības līgums var būt vienīgā iespēja nodrošināties, lai viena laulātā finanšu problēmu dēļ neciestu visa ģimene gadījumā, ja šīs problēmas saistītas ar mantas konfiskāciju vai kredītsaistību segšanu, atņemot īpašumu.

Laulības līgums ir noderīgs dokuments tad, ja, piemēram, abiem laulātajiem ir katram savs bērns no iepriekšējām attiecībām un katrs savu īpašumu viņi vēlas atstāt mantojumā tikai katrs savam bērnam. Tādā gadījumā laulības līgums, kas paredz mantas šķirtību, noteiks to, ka laulātajam vienpersoniski pieder gan tā manta, kas viņam bija pirms laulībām, gan tā, kuru viņš ieguvis laulības laikā, ar kuru var brīvi rīkoties, nesaskaņojot rīcību ar otru laulāto. Papildus tam, ja laulātie nevēlas viens no otra mantot, bet atstāt savus īpašumus tikai katrs saviem bērniem, viņi var noslēgt arī mantotāja atteikšanās līgums. Mantotāja atteikšanos var paredzēt arī laulības līgumā, kā arī tajā var iekļaut cita veida rīkojumus nāves gadījumā.

“Visbeidzot, iedomāsimies pāri, kas ir pieņēmis tādu ģimenes modeli, kurā sieva rūpējas par bērniem un uztur mājsaimniecību, savukārt vīrs strādā un nodrošina ģimeni materiāli. Vēl pirms laulībām kopdzīves laikā ģimenes vajadzībām ir jau iegādāts dzīvoklis, kas reģistrēts uz nākamā vīra vārda. Vīram pieder arī citi īpašumi. Realitāte ir tāda, ka sieva nav materiāli nodrošināta, lai gan pāris savu mantu veido kopīgi,” norāda Jānis Skrastiņš. Tāpēc šajā gadījumā piemērots ir laulāto kopīgas mantas režīms. Laulības līgums par laulāto kopīgas mantas noteikšanu nozīmē, ka abu laulāto manta – gan tā, kas katram piederējusi pirms laulības, tai skaitā ģimenes jau iegādātais dzīvoklis, gan tā, ko viņi iegūs laulības laikā, kļūst par laulāto kopīgu mantu. Ja laulātie tā vēlas, tad katrs no viņiem var kādu mantu paturēt arī tikai sev, konkrēto lietu vai īpašumu nosakot par viena laulātā atsevišķu mantu. 

 

Parādi un saistības pie mantas kopības

Katrs laulātais ar savu atsevišķo mantu, bet ja tās nepietiek – ar laulāto kopīgo mantu, atbild par savām saistībām, kas cēlušās pirms laulības. Tā nosaka Civillikums. Tas attiecas arī uz pienākumu uzturēt vecākus vai vecvecākus, kā arī uz saistībām no mantojuma, ko viņš pieņēmis ar otra piekrišanu. Tāpat ar kopīgo mantu, ja ar viņam piederošo nepietiek, laulātais atbild par savām saistībām, kas rodas no viņam piederoša patstāvīga uzņēmuma, kas ir viņa atsevišķā manta, vai patstāvīgas nodarbošanās, kā arī par visām citām savām saistībām, ko viņš uzņēmies ar otra laulātā piekrišanu. Par otra laulātā parādiem ģimenes un kopīgās mājsaimniecības labā laulātais atbild arī ar savu atsevišķo mantu, bet tikai tad, ja mantas kopībā ietilpstošās un otra laulātā atsevišķās mantas nepietiek.

“Arī, noslēdzot līgumu par laulāto mantas kopību, jāatceras, ka par parādiem un cita veida saistībām būs jāatbild ar kopīgo mantu, ja nepietiks ar tā laulātā atsevišķo mantu, kurš ir parādnieks,” atgādina Jānis Skrastiņš. Tikai gadījumos, kad ir noslēgt laulības līgums par mantas šķirtību, arī par saviem parādiem katrs laulātais atbild tikai ar savu mantu.

 


Raksts publicēts sadarbībā ar Swedbank.

 

Parūpēties par tiem, kurus mīli, nepieciešams ne tikai ikdienā, bet domājot arī par nākotni, kad paši to vairs nespēsim. Ja Tev ir tuvinieki, par ko rūpēties vai kuri ir atkarīgi no Taviem ienākumiem, Tev nav finanšu līdzekļu, lai tiktu galā ar negaidītām izmaiņām dzīvē, kā arī Tev ir kredītsaistības, tad rūpīgi apdomā dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību. Dzīvības apdrošināšana palīdzēs taviem tuvajiem pārvarēt finansiālās grūtības gadījumā, ja vairs nespēsi parūpēties par tiem. Vairāk lasi šeit.

Cita saistoša informācija par ģimenes budžeta aktualitātēm pieejama blog.swedbank.lv.




0 Pievienot komentāru

Kategorijas