Bērniņa kustības beidzot jūtamas. Mazuļa gaidību dienasgrāmata, otrais grūtniecības trimestris

 19. aprīlis 2018 9:00 Pieredze

“Ļoti ātri paskrējis pirmais grūtniecības trimestris, un nu tas notiek arī ar otro – ir tik daudz notikumu un izjūtu piedzīvots šo trīs mēnešu laikā,” gaidību dienasgrāmatā savas izjūtas  apraksta  portāla “Mammamuntetiem.lv” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Marta Balode.

 


Maigi glāstot vēderu, mazo iespējams pasaukt. Jā, viņš arī atsaucas un dod par sevi ziņu.


Spiedošs apģērbs vēl neizaugušam vēderam

Pirmā trimestra beigās sāku vilkt grūtnieču bikses ar elastīgo auduma jostu. Kaut arī vēders ir nemanāms, šķiet, ka parasts apģērbs ļoti spiež. Arī ierastās zeķbikses žņaudz vēderu, tāpēc iegādājos speciālās grūtniecēm paredzētās un nopriecājos, ka kāds tādas vispār ir izgudrojis! 
Jau apkārtējiem redzams grūtnieces puncis parādās ap ceturto grūtniecības mēnesi. Man pat šķiet, ka tas izaudzis vienā dienā! Maza apaļa bumbiņa, kuru uz iekšu nav iespējams ievilkt, un to arī nerekomendēju kādai mēģināt!

 

Strauji augušas arī krūtis, uz tām dažviet parādījušās violetas strīpiņas. Secinu, ka tās ir strijas un nedaudz saskumstu.

 

Strauji augušas arī krūtis, uz tām dažviet parādījušās violetas strīpiņas. Secinu, ka tās ir strijas un nedaudz saskumstu. “Bāc, patiešām nebūšu no tām izvairījusies,” nodomāju pie sevis. Kārtējā vizītē pie ginekoloģes nolemju tās parādīt ārstam un pajautāt, vai patiešām tā ir. Izrādās: nē, tie ir asinsvadi, krūtis gatavojas mazuļa barošanai. 
Krūšu sānus, augšstilbus un vēderu smērēju ar barojošu eļļu. Tā ķermenī iesūcas nemanot, āda no tiesas kļuvusi sausāka. Eļļu izvēlos pēc iespējas dabīgāku, lai tajā nebūtu parabēnu, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz gaidāmo mazuli.

 

Pirmās kustības – viegla kutināšana

Ap 18. grūtniecības nedēļu sajūtu vieglu kutināšanu vēdera lejas daļā. Tā bija viena vienīga reize un tad vairākas dienas – pilnīgs klusums. Aptuveni pēc nedēļas man vairs nav nekādu šaubu: tas ir mazulis, kas kustas manā puncī. Tobrīd gan to par kutināšanu vairs nevar nosaukt, drīzāk tā ir kā spēcīga burbuļošana. Pirmajās reizēs aicinu vīru pielikt roku vēderam un sajust kustības. Viņš uz mani paskatās un saka, ka diemžēl neko nejūtot. Tā gribas ar šīm kustībām dalīties, bet saprotu, ka mazulim vēl jāpaaugas, lai viņa grozīšanos varētu just arī vīrs. Paiet vēl dažas nedēļas un arī topošais tētis sajūt mazuli, viņš jūtas saviļņots. “Tas ir mūsu bēbītis! Čau, mazais!” viņš saka.

 

Topošais tētis sajūt mazuli, viņš jūtas saviļņots. “Tas ir mūsu bēbītis! Čau, mazais!” viņš saka.

 

Šobrīd kustības ir ļoti skaidras un nepārprotamas, vakarā, apguļoties uz muguras un maigi glāstot vēderu, mazo iespējams pasaukt. Jā, viņš arī atsaucas un dod par sevi ziņu. Arī vīrs pieglaužas klāt un lūdz, lai ar viņu sasveicinās.

 

Ēdienkarte. Kas kārojas grūtniecei otrajā trimestrī?

Otrais trimestris ir laiks, kad vairs nemoka nelabā dūša, par ēdienu iedomājoties nepaliek šķebīgi. Ceturtajā un piektajā mēnesī ļoti daudz vēlos ēst ko svaigu – lapu salātus, augļus, dārzeņus. Šķiet, ka veselīga ēdienkarte ir atnākusi pati. Otrā trimestra sākumā man ļoti kārojas piens, līdzīgi kā pašā grūtniecības sākumā – apelsīni. “Pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti nomazgāj'” - šādu pantiņu man bērnība skandināja tētis un pašlaik tas šķiet atbilstošs situācijai. Glāze piena, rūgtais kakao ar vairāk nekā pusi krūzes piena, pārslas ar pienu katru rītu. 
Tomēr pēc laika arī trakā vēlme pēc piena beidzas, esmu sapratusi, ka gaidāmais mazulis ļoti konkrēti zina, kas viņam katrā posmā ir nepieciešams – apelsīnos ir folskābe, bet pienā kalcijs.

 

Gaidāmais mazulis ļoti konkrēti zina, kas viņam katrā posmā ir nepieciešams – apelsīnos ir folskābe, bet pienā kalcijs.

 

Ikmēneša analīžu rezultātus saņemot, ginekoloģe secina, ka būs jālieto dzelzs preparāti, pa vienai tabletei dienā. Ko vajag, to vajag! Ārste nozīmē man veikt arī glikozes testu. Dodos uz laboratoriju tukšā dūšā, nododu asins analīzes, izdzeru ārkārtīgi saldu “dzērienu”. Uh, ļoti šķebinoši... Nezinu pat kur likties no tāda salduma šoka devas. Uz laboratoriju esmu paņēmusi līdzi grāmatu, lai īsinātu laiku, bet nevaru koncentrēties lasīšanai. Pēc stundas atkārtoti nododu asinsanalīzes, vēl pēc stundas – vēlreiz. Pārbaudei beidzoties, izdzeru daudz ūdens un gribu apēst ko sāļu, jo šķiet it kā cukurs būtu uzņemts mēnesim uz priekšu. Saņemtie rezultāti ir labi, nekāda satraukuma, varēšu turpināt ēst visu ar mēru.

 

Autore: Marta Balode, Mammamuntetiem.lv sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Foto: Artūrs Martinovs