Parazīti - neaicinātie kaimiņi vēderā. Pazīmes, profilakse un ārstēšana 3

 10. marts 2017 8:00 Līga Brūvere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Nepatīkamas asociācijas un fantāzijas daudziem izsauca pirms laika ziņās izskanējušais jaunums par to, ka slimnīcā no nāves ir izglābts pacients, no viņa laicīgi izoperējot lielu daudzumu lenteņa kāpuru. Ehinokokoze jeb lenteņu kāpuru invāzija Latvijā ir salīdzinoši reti sastopama saslimšana. Kā ir ar citu parazītu iedzīvošanos mūsu organismos, stāsta "Capital Clinic Riga" ģimenes ārste  Dārta Miķelsone. 



Foto: Shutterstock.com

Labākā profilakse - tīrs rokas un pareizi apstrādāti produkti


Ārste norāda, ka Latvijā biežāk sastopamie parazīti, kuri var iemājot cilvēka organismā, ir visiem labi zināmie spalīši un cērmes. Ievērojami retāk, tomēr katru gadu, tiek atklāti arī vairāki saslimšanas gadījumi ar trihinellozi, ehinokokozi un difilobotriozi jeb zivju lenteni. 


Katras parazītu sugas dzīves cikls ir atšķirīgs, un visbiežāk tiem nepieciešami viens vai vairāki “saimnieki”. Tāpat arī inficēšanās ceļi ir dažādi. Ar spalīšiem un cērmēm inficēšanās notiek fekāli - orālā ceļā jeb vienkāršāk runājot – laizot netīrus pirkstus vai ēdot nenomazgātus dārzeņus. Trihinelozes un zivju lenteņu gadījumā inficēšanās notiek, uzturā lietojot nepietiekami apstrādātu, ar parazīta kūniņām inficētu sarkano gaļu. Visbiežāk tā ir cūkgaļa un zivis. 


Lasi arī: Ar lenteņiem joki mazi! Pacientam ehinokoka kāpuru invāzijas dēļ izņemti 70 procenti aknu 

Sākotnēji parazītu parādīšanās var neizsaukt specifiskus vai nopietnus simptomus. Zināms, ka spalīši izraisa niezi anālās atveres apvidū, kas bieži var būt tik intensīva, ka tiek traucēts miegs. Ļoti retos gadījumos tie var būt apendicīta cēlonis.
 

Cērmju invāzija lielākajā daļā gadījumu noris bez īpašām pazīmēm. Nereti cilvēks saslimšanu konstatē pats, ja tārps kādu iemeslu dēļ parādās ārpus taisnās zarnas, apmeklējot tualeti. Tā kā cērmes dzīvo gremošanas traktā un pārtiek no uzturvielām, kuras pārvietojas caur to, pacientiem var attīstīties olbaltumvielu, kaloriju un vitamīna A nepietiekamība. Var sākt kristies svarā, parādās sūdzības par nespēku, nogurumu. Bērniem palēnināties augšana. Vienlaikus, ja cērmju zarnu traktā ir daudz, tās var veidot nosprostojumus žultsceļos un zarnās.


Zivju lenteņa gadījumā sākotnēji sūdzību ir maz vai tās ir nespecifiskas - sāpes vēderā, svara zaudēšana, apetītes trūkums, nogurums. Svarīgi atcerēties, ka cēloņu šādām sūdzībām var būt ārkārtīgi daudz un lentenis noteikti ir viena no visretākajām. Lenteņa mūžs var sasniegt pat 15-20 gadus.  Tā kā šīs parazīts “apēd” uzņemto B12 vitamīnu, anēmija var būt viena no pazīmēm, kas liktu aizdomāties par parazitāru saslimšanu. 

Trihinellas ir dažus milimetrus sīks tārpiņš, saukts par nematodi, kurš aktīvā formā parazitē tievajās zarnās, bet tā kāpuri iemitinās tā paša saimnieka muskulatūrā. Ja pieaugušos parazītus no zarnām ir iespējams izdzīt, tad kāpuri iekapsulējas muskuļos un tur arī paliek. Sākotnēji sūdzības var būt par sāpēm vēderā, sliktu dūšu, caureju. Parazītiem vairojoties un pārvietojoties, var parādīties drudzis, augsta temperatūra, sāpes muskuļos, galvassāpes, acu apsārtums un sāpes.


Analīzes un nopietnāki izmeklējumi
Ja ir vēlme pārliecināties, ka vēderā neviens nelūgts viesis nav iemājojis, lai arī īpašu sūdzību nav, var lūgt ģimenes ārstu nosūtīt uz pilnas asinsainas un fēču izmeklējumiem uz parazītu oliņām. Šīs metodes ir pieejamas ne tikai izmaksu ziņā, bet arī ir viegli veicamas jebkurā laboratorijā un ir pietiekami precīzas.

Ja ārstam radīsies aizdomas par kādu konkrētu ierosinātāju, papildus var tikt veikti gan specifiski laboratoriski testi, gan arī vizuālie izmeklējumi – vēdera dobuma USG, nopietnākos gadījumos arī datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Jāņem vērā, ka pēdējie nav profilaktiski izmeklējumi un netiks nozīmēti tikai, lai pārliecinātos par parazītu neesamību. 



Profilakse un tautas līdzekļi
Pret parazītiem efektīvi sargā pareiza higiēnas normu ievērošana.  Profilaktiski noteikti jāsāk ar personīgās higiēnas ievērošanu - jāmazgā rokas ienākot no āra pastaigas un pēc tualetes apmeklējuma, regulāri jāmazgā un jāmaina apakšveļa un gultasveļa, jāmazgā augļi un dārzeņi, kā arī jāizvairās lietot dzeršanai nepiemērotu ūdeni (no dīķiem, upēm un citām dabīgām ūdenstilpnēm). Ēdot medījumu gaļu, ir jāpārliecinās, ka tā ir laboratoriski pārbaudīta uz trihinelozi, kā arī tā pietiekami termiski jāapstrādā. Tas pats attiecas arī uz zivīm.

Tautas līdzekļi sola, ka ķirbju sēklu, ķiploku ēšana, kā ar pēdējā laikā arī kurkumas lietošana uzturā pasargā no parazītiem. Tomēr to efektīva aizsardzība pret parazītiem līdz galam pierādīta nav. 




3 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas