VID mierina: no ārvalstīm radiem sūtīto naudu ar nodokli neapliek. VIDEO

Aizvadītā gada pēdējās dienās lielu satraukumu sabiedrībā raisīja ziņas par Valsts ieņēmumu dienesta iespējamo vēršanos pret daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem tuvinieku sūtīto naudu no ārzemēm. Šodien portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par iespēju atbalstīt tuviniekus bez divkārša nodokļu sloga. Valsts ieņēmumu dienestā gan uzsver, ka bažām nav pamata un masveida nodokļu rēķini nav gaidāmi.

Likums pasaka - ja nauda sūtīta laulātajiem vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei, proti, vecākiem, vecvecākiem, vecvecvecākiem, bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, brāļiem, māsām, onkuļiem un tantēm, brāļu un māsu bērniem – nodoklis nav jāmaksā, lai kāda būtu summa vai naudas izlietojums.

FOTO: Shutterstock.com

Likums pasaka - ja nauda sūtīta laulātajiem vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei, proti, vecākiem, vecvecākiem, vecvecvecākiem, bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, brāļiem, māsām, onkuļiem un tantēm, brāļu un māsu bērniem – nodoklis nav jāmaksā, lai kāda būtu summa vai naudas izlietojums.

 

No ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā puse sūta naudu dzimtenē palikušajiem.

Biežāk naudu sūta tie, kas izbraukuši no laukiem, retāk – kas iepriekš dzīvojuši Rīgā. Tā pirms pāris gadiem secināja Latvijas Universitātes (LU) pētnieki, aptaujājot ārvalstīs strādājošos. Latvijas Bankas aplēses liecina, ka gadā tādējādi Latvijā ienāk vairāk nekā pusmiljards eiro.

 

Arī Līga periodiski sūta naudu mammai no Lielbritānijas, lai pabalstītu ar ārstniecībai vajadzīgajiem izdevumiem, un runas par nodokļiem un deklarēšanu arī viņu satraukušas. "Ja tas nodoklis tiešām būs tik drastiski jāmaksā, tad sanāk, ka mums tas nodoklis ir jāmaksā šeit, atrodoties Anglijā, un būs jāmaksā arī Latvijā, lai gan es uzskatu, ka tā palīdzība būtu jāsaņem no Latvijas puses," saka Līga Šveca, kas strādā Lielbritānijā.

Līdzīgi nobažījies arī Andris, kurš strādā Šveicē. "Ja es aizbraucu uz Šveici un pelnu to naudu, ar ko es varu nodrošināt ģimeni, un, ja vēl man uzliks nodokļus tai pašai naudai, tad es neredzu jēgu arī tur braukt," norāda Andris Morics.

 

Tas, ka parakstu vākšana par šo tematu sākusies arī portalā "manabalss.lv", liecina, ka satraukums ir daudziem, ne tikai Līgai un Andrim.

Lai arī skaits ir liels un arī summas nav mazas, VID gan skaidro, ka to, kuriem šeit ir jāatskaitās, ir neliela daļa, un vēl mazāk ir to, kuriem būtu jāmaksā nodoklis.

Likums pasaka - ja nauda sūtīta laulātajiem vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei, proti, vecākiem, vecvecākiem, vecvecvecākiem, bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, brāļiem, māsām, onkuļiem un tantēm, brāļu un māsu bērniem – nodoklis nav jāmaksā, lai kāda būtu summa vai naudas izlietojums.

Ja nauda domāta augstākās vai profesionālās izglītības apmaksai vai arī ārstniecības pakalpojamiem, nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja naudas saņēmējs nav radinieks – tad gan ar čekiem jāpierāda arī naudas izlietojums.

Reklāma
Reklāma

Šeit būtu jāņem vērā fakts, kāds ir mērķis pārskaitījumam. Ja tā ir kopīga mājsaimniecība, nauda tiek pārskaitīta mājsaimniecības uzturēšanai, tad ienākumu moments šeit pēc būtības vispār neveidojas.

Citos gadījumos nodoklis jāmaksā par summu virs 1425 eiro gadā, kas ir ap 118 eiro mēnesī. Cita lieta, ka arī ar nodokli neapliekamie ienākumi ir jādeklarē, ja tie sasniedz 4000 eiro. Tomēr VID skaidro - arī ne vienmēr.

VID Nodokļu pārvaldes speciāliste Jana Uzare stāsta: "Šeit būtu jāņem vērā fakts, kāds ir mērķis pārskaitījumam. Ja tā ir kopīga mājsaimniecība, nauda tiek pārskaitīta mājsaimniecības uzturēšanai, tad ienākumu moments šeit pēc būtības vispār neveidojas. Līdz ar to nauda, ko vīrs pārskaita sievai, ko viņš ir nopelnījis, lai sieva varētu šeit uzturēt mājsaimniecību, nebūs jādeklarē un nodoklis arī nebūs jāmaksā."

 

Deklarējama savukārt būtu, piemēram, dāvana pieaugušam bērnam, kuram ir sava mājsaimniecība. To, ka VID piemēro sodu visiem, kas šo deklarāciju neiesniedz, tur noliedz, taču norāda – tās iesniegšana ir svarīga. Turklāt nav tiešā veidā saistīta ar pārskaitījumiem no ārzemēm. Tāpat būtu jārīkojas, ja dāvinājums ir starp divām fiziskajām personām tepat Latvijā. "Te ir jāņem vērā, ja cilvēkam kādreiz nākotnē būs jāpierāda naudas izcelsme, piemēram, no kurienes viņš ir guvis naudu, tā ir iespēja deklarēt šo naudu kā neapliekamu un tad arī vēlāk pierādīt naudas izcelsmi,"atzīmē Uzare.

VID arī nemaz nevar zināt par katru šādu sūtījumu, ja cilvēks pats to nepasaka, jo arī bankas šādu informāciju dienestam nesniedz.

 

"Banka seko līdzi visiem darījumiem, un mēs redzam arī tos darījumus, kas mūsu klientu kontos ienāk no ārvalstīm, taču šāda veida informāciju mēs mērķtiecīgi neapkopojam un nesniedzam kādām valsts iestādēm," saka SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke. "Tas, ko mēs darām, sekojam līdzi tiem darījumiem, ko mūsu likumdošana liek kaut kādu iemeslu dēļ uzskatīt par aizdomīgiem darījumiem (..) Tas vien, ka mūsu klienta kontā tiek ieskaitīta nauda no ārvalstīm, pats par sevi nav aizdomīga darījuma pazīme," saka Panke.

Tiesa, tiem, uz kuriem attiecas likuma prasības, deklarācijas VID ir jāiesniedz no 1.marta līdz 1.jūlijam.

 

Avots: www.kasjauns.lv