Interesanti par kafijas vēsturi

 14. jūlijs 2015 11:40 Raksts

Otrajā pasaules karā, vairākums vācu karavīru līdzi ņēma neatņemamu ekipējuma sastāvdaļu – kafijas dzirnaviņas. Kafijas dzirnaviņas bija mazas, pielāgotas transportēšanai. Tērauda kastīte ar rokturīti augšpusē un vietu apakšā, kura pielāgota ātrai sakomplektēšanai un izjaukšanai jebkurā vietā.



Foto: Shutterstock.com

Stāsta, ka kafija esot bijusi mūķeņu dzēriens. Mūķenes un mūki, lai paliktu nomodā visu nakti un varētu lūgties, vārīja šo dzērienu.


 

Eiropiešu mīlestība kafijai bija tik stipra, ka, beidzoties karam, pēkšņais metāla trūkums neapturēja kafijas dzirnaviņu un grauzdējamo aparātu ražošanu. Risinot metāla trūkuma jautājumu – daļa munīcijas tika izkausēta un pārstrādāta kafijas gatavošanas ierīcēs.


Ar kafijas nozīmi, dažādās kultūrās plašāka publika iepazīstināma Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā – Dubaijā, kur darbojas kafijas muzejs, kurā var iepazīties ne tikai ar dažādu kultūru kafijas gatavošanas tradīcijām, bet arī paši varat izmēģināt dažādus kafijas dzeršanas rituālus.


Apmeklējot muzeju, var iepazīties un ieraudzīt kā grauzdējamas kafijas pupiņas un no tām iegūstama kafija. Apstrādes process rādāms, izmantojot gan senas ierīces, gan mūsdienīgas tehnoloģijas. Muzeja apmeklējuma laikā iespējams iepazīties ar kafiju, kas apstrādāta pēc dažādām metodēm un tehnoloģijām, kā arī izbaudīt atšķirību starp dažādos procesos apstrādātas kafijas dzērieniem.


Divstāvu muzejā, katrā stāvā ir 6 istabas. Dažādajās istabās izvietoti eksponāti, kas norāda uz dažādiem kafijas gatavošanas vēstures etapiem. Veselas 3 atsevišķas istabas aizņem antikvāri eksponāti no Vidējiem Austrumiem.

Eiropiešu mīlestība kafijai bija tik stipra, ka, beidzoties karam, pēkšņais metāla trūkums neapturēja kafijas dzirnaviņu un grauzdējamo aparātu ražošanu. 


No Lielbritānijas kafijas vēstures, muzejā var atrast cilvēka izmēra kafijas maļamo aparātu rokturi, ratu riteņa izmērā. Šis kafijas maļamais automāts piederēja XVIII gs. britu monarham. Muzejā var atrast eksponātus pat no Osmaņu impērijas. Šeit eksponējamas dažas kafijas dzirnaviņas ar manuālu grauzdējamo, kuriem ir ap 600 gadu.


„Pirmie kafijas nami Eiropā tika atvērti Vīnē, izmantojot ierīces, kuras XVII gs. tika atņemtas  no Osmaņu impērijas karavīriem, laikā kad tika aizstāvētas pilsētas robežas“, - savās zināšanās dalās uzņēmuma “Kafijas draugs” vadītājs Andris Leitis. 


Dažas, muzejā eksponējamās kafijas dzirnaviņas papildinātas, izrotātas ar seniem, autentiskiem, dekoratīviem elementiem. Muzejā var atrast kafijas dzirnaviņas, kas pielāgotas īpaši sievietēm. Šiem aparātiem tika piemontēta papildus kāja, ar kuras palīdzību, aparātu varēja noliekt tuvāk zemei, lai vieglāk iebērt pupiņas.


Visi muzejā esošie eksponāti, savākti vairāku gadu garumā no dažādiem pasaules nostūriem kā arī privātajām kolekcijām. 


Muzejs apvieno kafijas pagātni ar tagadni. Apmeklētāji, uz vietas var ieraudzīt kafijas gatavošanas rituālus no Etiopijas, Ēģiptes, Arābu beduīnu, kā arī Turcijas reģioniem. Apmeklējot muzeju, iespējams izmēģināt praktiski visus eksistējošos kafijas dzērienu rituālus. 
Liela muzeja daļa, atvēlēta kafijas pētījumiem. Studiju centrā apskatāma liela grāmatu un dokumentu bibliotēka.  
„Kafijas vēsture, līdz pat mūsdienām uzskatāma par diskutējamu tēmu, kas pārpilna ar dažādām versijām. Viena no populārākajām versijām apgalvo, ka kafijas dzeršanas tradīcijas, pirms simtiem gadu aizsākusies Etiopijas augstumos. Āžu gans novēroja, ka tā pieskatāmais ganāmpulks, barojoties ar nezināma krūma ogām, kļūst hiperaktīvi. Šis stāsts turpinās ar to, ka pats gans vēlāk nobaudīja šīs ogas un sajuta enerģijas uzplūdu, pēc kura visu nakti palicis nomodā,” – stāsta Andris Leitis.


Pastāv vairākas versijas, kā sākotnēji tika gatavots šis dzēriens.
Viens stāsts vēsta, ka gana sieva esot uzmetusi ogas uz uguns, tā tās apgrauzdējot. Tad viņa tās sasmalcināja un aplēja ar karstu ūdeni. Cita stāsta versija vēsta – gans pupiņas aiznesa mācītājam, kurš apgalvoja, ka tās ir narkotikas un iemeta tās ugunī. Kad ugunī pupiņas sāka grauzdēties, istaba piepildījās ar patīkamu aromātu, kurš mums pazīstams līdz pat šodienai. Ugunī apgrauzdētās pupiņas tāpat tika sasmalcinātas un aplietas ar karstu ūdeni. Tā tika izveidots pirmais kafijas dzēriens, kura izejvielas, pašlaik, pasaules tirdzniecībā ieņem otro vietu pēc naftas.


Stāsta, ka kafija esot bijusi mūķeņu dzēriens. Mūķenes un mūki, lai paliktu nomodā visu nakti un varētu lūgties, vārīja šo dzērienu. Kafija uz Jemenu atceļojusi no Etiopijas, kur musulmaņi izmantoja šo dzērienu dieva slavināšanai. Tieši Jemenā šis dzēriens pirmo reizi ieguva kafijas nosaukumu.
Jemenā esošā Mokha osta kļuva par galveno eksporta punktu šajā reģionā. Tieši no šīs ostas nosaukuma cēlies Moka kafijas nosaukums.
„Kafija savu uzvaras gājienu sāka no arābu, turku zemēm, līdz sasniedza Eiropu un ceļoja tālāk uz atlikušajiem pasaules nostūriem. Āzijas, Āfrikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, kā arī Karību salās kafijas plantācijās augošās kafijas šķirnes var lepoties ar savām sensenajām kafijas krūmu saknēm, kuri auguši Etiopijā“ – stāstu pabeidz „Kafijas draugs” vadītājs Andris Leitis.




0 Pievienot komentāru

Kategorijas