Labākā draudzene pārgulēja ar manu puisi, ar ko taisījos precēties... 26

 11. janvāris 2011 16:00 Pieredze

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

Toreiz man bija 19 gadu, man bija puisis, ar ko taisījos precēties, un labākā draudzene, kam uzticējos kā sev pašai. Stāsts ir vecs kā pasaule… Kādu dienu, atnākot no darba, atradu savu sirdsdraudzeni gultā ar savu puisi.



Raksta ilustrēšanai izmantots seriāla "Prāts vai instinkts" publicitātes foto.


Viņi vēl centās man ieskaidrot, ka nav tā, kā izskatās, bet ... tik dumja jau es nebiju. Toreiz neko neteicu, aizgāju, aizverot durvis. Tikai vēlāk konstatēju, ka esmu stāvoklī. Nolēmu bērnu atstāt. Bet ne vienmēr sanāk tā, kā cilvēks plāno, un mans bērns nomira. It kā ar to nepietiktu, mana draudzene ieradās pie manis slimnīcā un pateica, ka tā man vajagot, dievs mani esot sodījis. Par ko??? Viņa gulēja ar manu puisi, bet dievs sodīja mani?

Vēlāk uzzināju, ka viņš ir atteicies ar viņu attiecības turpināt. Viņš mēģināja ar mani sazināties, bet es atteicos tikties. Dzīvē varu piedot daudz, gandrīz visu, bet ne nodevību. Pēc laika satikos ar citu puisi un arī ar viņu mana draudzene pārgulēja. Kad nolēmu ar viņu par to izrunāties, atbilde bija: "Vai mēs iesim viena puiša dēļ savu draudzību jaukt?" Toreiz es noklusēju, var jau būt, ka nevajadzēja, jo aizvainojums par pazemojumu sirdī palika. Kad satiku savu vīru, arī tad viņa centās viņu savaldzināt, tikai viņam mana draudzene nelikās pietiekami pievilcīga un interesanta. Kad to uzzināju, sāku ar šo sievieti satikties reti. Un nebija arī vairs tik daudz laika, bija ģimene, bērni.

Un tagad viņa man raksta, ka mēs taču esam draudzenes un varētu satikties, bet man kaut kā vairs negribas.

Nu jau daudz gadi ir pagājuši, bērni ir lieli, un vēl joprojām dzīvoju ar savu vīru. Draudzenei nav dzīvē tā paveicies, bija vīrs pameta citas dēļ ar bērnu. Otrs bērns no precēta vīrieša, kas nekad nav vēlējies viņu precēt. Neskaitāmi vīrieši, kas viņu ir tikai izmantojuši, bet neviens nav vēlējies palikt ar viņu. Draudzenes, cik bija, visas vairās no viņas, jo ne es vienīgā esmu, kuras puišus un vīru viņa ir centusies savaldzināt.

Un tagad viņa man raksta, ka mēs taču esam draudzenes un varētu satikties, bet man kaut kā vairs negribas. Lai arī šos gadus viņa mani ir uzskatījusi par draudzeni, jocīgi pēc tā visa. Es jau toreiz nolēmu, ka man draudzeņu vairs nav. Man ir paziņas, ar ko satiekos un uzturu labas attiecības, bet draudzeņu vairs nav. Esmu viņai piedevusi, bet nav vairs par ko runāt ar viņu.


Gribēju to visu pastāstīt, lai meitenes un sievietes, kas atņem citai draugu vai vīru nedomā, ka tas dzīvē paliks nesodīts. Sods būs, un jūs saņemsiet atpakaļ to pašu, ko esat nodarījusi otrai. Nevar uzcelt savu laimi uz otra nelaimes...




26 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas